Ventspilnieki uzzina par kooperācijas iespējām Kuldīgā

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ventspils nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu sava novada  esošajiem un potenciālajiem mājražotājiem uz Kuldīgas novada Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo  sabiedrību “Kuldīgas labumi” un uz tās biedru saimniecībām.

Brauciena mērķis bija veicināt lauksaimnieciskās un  nelauksaimnieciskās ražošanas labas pieredzes un prakses apguvi un ieviešanu savās  saimniecībās, kā arī iegūt informāciju par kooperatīvās sabiedrības dibināšanas procesu un darbības principiem.

SIA “Garšu fabrika” mūs sirsnīgi sagaidīja tās vadītāja Agnese Buka, kura iepazīstināja ar uzņēmuma vēsturi, aizrautīgi pastāstīja par ražotnes darbu Kurzemes biznesa inkubatorā, demonstrēja, kā tiek ražoti ābolu čipsi, kādai ir jābūt produkcijai, tās kvalitātei, iesaiņojumam un uz patērētāju orientēta marketinga  pamatprincipiem. Agnese pastāstīja arī par citiem uzņēmuma produktiem – garšvielu maisījumiem un strausu gaļas produkciju, kā arī uzņēmuma veiksmīgo darbību kooperatīvā sabiedrībā. Interesanta ir Agneses pieredze uzņēmuma paplašināšanā, iegādājoties citu ražojošu sabiedrību un apvienojot to ar esošo. Viņas sirsnība, interesantais stāstījums un profesionālās zināšanas aizrāva mūsu mājražotājus, un jautājumi par dažādām augu produktu pārstrādes  niansēm un realizācijas aspektiem bira kā no pārpilnības raga. Šķita, ka varētu ražotnē pavadīt vēl vairākas stundas, tomēr saspringtais brauciena grafiks mūs steidzināja tālāk.

Kuldīgas centrā mūs gaidīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās  sabiedrības “Kuldīgas labumi” vadītāja  Gunita Šteinberga, kura dalījās savā bagātajā pieredzē kooperatīva izveidē, pastāstīja, kam jāpievērš īpaša  uzmanība, un atklāti dalījās, ar ko jārēķinās, veidojot kooperatīvu vai jebkuru citu kopdarbības formu. Ieguvām detalizētu informāciju, kā soli pa solim notika kooperatīvās sabiedrības dalībnieku atlase, risinātas saistošās juridiskās nianses, tirdzniecības vietas izveide un darbības principi. Savukārt Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas attīstības aģentūra” projektu speciāliste Līga Raituma plaši pastāstīja par Kuldīgas pašvaldības atbalstu kooperatīvās sabiedrības izveidē un darbības nodrošināšanā. Lai arī sabiedrība pastāv jau teju divus gadus, pašvaldība turpina sniegt gan materiālu, gan konsultatīvu atbalstu. Tas ir būtiski, lai attīstības sākuma posmā kooperatīvā sabiedrība spētu izdzīvot un tālāk attīstīties, bet, protams, bez dalībnieku atsaucības un smaga darba arī neiztikt, lai sabiedrība būtu ilgtspējīga.

Pēc izglītojošās un informatīvās daļas kooperatīvās sabiedrības vadītāja mums izrādīja savu lepnumu – nelielu, bet ļoti mājīgu veikaliņu, kas atrodas turpat Pilsētas laukumā. Apbrīnojama ir veikaliņa izveidošanas vēsture – no lēmuma mainīt tirdzniecības vietu līdz jaunas moduļa tipa ēkas novietošanai jaunā vietā un tās  atklāšanai pagāja ... vien četras dienas! Ir jābūt entuziastiem un fanātiķiem, lai ko tādu spētu paveikt... Patiešām izcils piemērs, no kura mācīties.

Lai iepazītos ar citiem Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās  sabiedrības “Kuldīgas labumi” biedriem, devāmies uz Kroņrendu, kur  SIA “Vini Curlandia” vadītājs, dārzkopis un vīndaris Valdis Bierands-Bierens lepojas ar vīnogu dārzu, kurā 4 hektāru platībā tiek audzētas vīnu gatavošanai piemērotas vīnogulāju šķirnes Schonberger, Chardonnay, Spatburgunder, Fruhburgunder, Gewurtztraminer, Gelber muskateler, Ortega, NY Muscat,  Romulus,  Dornfelder, Kerner, Muller-thurgau, Rulander  un Solaris.

Šo dārzu 2007. gadā izveidoja Kanādas latvietis Mārtiņš Vāgners kā apliecinājumu tam vēsturiskajam faktam, ka jau hercoga Jēkaba laikā šai apkaimē veiksmīgi augušas no Reinas apgabala ievestās vīnogu šķirnes. Lai vīnogulāju šķirnes iedzīvotos nebūt ne siltajā Latvijas klimatā, saimnieks iesaka ar stādiem neauklēties, lai “izdzīvo stiprākais”. Pierādījums tam, ka šāda prakse attaisnojas, bija gatavās produkcijas degustācija, kuras laikā, klausoties V. Bieranda-Bierena izsmeļošajā stāstījumā par vīnogulāju audzēšanas praktiskajiem aspektiem un vīna darīšanas niansēm iepazināmies ar uzņēmumā ražotajām balto un sarkano vīnu šķirnēm un Latvijā mazāk pazīstamo – medus vīnu, kura garšas buķetē mūsu brauciena dalībnieki ar prieku atpazina lauku ziedu medus noti.

Viens no iemesliem, kādēļ pieredzes braucienam bijām izvēlējušies šo uzņēmumu, ir produktu daudzveidība. Tajā īpašuma daļā, kur vīnogulāji negrib iedzīvoties, tiek veiksmīgi audzēti kailsēklu ķirbji, no kuriem iegūst sēklas pārtikai. Attiecīgi – visa lauksaimniecības zeme ir izmantota, turklāt ķirbji kā kultūra ir mazprasīga un arī gala produkta – sēklu ieguve ir salīdzinoši vienkāršs process, savukārt galaprodukts ir veselīgs, pieprasīts un ar pietiekamu derīguma termiņu, kas atvieglo tā izplatīšanu tirgū. Turklāt nākotnē iespējams attīstīt arī ķirbju sēklu eļļas ražošanu, kas ir produkts ar augstu pievienoto vērtību. To plaši izmanto gan medicīnā, gan kulinārijā. Šajā uzņēmumā gūto pieredzi mūsu brauciena dalībnieki pozitīvi novērtēja kā uzņēmības un drosmīga izaicinājuma piemēru un stimulu izvēlēties netradicionālo lauksaimniecību un neparastus produktus.

Šādi iedvesmoti, mūsu pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki turpināja ceļu uz Snēpeles pagastu, SIA “Nornieki”, kur tiek audzēti gan vīngliemeži, gan būru šķirnes gaļas kazas, bet galvenā uzņēmuma nozare, kura pēc piecu gadu attīstības nu jau sāk nest peļņu, ir Āfrikas melno strausu audzēšana. Visus brauciena dalībniekus ieinteresēja milzīgie, graciozie putni, kas nemaldīgi ciemiņu drūzmā atpazina savu saimnieku un ziņkārīgi paknibināja arī pa kādai tuvāk stāvoša skatītāja cepurei. No sākuma bijīgi, bet ar laiku jau drošāk pacienājām strausus ar vēl vasarīgi zaļās zāles kumšķīšiem, kas, izrādās, tiem ir īsts gardums. No saimnieka Pētera Gobzema stāstījuma guvām ieskatu strausu audzēšanas niansēs, plašajā produkcijas klāstā un produkcijas realizācijas palielināšanā, sadarbojoties ar citiem kooperatīva biedriem. Liela nozīme uzņēmuma atpazīstamības veicināšanā bijusi tieši kooperatīva vadības ieteikumam uzsākt un attīstīt tūrisma nozari saimniecībā, kas prasa gan saimnieku laiku, gan nepārtrauktu klātbūtni uzņēmumā, īpaši vasaras periodā, kad apmeklētāju plūsma ir visaktīvākā. Saimnieks kā Latvijā lielākās strausu audzētavas īpašnieks pastāstīja arī par nozari kopumā – produkcijas sortimentu, pārstrādes pieredzi, noieta tirgu un problēmām, ar kurām sastopas Latvijas strausu audzētāji, kuru skaits sasniedzis teju 100 saimniecību.

Izrādās, Latvijā strausu audzēšana ir populāra kopš 2003. gada. Sākotnēji audzēšanas mērķi bija gaļas, ādas un vaislas cāļu ieguve, bet nu, attīstoties gan strausu audzēšanas tendencēm visā pasaulē, gan skatījumam uz dzīvi, ļoti populāri ir izmantot arī strausu taukus, īpaši kosmētikā, kā arī to spalvas kā akcentus apģērbos, gan dekorācijās. Latvijas strausu audzētāju saimniecības galvenokārt nodarbojas tieši ar strausu gaļas tirdzniecību,  jo tā ir ar zemu holesterīna līmeni, kas nodrošina veselīgu pārtiku.

Latvijas klimats ir piemērots strausu audzēšanai, jo tie labprāt dzīvo aplokos visu gadu, spēj paciest līdz pat -30 grādu salu. Protams, audzētājam ir jānodrošina pajumte, kur putnam ieiet un sasildīties, īpaši, ja ir mitras naktis.

Mājupceļā devāmies apcerīgi un domīgi, jo visiem bija ļoti daudz iespaidu no redzētā un dzirdētā, ko apsvērt un pēc tam izmantot savā uzņēmējdarbībā, kā arī attīstīt jaunu produktu ražošanu un esošās produkcijas daudzveidošanu.

Pārskatot anketas par pieredzes apmaiņas brauciena lietderību, redzējām, ka dalībnieki to novērtējuši kā ļoti noderīgu un praktisku, par ko lielu paldies sakām visiem, kas Kuldīgas novadā mūs uzņēma un dāsni dalījās ar savu pieredzi un uzņēmējdarbības redzējumu.

Sarunās ar brauciena dalībniekiem, apkopojot brauciena rezultātus, secinājām sekojošo:

Pieredzes braucieni ir nepieciešami, lai novada lauksaimnieki, uzņēmēji un mājražotāji savstarpēji iepazītos un apmainītos ar savu pieredzi;

Brauciena dalībnieki iegūst informāciju arī par savos pagastos notiekošo, par jaundibinātiem uzņēmumiem, par notiekošo attīstību;

Biroja darbinieki nepastarpināti iegūst un apkopo informāciju par esošo un iespējamo klientu vajadzībām un sadarbības daudzveidošanas iespējām;

Brauciena laikā biroja speciālisti iepazīstina dalībniekus ar biroja piedāvātajiem pakalpojumiem un aktivitātēm;

Brauciena laikā apmeklēti uzņēmumi, kam nav analogu Ventspils novadā – gūta jauna pieredze;

Brauciena dalībnieki apgūst “īso kursu” kooperatīvas sabiedrības dibināšanā un darbībā, kas vedina uz nopietnām pārdomām par līdzīgas sabiedrības dibināšanas iespējām Ventspils novadā;

Apmeklēto uzņēmumu sasniegumi iedvesmo un iedrošina brauciena dalībniekus attīstīt jaunu uzņēmējdarbību;

Ir atgriezeniskā saziņa pēc brauciena – dažu brauciena dalībnieku interese par savas uzņēmējdarbības attīstīšanu, ieviešot LEADER projektus, ir sniegtas attiecīgās konsultācijas.

Gita Langberga,

LLKC Ventspils nodaļas lauku attīstības konsultante

Īrisa Roze-Posuma,

LLKC Ventspils nodaļas vadītāja