Vitas Seņkānes pārliecība – laba maize ir spēka avots

Laba maize ir spēka, sāta un veselības avots. Ne velti latviešu tautas mīklas “Kas vērtīgāks par zeltu?” atminējums ir “Maize!” Tās cepēji Latvijā ir pelnījuši cildinājuma vārdus par gadu simtiem ilgās, ticējumu un tautas gudrību caurvītās tradīcijas – maizes cepšanas pēc sentēvu paraduma – turpināšanu arī mūsdienās. Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumu reģistrā ir fiksēti deviņi uzņēmumi Rēzeknes novadā, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu mājas apstākļos. Tas nav maz. Viens no tiem ir Vitas Seņkānes uzņēmums “Lapsas muižas maize”.

Vitas Seņkānes ģimene mīt Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta “Ceļmalu” mājās, kur ir izveidota arī neliela maizes ceptuve “Lapsas muiža maize”. Vita pēc pasūtījuma cep dabiski raudzētu maizi, piemērojoties teju vai katra pircēja individuālām vēlmēm un gaumei. Saimniece ar prieku sagaida interesentu grupas, lai pastāstītu par savu arodu un piedāvātu daudzveidīgās produkcijas degustāciju. Savukārt tiem, kas vēlas praktiski izbaudīt maizes cepšanas maģiju, ir iespēja piedalīties meistarklasēs. To laikā dalībnieki tiek iepazīstināti gan ar izmantotajām izejvielām, gan ar maizes raudzēšanas procesu, gan arī ar sentēvu tradīcijām un dažādiem profesionāliem noslēpumiem. Viesiem ir iespēja pašiem izveidot kukulīti, likt to uz kļavu lapu paklājiņa un tad, krāsns karstumā sakarsušiem vaigiem, gaidīt īsto mirkli, kad maizīte ir gatava.

Uzņēmuma “Lapsu muižas maize” produkcijas klāstā ir ne tikai maize. Tiek gatavoti gan dažādi cepumi, gan ļoti kraukšķīgie rudzu krekeri, gan garšās daudzveidīgās saldās un sāļās pīnes un pircēju iecienītie grauzdiņi. Vitas meistarstiķis ir ierauga izmantošana, tas padara maizi īpaši gardu un veselīgu. Drīz ceptuvē smaržos kanēlis un citas aromātiskas garšvielas, jo, tuvojoties Ziemassvētkiem, tiks uzsākta piparkūku cepšana, arī to recepte ir sena un gūta no senču tradīciju pūra.

2023. gada Mārtiņdienā uzņēmumā “Lapsas muižas maize” viesojās novada jaunieši, kuri apguva LLKC Rēzeknes biroja rīkoto mācību kursu “Laukiem būt!”. Vita dalījās ar savu pieredzi projektu īstenošanā, aicināja jauniešus būt drosmīgiem, uzsākot īstenot savas idejas, un ļauties pozitīviem izaicinājumiem.

Tiekoties ar ceptuves ciemiņiem, iedvesmojošs ir ne tikai Vitas stāstījums, piedāvātās meistarklases un degustācijas, radošu un patīkamu noskaņu dod arī etnogrāfiskā gaisotnē iekārtotās telpas.  

Latvijā maizes patēriņš kopumā sarūk. Pirms 10 gadiem vidēji viens iedzīvotājs patērēja apmēram 45 kg maizes gadā, jaunākie pētījumu dati liecina, ka tagad tie ir vien 30 kg vai pat mazāk. Cik viegli vai grūti mājražotāju ceptai maizei pastāvēt konkurencē ar rūpniecisku ražošanu?

Vitas pārliecība ir, ka rudzu maize, kas gatavota pēc sentēvu receptūras, ir patiess spēka avots. Seņkānu ģimenē it visi ar pārliecību to var apstiprināt. Tas, kā smaržo un garšo mājās cepta maize, nekad nebūs raksturīgs rūpnieciski ražotam klaipiņam. Šādai maizei ir labāka uzturvērtība, tā sniedz ilgstošu enerģiju un sātu tās ēdājam.

Ne velti  maize ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, jo tā nav tikai pārtikas produkts, bet arī patiesi latviska vērtība, mūsu identitātes apliecinātāja.

Vai ir novērots, kāda attieksme pret maizi ir šodien? Vai ir mainījušies tās ēšanas paradumi?

Protams, mainoties paaudzēm, mainās arī ēšanas paradumi. Lai apmierinātu dažādas gaumes, degustācijās uzņēmuma “Lapsas muižas maize” saimniece piedāvā ne tikai pēc sentēvu tradīcijām ceptu plaucēto rudzu maizi, bet arī saldskābmaizi un baltmaizi, kuras pagatavošanas procesā netiek pievienots cukurs. Vita novērojusi, ka rudzu maizi vairāk ir iecienījuši vecāka gada gājuma cilvēki, savukārt jaunieši dod priekšroku baltmaizei.

Ticējums vēsta: “Kāda vasara – tāda maize”.  Vai laikapstākļi, gadalaiks ietekmē maizes īpašības? Kā izvēlaties izejvielas maizes cepšanai?

Plaucējuma sagatavošana, raudzēšana, mīklas mīcīšana un cepšana ir laikietilpīgs process, un rezultāta kvalitāti ietekmē dažādi faktori: gan mēness fāzes, gan laikapstākļi, piemēram, lietainā laikā maize rūgst lēnāk. Ir būtisks pat cepēja noskaņojums!

Ļoti svarīga ir miltu izvēle. Vita lieto ražotāja “Dobeles dzirnavnieks” gan rudzu pilngraudu, gan kviešu miltus. Cepēja ir mēģinājusi izmantot arī bioloģiskos rudzu miltus, tomēr atzīst, ka no tiem vispiemērotākie ir rudzu šķirnes ’Kaupo’ milti, tieši šos rudzus esot audzējuši arī mūsu senči.

Arī Vitas ģimene ikdienas patēriņā visvairāk iecienījusi plaucētu rudzu maizi, kura cepta pēc sentēvu receptes. Cepēja augstu vērtē tīru un harmonisku maizes garšu, tiesa, mīklai tiek pievienotas ķimenes, citreiz tiek cepta arī maize ar sēklām, speķi vai augļiem.

Vai sastāvdaļas tiek svērtas?

Cepēja teic, ka ir jāpieturas pie tehnoloģiskajās kartēs norādītā, bet izejvielas plaucētās rudzu rupjmaizes pagatavošanai tiek pievienotas pēc sajūtām, jo katrai saimniecei ir zināms gan abras lielums, gan nepieciešamais maizes daudzums, ko var ielikt krāsnī, un ir skaidrs, cik nepieciešams izcept. Savukārt, lai pagatavotu baltmaizi vai rudzu kviešu maizi, vai saldskābmaizi, izejvielas tiek nosvērtas, lai rezultāts atbilstu iecerei.

Maizes cepšanai vajadzīga ne tikai krāsns, bet arī dažādi palīgrīki. Kādi darbarīki tiek pielietoti uzņēmumā “Lapsas muižas maize”?

Plaucētās rudzu maizes raudzēšanai un cepšanai ir nepieciešamas ne tikai kvalitatīvas izejvielas, bet arī trauki un inventārs. “Lapsas muižas maizes” saimnieces īpašumā ir gan abra, kas gatavota no liepas, mente, ar kuru tiek kults plaucējums, lize, ar ko tiek iešauts kukulītis malkas krāsnī. Cepējai nepieciešams arī kruķis, ar ko tiek izgrābtas ogles; kadiķu slota, jo ar to tiek izmazgāts klons pirms maizes likšanas krāsnī.

Vita lepojas, ka saglabājusies vīramātes abra, kas gatavota no dēļiem, to gan ir mazliet jāatjauno, lai varētu izmantot. Pēc jaunas abras braukts salīdzinoši  tālu, jo Latgalē atrast amatnieku, kas tādu uztaisītu, diemžēl neizdevās. Iegādāta pietiekami liela abra, kura pakāpeniski uzsāk savas maizes cepšanas gaitas. Jauniegūtajā abrā iespējams uzraudzēt 10 kg mīklas var arī vairāk, bet Vita netiecas uz daudzumu, jo viņai svarīgs ir rezultāts un iegūtais gandarījums par paveikto.

Vissenākais  šajā ceptuvē ir kruķis, kas mantots no vīra vecmammas, tikai kāts tam nomainīts.

Pats galvenais rīks maizniekam ir krāsns. Veco krāsni meistari ieteica nojaukt, un nācās gādāt jaunu. Vita, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, izstrādāja projektu un piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības grantu konkursā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā”. Projekts “Tradicionālās senču maizes cepšanas ražotnes izveide” tika sekmīgi īstenots – par  piešķirto finansējumu izveidota piemērota telpa un uzmūrēta autentiska maizes krāsns. Krāsns autors ir sava aroda meistars Vinsents Kūkojs.

Un kā izdodas krāsns kurināšana?

Malku sanes un saliek krāsnī vīrs Ivars. Tālāk jau darbojas pati saimniece, pārņemot visu savā ziņā.

Kā saprast, cik ilgi maizes mīkla ir jāmīca? Dzirdēts, ka tik ilgi, līdz mugura slapja.

Mīcot ar rokām, var just, cik mīklai jābūt stingrai. Viss tiek veikts, balstoties sajūtās un praksē gūtajās iemaņās. Roku darbs viennozīmīgi maizei pievieno augstāku vērtību.

Parasti maizes cepēji uz kukulīša iespiež zīmi. Pamatā tas ir krusts. Vai te ko piebilst?

Jā, katra saimniece senatnē un arī tagad, godinot sentēvu tradīcijas, pirmo kukulīti veido apaļu un uz tā ievelk Māras krustu pirms maizes klaipiņa laišanas krāsnī. Ar Māras krustu simboliski tiek sargāta mājas materiālā labklājība. Folklorā tiek apgalvots, katra lieta, kam simboliski tiek uzvilkts krusts, tiek ziedota Mārai, saņemot pretī svētību un uzraudzību. Šī zīme veidojas no četriem slīpiem krustiem.

Iezīmējot  krustu uz maizes kukulīša, tiek runāts un ielikts laba vēlējums:

“Lai pietiek ģimenei,

Lai pietiek bērniem, 

Lai pietiek nabagiem

Lai pietiek pašiem.”

Vienmēr atceros teicienu, ka maizes kukuli nekad neliek ar apakšpusi uz augšu. Ne vecāki, ne vecmammas īpaši to neizskaidroja, tomēr mājās joprojām pieskatu, lai maize tiktu nolikta pareizi. Kas Vitai ir svarīgs?

Jā, tam piekrīt arī Vita. Viņa jūtas ne visai omulīgi, kad ierauga kādu kukulīti otrādi. Ja nokrīt kaut vai neliels maizes gabaliņš, tas paceļams un noskūpstāms. Tā ir cieņa un godbijība, un mīlestība pret maizi.

Vai maizes cepšana pārmantota no iepriekšējām paaudzēm? Kur smeltas zinības?

Pirmās iemaņas maizes cepšanā Vita guvusi pie radiem Skrīveros. Vēl joprojām tante, kurai nu jau vairāk nekā 94 gadu, apjautājas: “Nu kā tev tur maizīte cepas?” Šī radiniece Vitai ir iemācījusi ne tikai mīcīt maizes mīklu, bet arī siet sieru un citus saimniecībā noderīgus darbus. Arī citu ģimenes locekļu padomi maizes cepšanā lieti noderējuši.

Bet par tādu nopietnāku aizsākumu šim arodam var uzskatīt Covid-19 pandēmijas laiku, kad apgūti konditoru apmācības kursi. Mācību prakse izieta Aglonas maizes muzejā. Sekojis pamudinājums realizēt savu sapni. Ar lielu interesi Vita piedalījusies meistarklasēs Rīgā pie Ivetas Paneles, kura regulāri interesentiem sniedz zināšanas un praktiskas iemaņas par ierauga maizes cepšanas iespēju daudzveidību un tendencēm, kā arī apmeklējusi meistarklasi un ieguvusi jaunas atklāsmes pie maizes cepējas Ilzes Briedes.

Laika gaitā ir bijis daudz zinošu, pieredzes bagātu cilvēku, no kuriem Vita varēja gūt sev ko vērtīgu un pielietot maizes cepšanas procesā. Joprojām ir vēlme pilnveidoties gan no vērtīgiem literatūras avotiem, gan no zinošu cilvēku pieredzes.

Vita studē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmā “Pārtikas produktu pārstrāde”. Šogad – jau pēdējais kurss. Studijās akadēmijā Vita saskata ļoti daudz pozitīvu aspektu, ir iegūtas ne tikai jaunas zināšanas, bet arī draugi un paziņas, atbalsts un praktiskās iemaņas dažādās jomās. Tiek piedāvāta dalība dažādos pasākumos: gan tirdziņos, popularizējot savu uzņēmumu un produkciju, gan arī organizējot ekskursijas pašas uzņēmumā “Lapsas muižas maize”.  Visaugstāk vērtējama ir gūtā atziņa par laika vērtību –  jāļaujas vieglākam dzīves ritmam, jāprot organizēt savs laiks ne tikai darbam un hobijam, bet arī atpūtai un miegam. 

Ar apbrīnu un cieņu skatāmies uz cilvēkiem, kuriem piemīt izdoma, neizsīkstoša enerģija un darītprieks. Saka gan, ja cilvēkam ir viens talants, tad nākamo sevī jau vieglāk saskatīt un attīstīt. Kas Vitai vēl  svarīgas, kas interesē?

Pēc profesijas Vita Seņkāne ir sporta un darbmācības skolotāja. Sports ir ļoti tuvs. Ar atzīstamiem sasniegumiem Vita kādu laiku piedalījusies dažāda mēroga sacensībās, sporta spēlēs. Patlaban dienu ritējums ir raits ar aktīvām darbībām gan darbā, gan savā uzņēmumā, jāgatavojas arī studiju finālam.

Ir pavisam skaidrs, ka Vitai ir mērķi, tikai vajadzīgs laiks, lai arvien ciešāk vārdu “muiža” saistītu ar paliekošām vērtībām.  Varbūt jāiesaistās vēl kādā projektā?

Pagaidām maizes cepšana Vitai ir sirdslieta, hobijs, tas nav iztikas līdzekļu galvenais devējs. Viņa bilst, ka negribot savu sirdslietu pārvērst sasteigtībā, jo tā ir ne tikai  fiziska, bet arī garīgi piepildīta nodarbe.

Ja būs iespējams, nākotnē rakstīs vēl projektus, jo vajadzību uzņēmumā “Lapsas muižas maize” ir daudz, it īpaši ēku izbūvē, iekārtojumā, lai veidotu tūrismam labvēlīgu vidi. Vita atzīst, ka tomēr nedaudz baidās, jo tas  prasītu krietni lielāku līdzekļu ieguldījumu līdzfinansējumā, kas liek stingri izvērtēt visus “par” un “pret” šai projekta iecerei.

“Lapsa muižas maize” skan pievilcīgi un smalki.

Nosaukums izdomāts, var teikt, palielā steigā, bet, ieliekot lielu un cēlu ideju, brīdī, kad vajadzējis ko interesantu prezentēt pagasta dižošanās pasākumā. “Māja” likās par maz, gribējās ko spēcīgāku, ko tad citu, ja ne  “muiža”!?

Šis aristokrātiskais vietas apzīmējums Seņkānu ģimeni virza pretī  drosmīgām iecerēm. Viens no mērķiem nākotnē ir sporta aktivitāšu izveide, lai apmeklētājiem, īpaši bērniem un jauniešiem,  šeit būtu iespēja interesanti un atraktīvi pavadīt laiku. “Muiža+maize+sportiskums” – šo jēdzienu kombinācija varētu iezīmēt jaunu izaugsmes mērķi uzņēmumam. Lai top!

Anastasija Saleniece,
LLKC Rēzeknes birojs