Pirmajai mājražošanas saimniecībai Tukuma novadā desmit gadu

Piemājas saimniecībā „Āboltiņi” ar mājražošanu sāka nodarboties pirms desmit gadiem, izmantojot lauksaimniecības pamatnozarē izaudzētos augļus un dārzeņus un kā galaproduktu ražojot skābētus kāpostus. Saimniece Rita Šnitko atzīst, ka uzņēmuma reģistrācija problēmas nav sagādājusi, taču nopietnākais pārbaudījums bijis telpu atbilstības nodrošināšana ES prasībām.

 Rita Šnitko var lepoties: – Tukuma novada institūcijās šī bija pirmā reģistrētā ražotne. Visu mācījos darot – gan sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu, gan dodoties pieredzes apmaiņas braucienos uz citiem novadiem. Sadarbība ar dažādām institūcijām veidojās ļoti pozitīva un saprotoša. 

P/s „Āboltiņi”

Saimniece: Rita Šnitko.

Atrašanās vieta: „Āboltiņi”, Tumes pagasts, Tukuma novads.

Mājražošanā nodarbinātie: viens, pati saimniece.

Mājražošanas reģistrēšana/uzsākšana: 2004. gads.

Lauksaimniecības pamatnozare: augļu un dārzeņu audzēšana.

Izmantotās izejvielas produkcijas ražošanai: kāposti un burkāni.

Gatavā produkcija: skābēti kāposti.

 Ražošana

– Kādu tehnoloģisko procesu izmantojat skābētu kāpostu ražošanā?

– Ražošana notiek pēc atdalīta principa atsevišķi no privātām telpām šādā secībā – kāpostu piegāde, palīgtelpa, kāpostu sagatavošana, gatavās produkcijas noliktava. Kāposti tiek atvesti uz palīgtelpu, kurā tie tiek sagatavoti šķērēšanai, noņemot liekās bojātās lapas. Tālāk tie nonāk telpā, kurā tos sašķērē ar kāpostu ēveli un pilda mucās. Sasmalcinātos kāpostus liek kārtu kārtām ar sāli un piedevām, sastampā līdz izdalās sula. Mucām tiek uzlikti slogi un novietoti siltā telpā. Kad kāposti ir ieskābuši un gatavi, tos novieto gatavās produkcijas noliktavā.

– Vai šīs zināšanas apguvāt speciāli vai pašmācības ceļā?

– Pārstrādes uzņēmumā strādāju jau 32 gadus, tādējādi esmu ieguvusi lielu pieredzi šajā jomā. Zināšanas pilnveidoju pašmācības ceļā, lasot dažādu literatūru un apmeklējot seminārus.

– Secinājumi un ieteikumi par tehnoloģijas izvēli?

– Tehnoloģiskais process mani apmierina. Citiem iesaku rūpīgi iepazīties ar Pārtikas paškontroles sistēmu, kura balstīta uz HACCP* principiem, tās izstrādi un ieviešanu.

– Kas uzņēmumam sastāda receptūru un procesa aprakstus?

– Receptūru un procesa aprakstus sastādu pati, nedaudz konsultējos ar pārtikas tehnologu.

– Cik daudz laika tiek patērēts produkta ražošanai?

– Skābēto kāpostu saražošanai 600 līdz 800 kilogramu apjomā tiek patērētas septiņas, astoņas dienas.

– Vai tā ir jūsu pamatnodarbošanās?

– Jā, skābo kāpostu ražošana ir mana pamatnodarbošanās. Tā tiek veikta tikai rudens un ziemas periodā. Meklēju iespējas, kā attīstīt uzņēmuma darbību arī vasaras periodā.

– Izejvielas tiek saražotas pašu saimniecībā?

– Visas izejvielas tiek saražotas saimniecībā līdzās ražotnei, kas, manuprāt, ir ļoti izdevīgi. Tādējādi varu garantēt savai produkcijai arī augstu kvalitāti.

– Kā izdodas izpildīt dažādu kontrolējošo iestāžu prasības?

– Ar kontrolējošām institūcijām nav radušās nekādas problēmas. Ievēroju un izpildu visas prasības.

 Uzskaite un iepakošana

– Vai ir sarežģīti sakārtot nepieciešamo dokumentāciju un pierakstus?

– Nē, dokumentāciju sakārtot nav sarežģīti. Tikai regulāri jāveic visi vajadzīgie ieraksti pēc grāmatvedības un HACCP principiem. Tāpat regulāri jāveic arī citi pieraksti, jāaizpilda svaigo kāpostu piegādes, deratizācijas un dezinfekcijas žurnāli, jāseko temperatūrai fermentācijas procesā, uzglabāšanai pirms fasēšanas un gatavās produkcijas uzglabāšanai. Šie pieraksti, protams, prasa daudz laika, bet uzskatu, ka tā arī pati labāk varu kontrolēt savas produkcijas kvalitāti.

– Kā izdodas sameklēt iepakojumu saražotajai produkcijai?

– Tas nav sarežģīti, tikai jāraugās, lai iepakojuma materiāli būtu sertificēti. Iepakojumus iegādājos vairumtirdzniecībā, marķējumus izgatavoju pati.

 Noieta tirgus un pārdošana

– Kā reklamējiet savu produkciju?

– Ne speciāla devīze, ne logo gatavās produkcijas reklamēšanai netiek izmantoti. Mana reklāma ir garšīgs produkts. Šobrīd savu produkciju reklamēju internetā.

– Kur tiek realizēti skābētie kāposti?

– Produkciju realizēju kafejnīcās, skolās, veikalos, kā arī saimniecībā uz vietas. Tirdzniecību organizēju pēc pieprasījuma, īpaši daudz laika tas neaizņem. Visu produkciju pārvadāju ar savu transportu. Tālu to nevedu, jo jārēķinās ar transporta izdevumiem. Tāpēc visizdevīgāk tirgot ir ražošanas vietā.

– Ko jūs ieteiktu jaunajiem un topošajiem mājražotājiem?

– Jaunajiem mājražotājiem iesaku reklamēt savu produkciju, lai potenciālie pircēji varētu iegūt nepieciešamo informāciju un uzzināt par jūsu produktu. Nebaidieties kļūt par mājražotāju, jo tas nav tik sarežģīti kā daudzi uzskata, pilnībā neiepazīstoties ar PVD prasībām!

 Attīstība

– Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu šādu ražošanu?

– Ieguldījumi nebija pārāk lieli, jo ražotnei pielāgoju jau esošās telpas, kuras tika iekārtotas atbilstoši PVD prasībām. Ražošanas iekārtas iegādājos pakāpeniski un salīdzinoši lēti. Kredītlīdzekļi netika piesaistīti.

– Vai izmantojāt kādas atbalsta programmas sava uzņēmuma attīstībai?

– Ļoti liels atbalsts bija ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) projekts „Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” un tā apguve piecu gadu laikā.

– Vai plānojat attīstīt uzņēmumu?

– Jā, ir radušās idejas, kā nopelnīt arī vasaras periodā, bet pagaidām lai tas paliek noslēpums.

Irēna Pavloviča,

LLKC Tukuma novada lauku attīstības konsultante

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste

* Uzziņai

HACCP (Hazardz Analyses and Critical Control Points) ir angļu vārdu saīsinājums, kas tulkojumā nozīmē: bīstamību analīze un kritiskie kontroles punkti. HACCP ir pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma drošas un nekaitīgas pārtikas apritei, kura iekļauj sevī katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kuri ir kritiski (bīstami) pārtikas drošībai un nekaitīgumam, un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

Pasaules praksē pārtikas drošuma jautājumu risināšanā izmanto sistēmas pieeju, kad tiek noteiktas pamatprasības vai principi pārtikas produktu nekaitīguma nodrošināšanai. Šī sistēma tika radīta speciāli pārtikas uzņēmumiem. Tās pamatā ir Laba higiēnas un Laba ražošanas prakse. HACCP mērķis ir nodrošināt pārtikas nekaitīgumu (drošumu) un kvalitāti. HACCP sistēmas ieviešana ļauj samazināt izmaksas preventīviem pasākumiem, kurus jāveic, lai saglabātu gala produkta drošumu, tai skaitā arī izdevumus vides un produktu laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Šie pamatprincipi ir formulēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 „Par pārtikas higiēnu” 5. pantā un pārtikas apriti reglamentējošos Latvijas likumdošanas aktos.

HACCP sistēma ir balstīta uz septiņiem galvenajiem principiem, kuri nosaka secīgu rīcību bīstamību identificēšanā un savlaicīgā novēršanā.