Pieredze par alternatīviem saimniekošanas veidiem mazās platībās

Lai veicinātu mazo dārzeņaudzētāju kooperatīvu veidošanos vai iesaistīšanos jau esošajos – lielajos kooperatīvos, LLKC Bauskas nodaļa 29. maijā rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu pie Iecavas novada dārzeņu audzētājiem. Mūspuses mazo saimniecību īpašnieki uzņēma pie sevis visus interesentus dārzeņkopībā – gan pieredzējušos, gan, tos kas vēl meklē, plāno un domā, vai apsaimniekot pašiem savu zemes pleķīti vai uzticēt to darīt citiem.

 Šoreiz netika organizēts kopīgs transports, lai vestu mūsu uzņēmējus lūkot, kā saimnieko citā Latvijas malā. Brauciena dalībnieki nokļūšanu saimniecībās plānoja paši ar savu transportu, kas bija labs stimuls kaimiņiem vienoties kopīgai rīcībai. Pasākuma mērķis bija tuvināt Bauskas puses dārzeņaudzētājus, veicinot atvērtību. Lai kaimiņi iepazītu cits citu, iesaistītos vienojošu jautājumu risināšanā, dalītos pieredzē un zināšanās, kā arī meklētu savstarpējas sadarbības iespējas produkcijas realizācijā.

 Zemnieku saimniecība „Liepziedi”

 Tikāmies Iecavas kultūras namā, lai pie kafijas tases pārrunātu pieredzes apmaiņas brauciena programmu, un Latvijas Zemnieku federācijas vadītājas Agitas Haukas vadībā devāmies uz zemnieku saimniecību „Liepziedi”. Saimnieks Egils Druviņš mūs sagaidīja pie vārtiem, lai vestu tālāk cauri skaisti koptam pagalmam uz plašu asfaltētu laukumu. To, tāpat, kā dārzeņu glabātuvi, izdevies uzbūvēt, pateicoties ES līdzfinansējumam. Brauciena dalībniekiem bija ļauts ielūkoties gan dārzeņu glabātuvē, gan plēves seguma siltumnīcās, kur jau no 20. aprīļa tiek vākta gurķu raža. Z/s „Liepziedi” gurķi tiek audzēti 3 ha platībā, un ar kooperatīva „Baltijas dārzeņi” starpniecību tie svaigi un kraukšķīgi tie nonāk veikalu tīklos. Egils uzteic kooperatīva darbību un kooperācijā redz nākotni. Tas zemniekam ļauj domāt tikai par ražošanu, jo tirgošana paliek kooperatīva ziņā. Saimniecībā „Liepziedi” visur jūtama saimnieka roka – katrai siltumnīcai savs numurs, un ražas novākšanai uzkonstruēti ratiņi – lai cilvēkam un gurķim ērti.

 Iecavas Dievdārziņš

 Tālāk mūsu ceļš ved cauri Dievdārziņam – senai latviešu svētvietai. Ilgus gadus tā bijusi aizmirsta, kokiem un krūmiem aizaugusi teritorija. Bet 2010. gadā, novadpētnieku rosinātas, Iecavas sieviešu kluba „Liepas” dalībnieces te uzsāka sakopšanas darbus. Finansiālu atbalstu idejas realizēšanai sniegusi Iecavas novada dome un Hipotēkas bankas klientu klubs „Mēs paši”. Taču lielāko ieguldījumu devuši paši projekta autori un dalībnieki, talkās nostrādājot apmēram 300 stundas. Līdz ar senās svētvietas sakopšanu, šķiet, kopta, tiek arī Iecavas sabiedrība. Kopā ar pašaizliedzīgo darbu te ieguldīts arī iecavnieku sirds siltums, ilgas un ticība. Lai Dievdārziņš pulcē un vieno tā kopējus aizvien jauniem darbiem sevis un savas zemītes labā!

 Zemnieku saimniecība „Mazgrāvīši”

 Agitas stāstījuma un Dievdārziņa spēka iedvesmoti devāmies tālāk un zemnieku saimniecību „Mazgrāvīši”. Racionālā un tehniski radošā garā te saimnieko Andris Bite ar savu kundzi. Vairāk nekā 4 ha lielā saimniecības teritorija apbūvēta ar siltumnīcām tomātu un gurķu audzēšanai. Siltumnīcu konstrukcijas, apkures sistēmas, vārtu mehānismi – viss saimnieka paša izdomāts, aprēķināts un uzkonstruēts. Materiāls konstrukcijām bieži meklēts pie metāllūžņu uzpircējiem, koka detaļām izmantots malkai paredzētais kokmateriāls, arī betona paneļi no nojaukto ēku būvgružiem, šajā saimniecībā nonākuši, lai iegūtu otru mūžu. Visam te ir sava vieta un nozīme, nav nekā lieka, viss pārdomāts un iekļauts saimniekošanas sistēmā. Būves un iekārtas kalpo darbam, darbs – augam, augs  –  cilvēkam. Katra sēkla, katrs stāds un auglis ir saimnieku domu un roku izauklēts.

Papildus segtajām platībām Iecavas upes krastā ierīkota arī neliela stādaudzētava, kur lielākoties tiek pavairots dzīvžogiem izmantojamais tūju stādmateriāls. Taču pēdējo gadu laikā par saimnieku sirdslietu un, kā paši smej – pensiju fondu, kļuvusi karalisko valriekstu audzēšana. Iespējmas, ka „”Mazgrāvīšos” ir lielākā valriekstu kolekcija Latvijā. Diemžēl šajā ziemā izsaluši 80% jauno stādu, tas ir liels zaudējums. Tomēr saimnieki nebēdā, tie augi, kas izturējuši, būšot patiešām ziemcietīgi un piemēroti pavairošanai un audzēšanai Latvijas apstākļos. „Mazgrāvīšos” laiks paiet nemanot. Brauciena dalībniekiem ir daudz jautājumu – par konstrukcijām, risinājumiem un metodēm, kā ar pašu spēkiem un minimāliem līdzekļiem nodrošināt augu augšanai un attīstībai optimālos apstākļus. Uz atvadām vēl katrs brauciena dalībnieks no saimnieka rokas, saņem tomātu, uz tā uzlīme ar uzrakstu „Andra tomāti”. „Mazgrāvīšos” tiek vākta šī gada pirmā tomātu raža, un mums ir gods to nobaudīt.

 Maija beigās – jūnija sākumā, kad dienas garums un saules fotosintētiskā radiācija sasniedz savu maksimumu un augu attīstība notiek ar vislielāko intensitāti , zemkopjiem ir visaktīvākais darba laiks. Tāpēc pateicība un cieņa Iecavas novada lauksaimniekiem, kuri uzņēma savās saimniecībās teju 30 dārzeņkopībā ieinteresētus brauciena dalībniekus. Visas apmeklētās saimniecības deva pārliecību, ka rentabli saimniekot var arī mazās platībās. Abas dārzeņaudzētāju saimniecības atrodas Iecavas pilsētas tuvumā, katra ir mazāka par 5 ha, bet ar darbu nodrošina kopumā gandrīz 30 cilvēkus, turklāt ražas novākšanas darbos tiek iesaistīti arī skolēni. Lielā gudrība, šķiet, ir saimnieku pašu ieinteresētībā un atvērtībā. Ar racionālu pieeju var atrast risinājumus visdažādākajās situācijās produkcijas ražošanas vai realizācijas procesā. Savukārt sadarbībā un partnerattiecībās var iegūt atpazīstamību un uzticību, kas ir neatņemamas tālākajā – preces realizācijas darbā.

 LLKC Bauskas nodaļa pieredzes apmaiņas braucienu rīkoja Valsts lauku tīkla pasākumu ietvaros un sadarbībā ar Latvijas zemnieku federāciju (LZF).

Paldies LZF vadītājai Agitai Haukai par sadarbību šī brauciena organizēšanā!

Dace Griķe,

LLKC Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante