Pārbaudījumi neliek atkāpties

Viļānu novadā gadu gaitā attīstījušās vairākas spēcīgas saimniecības. Starp tām arī piemājas saimniecība “Žikari”, kuras īpašnieks Igors Zeps ir viens no atsaucīgākajiem LLKC Rēzeknes biroja klientiem. Kāpēc Igors izvēlējās lauku dzīvi, to pārrunājam ar saimnieku pašu. 

Viļānu novadā lauksaimnieki darbojas aktīvi

Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultāti rāda, ka Viļānu novadā apkopto teritoriju īpatsvars ir gandrīz 95%,  kas ir krietni virs valstī vidējā rādītāja. Arī pēc  paša novada veiktās datu analīzes rezultātiem secināts, ka lauksaimniecība gan darba ņēmēju, gan darba devēju ziņā ir vadošā joma starp citām nozarēm. Nenoliedzama loma ir tam, ka šeit darbojas spēcīgi uzņēmumi un organizācijas. Tajā skaitā  SIA “Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs”, kurš ik gadu rīko gan graudaugu un rapšu audzētāju konferenci, gan tradicionālo lauka dienu. Aktīva ir LPKS “Viļāni” darbība, tikpat sekmīgi darbojas AS “Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale”, “Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija”, “Latgales ciltslietu un mākslīgas apsēklošanas stacija”.

“Žikaros” saimniekojis Igora vectēvs, aktīvs un darbīgs. Igors ne tikai skolas gados, bet arī studējot un vēlāk strādājot Rīgā, sestdienās, svētdienās brauca uz laukiem, lai palīdzētu darbus apdarīt. Tagad jaunais saimnieks uz Rīgas pusi nelūko, jo nu izveidota sava saimniecība. Sākumā gan sanākusi tāda kā  knibināšanās. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes  bija salīdzinoši maz. Gribējies nopelnīt, tāpēc nolīgts darbs lielā zemnieku saimniecībā. Sezonas laikā  paveicamo abās saimniecībās bija pagrūti savienot, darba attiecības nācās pārtraukt. Tika pieņemts lēmums reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Tā, sākot no 2013. gada, saimniecības attīstība sekmējās diezgan strauji. Pirmkārt, pateicoties iespējai palielināt zemes platības no 8,80 ha pirmajā darbības gadā līdz vairāk nekā 160 ha tagad. Igora plānos ir sasniegt 200 ha apstrādājamās zemes. Tas būtu optimāli, lai visus lauku darbus var paveikt ģimene. Patlaban, kad vajadzība, palīdz tēvs, brālis. Piesaistīt palīgus no malas ir problemātiski, tāpēc šāda robeža, lai nav pārāk liela spriedze, lai darbs sniedz gandarījumu. Ne tik viegli, tāpat kā citiem, šīs platības nāk klāt. Nav Viļānu pusē brīvo zemju, jālūko tālāk. Nu jāveic braucieni uz attālo Murmastieni, arī Rēzeknes pusi. Platību iekopšanā ielikts milzums laika, arī naudas. Tāda dīvaina politika tika bīdīta:  aizaudzēt platības, tad, lūdzu, ņemiet, plēsiet krūmus un strādājiet.

Igors, jautāts, kā skatās uz savstarpējo kooperēšanos, pagaidām neredz vajadzību. Nav problēmu ne graudu realizācijā, ne minerālmēslu iegādē, ne iespējā konsultēties. Ģimenes draugi pamatā ir lauksaimnieki, tiekoties sarunas virzās ap un par kopīgi interesējošu tēmu. Ieklausoties, pārrunājot var gūt kādu labu atziņu.

Darboties tieši graudkopības nozarē Igoram Zepam šķitis pašsaprotami, jo zemes darbi vienkārši patīk. Saimniecības apgrozījums audzis ne tikai uz platību rēķina. Ir skatīts, vērtēts, pētīts. Igors labprāt iesaistījies vairākās LLKC aktivitātēs. Sākts ar dalību ekonomiskās veicināšanas programmā. Sadarbības rezultātā ar Rēzeknes biroju paveikts daudz laba. Ekspertu pakalpojumu pieejamība un dalība konsultāciju projektā devusi  pienesumu saimniecības attīstībā. Veikta augšņu analīžu agroķīmiskā izpēte, nozīmīga ir saimniecības datu ikgadējā ekonomiskā analīze. Palīdzība saņemta arī lauku vēstures sagatavošanā un augu aizsardzības līdzekļu uzskaites žurnāla aizpildīšanā. Augkopības speciāliste Anita Dzene uzteic Igoru par atsaucību un ieinteresētību. Izveidojusies lietderīga sadarbība. Turpinās darbs Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Saimniekošanas efektivitātes un ilgtspējas celšana” ietvaros. Tiekoties interešu grupai augkopībā, tiek pārrunāti jautājumi, problēmas augu mēslošanā un augu aizsardzībā, par sējas materiāla kvalitāti un izsējas normām. Labu rezultātu garantē pārdomāta, izsvērta rīcība. Tiek pamainītas, izmēģinātas šķirnes, izvēloties jaunāku ataudzējumu. Tiek vērtēts, cik efektīvi izkliedēti minerālmēsli, kādas kļūdas. Tāpat pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas  jāpārliecinās par lietderību. Varbūt tomēr mazāk, bet kvalitatīvākus, lai arī dārgākus. Izmaksās degvielas iegāde veido lielākos procentus, tāpēc arī jāvērtē, jāmeklē efektīvākais variants. Paralēli saimniecības ekonomiskajai izaugsmei tiek domāts par vides aizsardzību. Igora saimniekošanas veids pilnībā sakrīt ar interešu grupas izvirzītajiem mērķiem. Tas ir pozitīvi vērtējams pasākums, kurā katrs dalībnieks dalās ar savām zināšanām un praktisko pieredzi.

Saimniecības laukos tiek audzēti ziemāji, vasarāji, rapsis, griķi, lauka  pupas. Ražības rādītāji stabili, izņemot 2018. gada sezonu, kad visā valstī sausuma dēļ iekūlums bija zem 3 tonnām no hektāra. Kopumā graudaugu vidējais birums no hektāra ir no 5 līdz 6 tonnām. Tas atbilstoši Latgales klimatiskajiem apstākļiem un zemes kvalitātes novērtējumam ir teicams rezultāts.

Uzsākot darbību, saimniecībā pamatā bija lauku darbu veikšanai vajadzīgā tehnika. Tomēr novecojusi, ne tik jaudīga. Pieaugot ražošanas apjomam, vajadzēja pilnveidot tehnisko bāzi. Startējot Lauku atbalsta programmas pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, no Lauku atbalsta dienesta saņemot pozitīvu lēmumu, tika iegādāti jauni un jaudīgāki augsnes apstrādes agregāti. Igors ļoti gandarīts par personīgajiem līdzekļiem iegādāto graudu kombainu. Darbs ražīgāks, patīkami strādāt, nav nogurdinoši. Paralēli šo projektu aktivitātēm tika apgūta akreditēta profesionālās pilnveides izglītības programma “Lauksaimniecības pamati”, ko piedāvā LLKC.

Interesēja Igora atbilde uz jautājumu, ko viņš domā, vai viegli šodien kļūt par uzņēmēju. Nē, praktiski no nulles iesākt šobrīd nevar, un tiem, kuriem ir kāds zemes gabals, diemžēl dotas pavisam mazas iespējas attīstīties.

Saimniecības darbības laikā Igoru nedaudz samulsinājusi daba, uzliekot pārbaudījumus. Bet ne tik ļoti, lai atkāptos. Ja šie pārbaudījumi ir tādi, kas ļauj tomēr izdzīvot, tad jāiet vien tālāk. Jautājumos, kas saistīti ar lauku dzīvi, lauksaimniecību, katram savas domas. Igors teic, ka vienmēr jābūt savai nostājai. Savu pārliecību, ja vajag, var aizstāvēt arī asāk. Žēl, ka paaudžu maiņā kaut kas ir zudis no ierastā. No tā, kas bija vectēva laikos. Kopības sajūta, vienotība. Lai dzīve būtu interesantāka, Igors ar sievu dejo tautas dejas. Ir izdejoti divi dziesmu un deju svētki Lielajā estrādē. Tas jau ierasts, ka cilvēki, kuri prot strādāt, prot veidot savu dzīvi pilnvērtīgu, turot godā savu dzimto pusi, darbu un ģimeni.

Foto:  Ilze Sondore, Anita Dzene

Anastasija Saleniece,
LLKC Rēzeknes nodaļas
lauku attīstības konsultante