Talsu novada kokiem ir savs frizieris

Talsu puses iedzīvotājiem ir savs arborists – Uģis Ventiņš, kurš šajā profesijā darbojas kopš 2014. gada. Pielietojot speciālu aprīkojumu, Uģis ar virvju palīdzību kāpj kokos un veic attiecīgos darbus – vainagu veidošanu vai bīstamo koku nozāģēšanu, tādējādi palīdzot arī lauksaimniekiem. Faktiski viņu var dēvēt par koku frizieri.

 Pirmsākumi

Profesija “kokkopis” jeb “arborists” Latvijā zināma salīdzinoši nesen. Kopš 2008. gada tā apgūstama arī pie mums. Profesiju raksturojumā skaidrots, ka arborists ir cilvēks, kurš veic koku un krūmu kopšanu, vainagu veidošanu un izzāģēšanu. Arborists likvidē bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus. Profesijas specifika – darbs augstumā un dažādos laika apstākļos.

Savu izvēli par labu šādai nodarbei Uģis izdarījis pēc tam, kad bijusi iespēja izmēģināt uzkāpt kokā ar industriālā alpīnisma ekipējumu un paskatīties uz tuvāko apkārtni no aptuveni 20 m augstuma. Fiziska slodze, adrenalīns un darbs brīvā dabā ir tieši tas, kas Uģim patīk. Tāpēc bez šaubīšanās viņš Ērgļu profesionālajā vidusskolā 2013. gadā izgāja desmit mēnešu mācību programmu “Kokkopis – arborists” un kopš tā laika darbojas šajā nozarē. No augstuma Uģim neesot bijis bail, vienīgi sākumā nācās iemācīties uzticēties virvēm, inventāram un kokam.

Pirms kokkopja izglītības Uģis apguva mērniecības profesiju un darīja dažādus darbus, tai skaitā kādu laiku pastrādāja ārzemēs. Bet nu ir ļoti gandarīts, ka var darboties tepat, Latvijā, dzimtajā Talsu pusē.

Ikdienas darbs un interesantākie piedzīvojumi

Uģis strādā tandēmā ar kolēģi Gunti Mazzariņu, – Uģis atrodas kokā, bet kolēģis kontrolē situāciju uz zemes. Par savu darba ikdienu viņš stāsta: “Katra diena ir pilnīgi citādāka, jo nav divu vienādu koku un situāciju. Sevišķi bīstamo koku zāģēšanā katru situāciju pirms zāģēšanas apskatu un izvērtēju, lai jau iepriekš apsvērtu piemērotāko nozāģēšanas metodi. Ļoti sarežģītās situācijās griežos pēc padoma pie citiem kolēģiem un labprāt dalos arī savā pieredzē”. Koku kopšanas un bīstamo koku zāģēšanas pakalpojumus izmanto ne tikai lauku ļaudis, bet arī vietējās pašvaldības. Bieži vien sadarbība pēc pirmā sakoptā vai nozāģētā koka ar klientiem turpinās.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc mūsdienās šī nodarbošanās kļuvusi tik aktuāla, Uģis skaidro, ka Latvijā koku kopšana ir jauna profesija, bet citur pasaulē tā ir sen zināma, izplatīta un attīstīta ļoti augstā līmenī. Līdz šim mums ir pietrūkušas specifiskās zināšanas koku kopšanā, par ko bieži vien liecina brutāli “sakopti” koki gan pilsētās, gan lauku sētās. Mūsdienu straujā un plaši pieejamā informācijas apmaiņa ļāvusi arī Latvijā iegūt šīs zināšanas un kokus padarīt cilvēkiem drošus, estētiskus un nākamajām paaudzēm paliekošus. Īpaši par to jārūpējas apdzīvotās vietās, parkos un kapos. Noteikti arī laukos, kur atsevišķi lielie koki iestādīti vai iesējušies tuvu dzīvojamai mājai vai citām ēkām.

Uģis skaidro, ka koka dabiskā vide ir mežs. Tur ir maz vietas, un koks, tiecoties pēc gaismas, izaug slaids, garš, ar kompaktu vainagu. Savukārt lauku sētā vai parkā izaugušam kokam nav lielas konkurences uz pieejamo gaismu, līdz ar to tas izveido ļoti apjomīgu un blīvu vainagu, laika gaitā radot apdraudējumu visam, kas atrodas apakšā. Ar arborista palīdzību šādus kokus var sakopt – izņemt sausos zarus, izretināt un izveidot kompaktāku zaru vainagu. Apmēram pēc 5 līdz 7 gadiem (atkarībā no koka sugas) vēlams veikt atkārtotu koka kopšanu. Rezultātā vainags būs skrajāks, vējš skries cauri zariem, un koks nebūs bīstams cilvēkiem un apkārtējai videi.

Arborists piemin vēl vienu ļoti tipisku piemēru, ar ko diezgan regulāri saskaras. Kādreiz latviešiem bija tradīcija, – kad ģimenē piedzima dēls, tad lauku sētas pagalmā iestādīja ozoliņu, ja meita – tad liepiņu. Tagad, aptuveni pēc 100 gadiem, mazā liepiņa un ozoliņš ir izauguši tik lieli, ka ar savu sakņu sistēmu bojā mājas pamatus vai spēcīga vēja laikā mājiniekiem jābaidās, ka koks neiekritīs istabā.

Jautāts par interesantākajiem atgadījumiem, Uģis saka, ka interesantākie ir sarežģītākie gadījumi, kad ļoti ierobežotā vietā jānozāģē koks, kuram apakšā ir ēku jumti vai citi šķēršļi. Tad katrai kustībai, vēja ātrumam un virzienam, izcilai sadarbībai ar kolēģi ir izšķiroša nozīme.

Bet nelielai humora devai Uģis atklāj, ka vārdam “arborists” no klientiem ir dzirdējis vairākus atvasinājumus, piemēram, arborātors, arbordists un airborists. 

Sadarbība ar LLKC

Uģis 2015. gadā iesaistījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Talsu nodaļas organizētajā aktivitātē “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”, kur nostiprināja zināšanas biznesa plāna rakstīšanā un izvirzīja vairākus attīstības mērķus. Tuvāko gadu mērķis ir nodibināt uzņēmumu, papildināt esošo ekipējumu un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Viņš atzīst, ka izraudzīto plānu īstenošana reālajā dzīvē ne vienmēr ir tik raita, kā vēlētos un kā biznesa plānā ierakstīts. Bet uzņēmējdarbībā ar to jārēķinās.

Šogad Uģis ar LLKC Talsu nodaļas konsultantu palīdzību sagatavojis projekta iesniegumu biedrības “Talsu rajona partnerība” izsludinātajā LEADER aktivitātē “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”. Projekta ietvaros viņš plāno iegādāties celmu frēzi, līdz ar to pēc koku nozāģēšanas klientiem būs iespēja izvēlēties likvidēt nozāģētā koka celmu. Ar frēzi celms tiek sasmalcināts apmēram 20 cm dziļumā, pēc tam var izlīdzināt augsni un iesēt zālāju, veidojot vizuāli patīkamu un viegli kopjamu teritoriju. Projekts vēl ir vērtēšanā, tomēr neatkarīgi no rezultāta Uģis priecājas, ka arī mazajiem uzņēmējiem ir iespēja startēt projektos un pretendēt uz atbalstu.

Sarunas nobeigumā Uģis atzīst, ka ļoti liela enerģija jāiegulda, lai cilvēkiem skaidrotu koku kopšanas nozīmi un kokkopja profesiju. Lielāku gandarījumu viņam sagādā koku sakopšana, nevis nozāģēšana. Nozāģēt var vienmēr, bet panākt, lai lauku sētas vai pilsētvides ainavu veido lielie koki, nevar vienas dienas laikā. Protams, izņēmums ir bojāti un bīstami koki. Tomēr lauku ļaudis biežāk ir nelokāmi, uzskatot, ka drošāk un labāk koku ir likvidēt. Kā arī daudziem šķiet, ka paši uzkāps, paši nozāģēs. Tajos brīžos Uģis atbild: “Droši zvaniet, ja netiekat galā!”.

Alfons Spēks, LLKC Talsu nodaļas vadītājs