Stāmerienas nākotni uzņēmēji saista ar tūrisma jomu

Jāņu diena nolīgota, un tas nozīmē, ka ziedēšanas laiks aiziet, dodams vietu vasaras pilnbriedam un jaunajai ražai.  Lai to spētu sajust un izbaudīt, biežāk ir jāuzturas laukā, dabā, vislabāk – kaut kur ārpus pilsētas, kur vasaras briedumā krāsas uzvirmo ziedos, gaiss smaržo un reibina. Katram Latvijas apceļotājam skaistākais vasaras piedzīvojums var sākties Stāmerienā, kur, baudot dabas burvību, vērtējot bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, izgaršojot čaklo mājražotāju labumus un aptverot skaisto atpūtas vietu piedāvājumus, ir iespēja doties aizraujošā ekskursijā.

Stāmerienas pagasts ir viena no tūristu apmeklētākajām vietām Gulbenes novadā. Ekskursija var sākties pie pagrieziena uz Stāmerienu, kur autobusu pietura piesaista ar tās krāsainību, ar foto attēliem par pagasta apskates vietām un informāciju par atpūtas iespējām.

Viens no vēsturiski nozīmīgākajiem objektiem pagastā ir Stāmerienas pils. Stāmerienas muiža vēsturiski veidojusies ļoti skaistā apvidū pie starp diviem ezeriem – Stāmerienas un Pogas. Ap Stāmerienas pili ir vairāk nekā 20 hektāru liels ainavu stila parks, kas sākotnēji tika veidots vēdekļveidā ar daudzām skatu līnijām, kas visas iziet no viena punkta – pils. Tajā aug dvīņu ozols, tautā saukts par Mīlestības ozolu. Teika vēsta, ka muižas dārznieks mīlējis barona meitu, bet viņa izdota par sievu pie kaimiņu barona. Baroneses kāzu dienas rītā dārznieks pils parkā iestādījis divus ozolus, savienojis tiem kopā zarus, un teicis, ka viņa mīlestība būs dzīva, kamēr zaļos šie koki. Un tā jau vairāk nekā 100 gadus šie koki glabā dārznieka un baroneses mīlestības stāstu.

Pēc pils apskates var doties pastaigā pa Stāmerienas pils vēstures taku, kas ir aptuveni 3 km gara. Ejot pa šo taku caur seno liepu aleju, paveras brīnišķīgs skats uz ezeru, ir iespēja “sasveicināties” ar graciozajiem zemnieku saimniecības “Pilssēta” zirgiem, atpūsties jaukā vietā “Lāčauss”.

Visvairāk mūs priecē viscēlākā un graciozākā vēsturiskā celtne Stāmerienā – Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, kas lepojas ar Kalnu kristāliem, kas, saules apspīdēti, mirdz baznīcas torņu krustos. Baznīca atspīd ezera spogulī kā balts gulbis, kas apliecina mūžīgu mīlestību un uzticību.

Netālu no baznīcas jau otro vasaru izjust Stāmerienas ezera burvību mūs aicina ekskursiju kuģītis “Bērze”, kas, izvedot loku apkārt ūdenstilpnei, ļauj ieraudzīt dabas ainavu pavisam savādāku nekā ikdienā.

Pēc izbrauciena ar kuģīti un pastaigām ceļotājiem ir iespēja apmeklēt brīnišķīgas lauku saimniecības, kur sagaida jauki un uzņēmīgi saimnieki. Viena no tādām ir zemnieku saimniecība “Birzupes 2”, kur Vilis un Marija Kļaviņi piedāvā degustēt lauku labumus, kā arī piedalīties to gatavošanā. Šeit notiek aktīva līdzdarbošanās maizes cepšanā pēc senām tradīcijām, ir iespēja veidot kukulīti un aizvest mājās paša gatavotu cienastu. Nekas nevar būt garšīgāks kā silta maizes doniņa ar pienu un medu vai ievārījumu!

Vel ir viena daudzveidīga saimniecība “Dzelzavieši”, kas īpaši saistoša ģimenēm ar bērniem, dažāda veida atpūtas cienītājiem, jo šeit ir iespējams izpērties lauku pirtiņā, izbaudīt makšķerēšanas priekus, izjāt ar zirgiem, iepazīties ar dažādu sugu mājdzīvniekiem, mājlopiem un putniem, baudīt uz ugunskura ceptu jēra gaļu.

Zemnieku saimniecība “Pilssēta” ir atvērta katram viesim un piedāvā izjādes ar zirgiem, vizināšanu pajūgā gan ziemā, gan vasarā, tādējādi izbaudot krāšņās dabas ainavas dažādos gadalaikos. Šāda atpūta palīdz relaksēties no ikdienas darbiem un pilsētas dzīves, baudīt saikni ar dabu, būt saskaņā ar sevi un apkārtējiem.

Pagasta uzņēmēji un iedzīvotāji atzīst, ka ar tūrisma jomu saista Stāmerienas nākotni, jo līdz ar to arī jauniešiem būs iespējas te strādāt un neaiziet no sava dzimtā pagasta.

Vasaras briedumā krāsas uzvirmo ziedos, gaiss smaržo un reibina, ļaudis dodas pretim jaunam lauku darba cēlienam, bet Stāmerienas burvība joprojām valdzina un gaida ciemos ikvienu tuvu un tālu ciemiņu un dod spēku sirdij un dvēselei.

Aiva Rēdere,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto: Egīls Grīnfelds, Jānis Ģērmanis, Aiva Rēdere