Pēc pievienotās vērtības uz Igaunijas saimniecībām

Jūnija sākumā LLKC Preiļu konsultāciju birojs kopā ar lauksaimniekiem devās saimniecību apmeklējumā uz Dienvidigaunijas saimniecībām. Apmeklējuma mērķis bija iepazīt Igaunijas saimniecības un lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanas iespējas.

Trīs dienu saimniecību apmeklējums sākās ar piena pārstrādes saimniecību “Pajumäe”, kas atrodas Viljandu apriņķī. Bioloģiskā saimniecība, kas pārstrādā piena produktus – sākot no kefīra līdz jogurtiem un biezpienam, no krēmiem līdz sieriem,  sviestam un ghee sviestam. Agrāk saimniecībā tika audzēti arī piena lopi, taču pirms gada pieņemts lēmums likvidēt liellopu ganāmpulku, jo bija nepieciešamas lielas investīcijas kūts būvniecībai.

Saimniecībā bija ideja arī par pārstrādes attīstīšanu, līdz ar to bija nepieciešamas milzīgas investīcijas, lai attīstītos, un saimnieki izlēma par labu pārstrādes ražotnes būvniecībai.  Šobrīd iepērk bioloģisko pienu un to pārstrādā jaunajā ražotnē. Platībās, kuras iepriekš tika izmantotas lopbarības gatavošanai,  šobrīd tiek sēti graudaugi. Veiksmīgi darbojas un piegādā savu produkciju arī lielveikalu tīkliem. Vietējās produkcijas ražošanai ir nozīmīga loma darbavietu nodrošināšanā. Bioloģiskā produkcija iegūst arvien lielāku popularitāti, kas liek domāt, ka patērētāji pievērš lielāku uzmanību tam, ko liek galdā un novērtē dabīgus produktus.

Tālāk devāmies uz saimniecību, kur tiek ražotas un jauktas dažādas sulas, sākot ar ābolu/ķirbju, beidzot ar dažādiem tropiskajiem augļiem, piemēram, mandarīniem. “Mahlametsa” sulas tiek gatavotas no īstiem augļiem un ogām – dabīgiem produktiem. Sulu spiešana dažiem produktiem ir laikietilpīgs roku darbs, piem., mandarīniem. Iegūtās sulas, sulu maisījumi un dažādi enerģētiski kokteiļi tiek pildīti pakās, kas ieliktas glītās kārbiņās un ir ērti lietojamas, vai stikla pudelēs. Pieejams ļoti plašs dažādu sulu klāsts – vairāk nekā 40 veidu.

Saimniecībā tiek ražotas arī limonādes, kā arī dažādi saldējumi un sorbeti, kas dod iespēju radīt papildu pievienoto vērtību un piesaista arī tūristus. Arī sorbeti, tāpat kā sulas, tiek ražoti no īstiem augļiem vai ogām. Lai pagatavotu saldējumu, sulām tiek pievienots saldais krējums, radot krēmīgāku un maigāku konsistenci kā sorbetam. Savu produkciju realizē tirdziņos, brīvdabas pasākumos, koncertos un lielveikalos.   

Pirmā diena tika noslēgta ar bioloģisko saimniecību “Tõrvaaugu”, kas ir viena no lielākajām bioloģisko griķu ražotājām Igaunijā. Agrāk audzēja tikai primāro produkciju, kuru nodeva tālāk, bet vēlāk nolēma radīt pievienoto vērtību savai produkcijai un 2012. gadā uzsāka pārstrādi. Laika gaitā atrasts labākais veids, kā audzēt bioloģiskos griķus un tos tālāk pārstrādāt. Uzstādīta moderna pārstrādes līnija tieši griķiem, kas ir vienīgā Baltijā. Saimniecībā ir arī 150 aitu ganāmpulks, ar kura palīdzību tiek apsaimniekotas tās platības, kas graudaugu sēšanai nav tik labi piemērotas. Saimniecībā tiek gatavoti dažādi griķu produkti, kurus var apskatīt un iegādāties internetveikalā.

Otrā saimniecības apmeklējuma diena iesākās ar putnkopības saimniecību “Küti-Uuetoa”, kur tiek audzēti dažādi putni. Saimniecībā ir liela putnu kolekcija – 90 dažādu putnu. Saimniece mums parādīja savu kolekciju un pastāstīja par putnu atšķirīgajām audzēšanas īpatnībām. Saimniecības lepnums ir lielā mājputnu sugu daudzveidība, ar kuru audzēšanu sāka nodarboties pirms desmit gadiem. Šeit var sastapt dažādas vistas, pīles, fazānus un pat pilnīgi baltu pāvu. Lietaino laikapstākļu dēļ pāvs tā arī neparādījās mūsu acu skatam un ar savu skaļo dziedāšanu lika noprast, ka šādos laikapstākļos savu cēlo asti viņš mums nerādīs. Iepazinām mazas saimniecības pieredzi, kā saimniekot un nopelnīt, ikdienā apkopjot dažādus putnus. Saimniecības ienākumus pamatā veido putnu tirdzniecība, olas, kas domātas inkubācijai, kā arī lauku tūrisms. Turklāt amatniecības veikalā tiek piedāvāti dažādi lauksaimniecības produkti, piemēram, olas, konservi, dekoratīvas spalvas, dažādi lupatu paklājiņi, māla un stikla trauki, paštaisītas kartītes, koka karotes un citi rokām darināti  izstrādājumi. Uz vietas var iegādāties arī dažādus putnus.

Tālāk devāmies uz “Tänava talu” – saimniecība atrodas lauku ciematiņā, ļoti nomaļā un klusā vietā. Saimnieki uz dzīvi laukos pārcēlušies no pilsētas, atjaunojuši visas ēkas un uzsākuši saimniekot. Ir neliels ogu un ābeļu dārzs, aitas, kazas, vistas. Saimnieki gatavo ziedu un ogu sīrupus un ogu sinepes, tādējādi ar pārstrādes palīdzību tiek radīta pievienotā vērtība, kas tiek piedāvāta apmeklētājiem, lai iepazītu Rietumigaunijas interesantās vietējās garšas. Sinepes Igaunijā neaudzē, vai audzē ļoti maz, ņemot vērā Igaunijas klimatiskos apstākļus. Sinepes tiek iepirktas un, klāt liekot vietējās ogas/augļus/dārzeņus, tiek radītas unikālas garšu kombinācijas, kas lieliski papildina ne tikai gaļas ēdienus, bet arī ikdienas ēdienkarti ar jaunām garšu niansēm. Lieliska saimniecība, kuru noteikti ir vērts apmeklēt!

Otro dienu noslēdzām ar bioloģisko saimniecību “Tammejure”, kas ir pazīstamākā kaņepju audzētāja Igaunijā un izceļas ar inovatīvo, sociāli atbildīgo ražošanas metodi. Audzē kviešus, auzas, zirņus, rudzus, rapsi, kaņepes un eksperimentē ar dažādām kultūrām. Saimniecībā ir pārstrāde, un produkti tiek ražoti, izmantojot saules enerģiju, kas rada vēl lielāku pievienoto vērtību gala produktam. Saimniecība ražo kaņepju eļļu, lobītas kaņepju sēklas, miltu maisījumus un citus graudaugu produktus, kurus var iegādāties saimniecībā uz vietas un arī lielveikalos.

Noslēdzošo saimniecību apmeklējuma dienu iesākām “Roosu” sētā. Saimniecībā tiek audzēti dažādi graudaugi 600 ha platībā, gaļas liellopi un aitas. Saimnieki aktīvi iesaistās vietējās kopienas dzīvē un ir atdzīvinājuši vietējās likvidētās skolas ēku, kuru vietējie izmanto teātra mēģinājumiem. Saimnieks vada džudo nodarbības vietējiem bērniem. Saimnieki atjaunojuši ēku, kas šobrīd pilda viesu mājas funkciju un ir piemērota dažādu uzņēmumu pasākumu, kāzu vai bērnu nometņu organizēšanai. Saimnieki ir lielisks piemērs ikvienam, kas domā ne tikai par personīgo labumu, bet skatās uz ciema dzīvi kopumā un cenšas to maksimāli uzlabot saviem spēkiem.

Saimniecību apmeklējums tika noslēgts “Kolotsi” saimniecībā, kur tiek ražoti dažāda veida sieri. Saimnieki no dzīves pilsētā pārcēlušies uz laukiem, kur iegādājušies īpašumu un kazas. Laika gaitā uzsākuši ražot sierus un šobrīd specializējušies siera ražošanā restorāniem. Lai saražotu augstas kvalitātes bioloģiskos sierus, tiek iepirkts govs un kazas piens no bioloģiskās saimniecības. Tādējādi no netālu esošās zemnieku saimniecības piena tiek radīta augsta pievienotā vērtība un radīti izcili sieri, kurus iespējams baudīt Igaunijas restorānos. Saimniecībā tiek ražoti dažādas nogatavinātības pakāpes sieri, kā arī zilā pelējuma siers.   

Dalībnieku gūtās atziņas par saimniecību apmeklējumu katram savas:

• Redzēts daudz, daudz jaunu ideju un vērtīga pieredze, kas bagātina un paplašina redzējumu par saimniecību attīstības iespējām nākotnē.
• Laba pārņemamā pieredze no ražojošām saimniecībām, ka ne vienmēr visas izejvielas jāražo pašiem, iespējams sadarboties ar citām saimniecībām vai iepirkt iztrūkstošās izejvielas, lai ražotu kvalitatīvus, pieprasītus un inovatīvus produktus, radot augstu pievienoto vērtību.
• Nebaidīties un iet uz priekšu eksperimentējot.
• Atrast savu nišu, uzdrīkstēties, darboties, nepadoties, iet uz savu mērķi, lai cik dažkārt ir grūti.

Dalībnieki ar prieku atzina, ka ir iedvesmojušies jaunam darba cēlienam un, iespējams, kādu no šīm idejām tuvākajā laikā mēģinās īstenot arī savā saimniecībā. Tieši to arī vēlam ikvienam lauksaimniekam, smelties idejas, pilnveidoties un meklēt jaunas, inovatīvas idejas un iespējas tās realizēt. Uzdrīkstēties un darīt!

Iveta Sondore,

LLKC Preiļu biroja uzņēmējdarbības konsultante

Apmeklējuma dalībnieku un Ivetas Sondores foto

Saimniecību apmeklējums nodrošināts Latvijas Lauku attīstības programmas investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā  “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P23.