Saimnieko, kā liek daba un senči

Katram mums dzīvē ir savs sapnis, un mana sarunu biedra Viestura Lārmaņa sapnis ir bijis šķietami vienkāršs – atgriezties dzimtajās mājās un saimniekot tur tā, kā liek paša sirds.

Atgriešanās ceļš atpakaļ uz dzimto Beku ciemu tā apzināti sācies ap gadsimta miju, kad Viesturs palēnām sāka iegādāties zemes īpašumus tuvumā no vecāsmātes mantotajām mājām “Krastiņi”, kas atrodas Valkas pagastā. “Krastiņos” saimniekojot, Viestura tēvs un māte bija izveidojuši zemnieku saimniecību ar tādu pašu nosaukumu. Reāla iespēja atgriezties pavērās 2016. gadā, kad Viesturs iegādājās kaimiņos esošās mājas, kuras lepni nes visa bijušā ciema – “Beku” nosaukumu. Bija plāns, kamēr vēl rudens un daudz darbu dažādos dabas projektos un mācībās, notiks pārcelšanās no Ķekavas, kur bija dzīvots līdz šim. Tad pavasarī – saimniecības pārņemšana no tēva, lai ļautu vecākiem baudīt nesteidzīgas vecumdienas. Tomēr dzīvē viss nenotika, kā plānots, un pārņemšanas vietā Viesturam nācās kārtot mantojuma lietas, un cerība, ka tēvs palīdzēs ar padomu un varēšanu tehniskajās lietās, izpalika. Tāpēc Viesturs tagad saka, ka viņi par savas saimniekošanas sākumu var uzskatīt 2018. gadu.

Viņi – Viesturs Lārmanis un viņa sieva Inese Gmizo-Lārmane, kura sākumā bija bažīga par to, ko tad viņa laukos, mežā darīs. Tomēr atstāja savus ierēdņa darbus, kas gan VARAM, gan Eiropas Parlamenta darba grupās bijuši saistīti ar dabas aizsardzību. Inese, būdama teorētiķe, pārcēlās uz laukiem, lai kopā ar vīru veidotu “Dabas saimniecību Bekas”.

Līdzdalība GrassLIFE projektā

Vēl līdz 2023. gadam Viestura un Ineses viena no galvenajām rūpēm paralēli darbam saimniecībā būs dalība Latvijas dabas fonda GrassLIFE projektā, jo tieši “Bekās” ir izvietots šī projekta dabisko pļavu atjaunošanas zināšanu un demonstrējumu centrs. Šobrīd pat reizēm grūti pateikt, kas viņu saimniekošanā ir galvenais. Gribētos jau, lai tā ir pašu saimniecība, saka viņi, un tāpēc pēc iespējas projekta aktivitātes, kurās tiekas projektā iesaistītie un demonstrējumu apmeklētāji, tiek plānotas tā, lai tas netraucē sezonas darbus saimniecībā. Tomēr visi, kas ir bijuši iesaistīti  projektos, zina, ko nozīmē sasniedzamie mērķi un projektu atskaites, kuras ierobežo termiņi. Darbs projektā un vienlaikus saimniecības pārstrukturēšanā ir ļoti apjomīgs.  Viesturs un Inese darbojas kopā kā viens labi noregulēts mehānisms un cer, ka pierādīs to, ka saimniecība var pastāvēt, apsaimniekojot dabu saudzīgi un vienlaikus arī ekonomiski pamatoti. Viņi vēl nezin, vai tad, kad būs beidzies šis projekts, kura ietvaros saimniecība atjaunos un uzlabos 52 hektārus īpaši aizsargājamas pļavu un ganību dzīvotnes, viņi uzsāks jaunu projektu, bet jau tagad ir skaidrs, ka apskates saimniecība tiks uzturēta. Gan Inese, gan Viesturs ir vienisprātis, ka viņu saimniecībā dabas vērošana var notikt tikai speciālista klātbūtnē, kurš nodod zināšanas par augiem un citām dzīvotnēm, kuras atrodamas saimniecībā, lai nebūtu vilšanās. Nepieredzējis dabas vērotājs daudz ko var nepamanīt, jo svarīgais šeit slēpjas detaļās, kuras jāprot ieraudzīt.

Ar lielu nepacietību tiek gaidīta  Dabas fonda plānotā apskates “vagoniņa” iegāde tieši viņu saimniecībai, lai īpaši steidzīgie dabas saimniecības apmeklētāji pēc iespējas vairāk varētu uzzināt. Te jāpiemin, ka “Bekas” ir unikālas visā Eiropas kontekstā, jo saimniecības ganībās atrodami 12 dažādi pļavu, mežu un ūdeņu dzīvotņu (biotopu) veidi, kas ir īpaši aizsargājami saskaņā ar ES Biotopu direktīvu vai Latvijas normatīviem. Viesturs ir lepns par to, ka spējuši šo daudzveidību saglabāt. Saimniekošanas veidu ar dažādu šķirņu gaļas lopiem, kuri šeit tika atvesti vēl 2003. gadā ES LIFE-Daba programmas finansētā projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” ietvaros, situāciju pļavās izmainījis. Tomēr nevar noliegt šī projekta pozitīvo ietekmi uz šo apvidu un tieši bioloģiski daudzveidīgo pļavu apsaimniekošanu, jo projekta ietvaros tika uzsākta vairāk nekā 1000 ha dabisko pļavu sakopšana un noganīšana ar projektā iegādātajem gaļas liellopiem. Sasniegtais rezultāts ir ļoti nozīmīgs. Tieši tas, ka praktiski visas saimniecības turpina projektā iesākto un apsaimnieko Gaujas pļavas, tās noganot, ir  svarīgi. Tāpēc Viesturs noteikti vēlas pateikties visiem saimniekiem, kuri iesaistījās projektā un saimnieko joprojām saskaņā ar “Ziemeļgaujas ainavu apvidus” noteikumiem. “Beku” saimnieki ir gājuši vēl soli uz priekšu, lai apstādinātu izmaiņas viņu pļavās, kur ir notikušas sugu rokādes, un mazāk nozīmīgās augu sugas sāk ņemt virsroku pār vērtīgākajām. To parāda arī ikgadējais saimniecības pļavu monitorings, kuru veic zālāju eksperte Solvita Rūsiņa, bet vēl uzskatāmākā veidā apliecina fotogrāfijas, kurās pa gadiem fiksēta konkrēta pļava. Uzsākta ganāmpulka nomaiņa, un dažādu intensīvo gaļas liellopu šķirņu dzīvnieku vietā saimniecībā ir iedzīvojies prāvs Hailandes šķirnes dzīvnieku pulks.

“Liekot lietā savas zināšanas par dabu un tēva par saimniekošanu izdarītos pedantiskos pierakstus 15 gadu garumā, iegūta neatsverama pieredze, skaidrs, ka pat pļaujmašīnas izvēle ietekmēs to, vai nenodarām kaitējumu dabai,” tā saka Viesturs.

Daudz ideju par saimniecības attīstību

Ideju par saimniecības attīstību ir daudz, un viņi arī nekautrējas, kā paši saka, “braukt izlūkos”, lai iepazītos un uzklausītu stāstus par saimniekošanas pieredzi citur. Un nav svarīgi, vai šoreiz stāsts ir no tirdziņā satikta mājražotāja vai lepnas viesu mājas īpašnieka. Inese pavasarī LLKC pasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros izmantoja iespēju pabūt Austrijā – “Vulkānzemē”, kur guvusi iedvesmu un idejas saimniekošanas dažādošanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka apskates saimniecība nedrīkst pastāvēt bez sava produkta, kurš to raksturotu, domā Viesturs, jo apmeklētājiem ir svarīgi iegādāties produktu no vietas, kuru viņi apmeklējuši.

“Dabas saimniecības Bekas” saimnieki ir ceļā uz to, pirmais unikālais produkts, kurš jau ir piedāvāts nelielā daudzumā, ir turpat Gaujas pļavās lasītu spradzeņu ievārījums. Inese domā arī par citu ogu zaptīšu vārīšanu, arī lielziedu vīgriežu tēja un sīrups, un mežāboli ir plānā, bet tālais un lielais plāns ir savā saimniecībā audzēto liellopu gaļas un tās pārstrādes produktu piedāvāšana gan saimniecības apmeklētājiem, gan novada iedzīvotājiem. Saimnieki liek aizdomāties par to, kādos apstākļos ir auguši šie dzīvnieki, lietojot ikdienas uzturā ap trijiem simtiem dažādu zālīšu (konvencionāli audzētie – labi, ja trīsdesmit), tāpēc gaļa būs unikāla kvalitātes un garšas ziņā. Redzot, cik pamatīgi viņi dodas uz saviem mērķiem, ir ticība, ka tas izdosies.

Lektors LLKC mācībās

Daudzi iepazinuši Viesturu Lārmani kā zinošu lektoru LLKC organizētajās mācībās “ES nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošana”. Viesturs saka, ka, kopš viņš ir atgriezies dzimtajās mājās un uzsācis šeit saimniekot, ir viens no bioloģiskās daudzveidības uzturētājiem un saglabātājiem. Kuriozi, bet arī viņam, tāpat kā visiem citiem biotopu apsaimniekotājiem, bija jāapmeklē mācības pie saviem kolēģiem, lai iegūtu apliecinājumu par zināšanām. Šajos gados ne tikai mācību dalībnieki ir mainījušies, bet viņš pats kā lektors  kļuvis pārliecinātāks par sevi, arī tāpēc, ka tagad var teikt, ka  pats lieto šīs metodes savā saimniecībā. Būt “vienam no”, tas dod lielāku pārliecību, stāvot auditorijas priekšā. Veiksme  mācību dalībniekiem no tuvējiem reģioniem ir tas, ka Viesturs mācību praktisko daļu vada savā saimniecībā, kur stāsta un rāda arī GrassLIFE projektā paveikto. Maija beigās Valkas grupas mācību dalībniekiem tika rādīts speciāli projektam uzkonstruētais “putnu baidītājs”, iekārta, kura tiek piestiprināta pirms traktora, lai, pļaujot zāli, radot vibrācijas un troksni, aizbiedētu pēc iespējas vairāk putnu un dzīvnieku.

Saglabāt un atjaunot dabas daudzveidību

Pagaidām Inese un Viesturs īpaši nereklamē savu “Dabas saimniecību Bekas”, bet informāciju par tur un citās projekta saimniecībās notiekošajām aktivitātēm var atrast Latvijas Dabas fonda mājaslapā un projekta lapā grasslife.lv. Lai jūs nemulsina, ka, atverot pasākumu kalendāru, nevar redzēt “Beku” nosaukumu, oficiālais vēl šobrīd ir “Krastiņi”. Ja vēlaties piedalīties pasākumos, ziniet, ka dabā iešana jeb “Ainavu tūres”, kas tiek organizētas projekta ietvaros, nav masu pasākums un tāpēc svarīgi ir reģistrēt savu vēlmi piedalīties, jo organizatoriem rūp, lai visiem dalībniekiem ir iespēja sekot līdzi notiekošajam.

Viesturs un Inese darbojas savā saimniecībā ar apziņu, ka viņi pilda senču uzliktu pienākumu rūpēties par dabu tieši šeit, un cer, ka arvien vairāk Latvijā atradīsies saimnieki, kuriem būs svarīgi saglabāt un atjaunot dabas daudzveidību.

Valda Empele,

Valkas biroja lauku attīstības un uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no ģimenes arhīva,  Kristaps Kalns, projekta GrassLife publiciltātes materiāli