Pret zemi jāizturas ar cieņu un mīlestību

LLKC Talsu konsultāciju birojs 8. maijā organizēja saimniecību apmeklējuma braucienu uz Vidzemi par tēmu “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecības produktu ražošanas procesā, tehnoloģiju pilnveidošanā un drošas pārtikas ražošanā”. Sakarā ar lielo interesi par ķiploku audzēšanu, tēma tika pielāgota ķiploku audzētāju intresēm.

Pirmo apmeklējām SIA “Golden Garlic” Ropažos, kas audzē ķiplokus 10 ha platībā. Šobrīd saimniecībā platība apstādīta ar šķirni ‘Ļubaša’. Iepriekš izmēģinātas audzēt arī šķirnes no Francijas, taču tās izrādījās Latvijas apstākļiem nepiemērotas. Ķiploku ziedus lauž manuāli, kas ir svarīgs process, lai raža būtu par vismaz 30% lielāka. Žāvēšanu veic siltumnīcās 25 grādu siltumā.  

“Golden Garlic” pārstāvji vairākkārt uzsver, ka nav viens pareizais veids ķiploku audzēšanā. Svarīgs ir agronoms, ar kuru jāstrādā kopā – jāsastāda audzēšanas programmas pēc augšņu agroķīmiskajām analīzēm.  Ir bijuši gadījumi, kad kādam labi aug ķiploki, tiek izmēģinātas tieši tādas pašas audzēšanas metodes citviet, bet bijis sliktāks rezultāts. Katrs lauks un apstākļi ir savādāki. Uzņēmums kopš  2013. gada nodarbojas ķiploku audzēšanas nozarē un katru gadu tiek iegūta arvien jauna pieredze.

Saimnieki ieteica mācību dalībniekiem, kas tikai plāno sākt audzēt ķiplokus, uzmanīties no stādmateriāla, jo tiek tirgots arī inficēts sēklas materiāls. Kā arī pirmajā gadā neņemt dārgāko stādmateriālu un uzreiz nestādīt vairākus hektārus. Iesaka sākumā iestādīt 200-500 kg, lai saprastu, kā un vai augs spēs tikt galā apstākļiem. Neuzņemties uzreiz tik lielu risku, jo sēklas materiāls un pieļautās kļūdas var izmaksāt dārgi.

SIA “Golden Garlic” sadarbības partneri Latvijā ir “Rimi” un “Maxima” veikalu tīkli.  Lieli klienti ir arī Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Anglijā un citviet. Uzņēmuma īpašnieks Artis Cīrulis novērojis, ka daudzu tautību cilvēki Latvijas ķiploku novērtē un atzīst par labu savā kulinārijā. Visa produkcija tiek jau iztirgota līdz janvāra vidum. Aigars Cīrulis uzskata, ka ar saldētavām Latvijā ir lielas problēmas – vai nu tās ir novecojušas, vai arī ekonomiski neizdevīgas. Tā ir laba kooperācijas iespēja, jo, ja ar tehniku būtu grūtāk sadarboties – tā vajadzīga visiem vienā laikā, tad ar saldētavu izmantošanu tas būtu daudz vienkāršāk.

Pie SIA “Golden Garlic” ķiploku lauka mūs sagaidīja arī Māris Zaķis no SIA “Metālcehs”, kas iepazīstināja ar uzņēmuma iekārtām. SIA “Metālcehs” izgatavo dažādas sarežģītības ierīces no metāla, tajā skaitā arī ķiploku stādīšanas iekārtas un ķiploku priekštīrīšanas iekārtas. Svarīgs ir fakts, ka Māris Zaķis nav tikai izgatavotājs, bet arī ķiploku audzētājs. Visi agregāti tiek izmēģināti un pielietoti laukā, lai spētu izgatavot patiešām piemērotu agregātu. Sīkāka informācija – https://metalcehs.lv/

Tālāk devāmies uz Raunu, uz SIA “Latvijas ķiploks”, lai uzzinātu ne tikai par ķiploku audzēšanas metodēm, bet arī to daudzveidīgajām pārstrādes iespējām. Pie uzņēmuma īpašniecēm Sintijas Rudes un Ineses Krūklītes jau bijām viesojušies vairākkārt, taču katru reizi uzzinām ko jaunu, jo uzņēmuma īpašnieces ir patstāvīgā attīstībā un izstrādā jaunus produktus. Viņas uzskata, ka tā ir nepieciešamība mazā pilsētā, lai piesaistītu tūristus.  SIA “Latvijas ķiploks” audzē ķiplokus 2 ha platībā, pārējos ķiplokus iepērk no bioloģiskajām saimniecībām Latvijā, jo kvalitāte ir ļoti svarīga uzņēmuma vērtība. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējām mēģināts pārdot sliktas kvalitātes ķiplokus, tādēļ daivas tiek rūpīgi pārbaudītas  – iztaustītas, izsmaržotas un pagaršotas!Atšķirībā no iepriekšējās saimniecības šķirni ‘Ļubaša’ neaudzē, jo tā neder ķiploku pārstrādei – produkti sanāk pārāk stipri. Senās latviešu šķirnes jeb kā Sintija Rude saka “omīšu” šķirnes esot pašas labākās, jo tās pielāgojušās mūsu klimatam un zemei.

SIA “Latvijas ķiploks” ir vadošie ķiploku pārstrādē. Ķiplokus pārstrādā pulverī un granulās turpat ražotnē. Ir pieci sadarbības partneri, ar kuriem kopā tiek gatavoti produkti ar ķiplokiem – konfektes, šokolāde, medus, alus un degvīns.

Nobaudījuši ķiploku- ingvera tēju un citus pārstrādes gardumus, devāmies uz ķiploku saimniecību z/s “Elzes” Vaidavas pagastā, Kocēnu novadā, kur ķiplokus audzē 3 ha platībā.  Saimnieks Valdis Zariņš mūs sagaidīja pie izmēģinājuma lauka 0,12 ha lielumā, kurā sastādīti 10 dažādu šķirņu ķiploki. Izmēģinājuma laukā sastopamas šķirnes  ‘Sarkanais ukrainis’, ‘Allažmuižas’, ‘Solo’, ‘Vaidavas vidējais’, ‘Gerpeks’, ‘18. Klons’, ‘Ļubaša’ u. c. Šajā laukā tiek eksperimentēts, cik biezi var stādīt, lai iegūtu maksimālo ražu, pētītas šķirnes un to augšanas īpatnības. Interesants ir fakts, ka Spānijas šķirne ziemā izlīdusi pati pirmā, kad vēl bijis sniegs!

Saimniekiem nav svarīgs hektāru daudzums  – svarīgs ir ražas daudzums, ko var novākt no viena hektāra. Spānijā tie ir 20 tūkstoši tonnu no viena hektāra, ja mēs varētu sasniegt 10-15 tūkstošus tonnu no viena hektāra, tas jau būtu ļoti labi!

Saimnieks vairākkārt uzsver, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, lai labi varētu izaudzēt ķiplokus, ir ph līmenis augsnē. Vidzemē vidēji pH  ir zemāks par  6,0, taču ķiploku audzēšanā būtu nepieciešams 7,0-7,7 pH.Lai paaugstinātu ph līmeni, uz tīrumiem tiek likts granulētais krīts (uz 1 ha nepieciešamas 10 tonnas krīta).

Saimniecībā pašu līdzekļiem izveidota arī daivošanas līnija ar šķirotāju 5 frakcijās, ir žāvēšanas telpa, sniedz dažadus pakalpojumus un sadarbojas ar citiem ķiploku audzētājiem.

Z/s “Elzes” saimnieks saka, ka pret zemi jāizturas ar cieņu un mīlestību, tad tā arī dos pretī. Gribas piekrist tam un novēlēt izdošanos visām šīm saimniecībām, kas mūs laipni uzņēma un dalījās pieredzē.

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante