Iepazīst saimniekošanu Nīderlandē

Nīderlande platības ziņā ir mazāka valsts nekā Latvija, bet pasaulē tā ir 2. vietā lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Šo valsti raksturo intensīva lauksaimnieciskā ražošana, kas netikai uzlabo iedzīvotāju labklājību, bet arī ietekmē vidi, tādēļ tur ir aktuāli klimata pārmaiņu jautājumi. Lai noskaidrotu, kādus siltumnīcefektu gāzu samazināšanas pasākumus izmanto Nīderlandes lauksaimnieki, aprīļa vidū Talsu novada lauksaimnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā.

“DE OLMENHORST”

6 ha bumbieres

13 ha ābeles

Šķirnes – ābeles ‘Autento’, ‘Elstar’, ‘Red Topaz’, ‘Jonagold’, ‘Jonagored’, ‘Santana’

Mājaslapa www.olmenhorst.nl

Florians de Klarks ir saimnieks piektajā paaudzē. Saimniecības darbības virziens ir augļu koku audzēšana un tūrisms. Jau 20 gadu te saimnieko ar bioloģiskajām metodēm. Saimnieks laipni izrāda ābeļu un bumbieru stādījumus un lepojas ar to ilgmūžību, jo tas ļauj ietaupīt uz stādīšanas un ierīkošanas izmaksām. Ar īpašām koku vainagu veidošanas metodēm  panākts tas, ka, kokiem sasniedzot arī 50 gadu vecumu, tie ir ražīgi, ar augstu augļu koku kvalitāti. Saimnieks min, lai koki neaugtu tik lieli, dotu lielāku ražu un būtu vieglāk to novākt, tiek iezāģēts stumbrā. Bumbieres šajā vietā aug jau 48 gadus, un tas nav pat vecākais stādījums, kas šeit sastopams. Ražība starp šķirnēm atšķiras – parasti tās ir 30 tonnas no ha, kas var būt pat uz pusi mazāk nekā intensīvajā augļkopībā. Realizē uz vietas saimniecībā, veikalos un cilvēki paši brauc lasīt dārzos.

Florians de Klarks uzskata, ka bites ir galvenie palīgi dārzā. Lai noskaidrotu, kādi kukaiņi un kādā koncentrācijā ir dārzā, tiek izliktas līmplēvju lentes. Ja tiek konstatēta liela kāda kaitēkļa koncentrācija, izmanto atļautos bioloģiskos saimniekošanas paņēmienus.

Dārzā ierīkotas sprinkleru laistīšanas iekārtas, kas palīdz augus aizsargāt no salnas kaitīgās ietekmes. Tas lieti noderēja, kad 2017. gadā Eiropā salnu dēļ tika bojāti daudzi augļu dārzi. Ūdens laistīšana ir jākontrolē, jo vienas stundas laikā uz 1 kvadrātmetru zemes nonāk 3 l ūdens. Pastāv iespēja, ka ziedi tiek saglabāti, bet uz zemes esošais ūdens sasalstot var apstādināt veģetācijas procesu. Šādu laistīšanas sistēmu var izmantot arī vasarās.

Interesanti, ka saimniecībā no 2000. gada iespējams adoptēt kokus. Ko tas nozīmē? Katram kokam ir savs krustvecāks, kas dod iespēju visu gadu rūpēties par konkrētu koku. Var braukt skatīties, kā tas aug, zied, ražo augļus, par īpašu cenu iegādāties tā ražu. Lielākoties par šādiem krustvecākiem kļūst pilsētnieki un ģimenes ar bērniem. Viņi maksā 30 eiro gadā par koka apkopšanu. Mūs pārsteidz fakts, cik liels interesentu skaits izmanto šo pakalpojumu, – šobrīd dārzā 5500 ābelēm ir krustvecāki. Augusta beigās visiem tiek izsūtīta informācija par laiku, kad būs raža, jo  dažādas šķirnes ražo atšķirīgos laikos. Tas ļauj regulēt cilvēku plūsmu dārzā. Saimniecībā izveidota kafejnīca un vieta kāzu svinībām, kas ir svarīga uzņēmuma sastāvdaļa, jo piesaista papildu līdzekļus.

Notiekošais šajā dārzā parādīja, ka arī ar atļautajiem paņēmieniem bioloģiskajā lauksaimniecībā var saimniekot pietiekami intensīvi.

Jaunu augļu dārzu ierīkošana notiek līdzīgi kā Latvijā. Tā tiek plānota laikus, divus gadus iepriekš tiek pasūtīti stādi. Stāda divgadīgus kailsakņu stādus, kam ir pietiekami augsta cena – 8,5 eiro par stādu. Sākuma periods ir ļoti svarīgs, tāpēc tiek viekti priekšdarbi pirms stādīšanas – sakņu mērcēšana. Tiek sekots, lai saknes neiekalstu, kas varētu traucēt augu tā iesakņošanās procesā.

Mēslošanā izmanto šķidrā digestāta frakciju, ko izlaista uz augsnes pavasarī. Pēc augšņu un koku lapu analīžu rezultātiem pieņem lēmumu, vai vasarā mēslot atkārtoti. Šīs analīzes veic katru gadu. Saimnieks norāda, ka daudz enerģijas veltījis, lai popularizētu bioloģiskās lauksaimniecības lomu Nīderlandē. Lai gan 20 gadu laikā to saimnieku skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, ir palielinājies 300 reižu, tas tāpat ir tikai 2–4% no kopējā lauksaimniecības nozarē iesaistīto skaita. Viņš uzskata, ka daudzi šādu saimniekošanas viedu neizvēlas tādēļ, ka tas ir sarežģīti, un viss ir jāizveido no jauna. Parasti tas notiek, kad mainās paaudzes, jo jaunajiem ir mazāk baiļu uzsākt ko jaunu.

“DE TULPERIJ”

Sīpolpuķu audzēšana

5 ha zemes

Mājaslapa www.detulperij.nl

Lielākajai daļai cilvēku Nīderlande saistās ar krāšņi ziedošiem tulpju laukiem. Dīns un Anja Janszi sīpolpuķes audzē jau trešajā paaudzē 5 ha platībā. Stāvot tulpju lauka malā, saimnieks mums stāsta par galvenajiem sīpolpuķu audzēšanas pamatprincipiem. Līdzīgi kā citiem augiem, arī tām  nepieciešams ievērot augu seku. Viņš norāda, ka tulpēm vispiemērotākā augsne ir smilts. Tulpes var audzēt arī mālainā augsnē, taču tad tās tiek novietotas uz tīkla un pārbērtas ar zemi. Mūs pārsteidza fakts, ka tulpju sīpoli vislabāk glabājas 20 grādu temperatūrā un nav pieļaujamas temperatūras svārstības, tāpēc mājas apstākļos nav ieteicams tās glabāt garāžā. Sīpolus novāc no jūnija līdz jūlijam un glabā līdz oktobrim, kad tos iestāda. Lielākie tiek atšķiroti un tirgoti, pārējos stāda.

Nīderlandei raksturīgs augsts gruntsūdens līmenis, tāpēc tulpju laukus nevajag laistīt, ja ir smilšainas augsnes. Mālainā augsnē tos laista, izmantojot sprinklerus. Pēc sīpolu iestādīšanas tos pārklāj ar salmiem, lai pasargātu no vēja erozijas. Sīpoliem ir ļoti svarīgs aukstums ziemā, jo citādi augi nezied. Ziemā nepieciešami vismaz +9 grādi, lai notiktu iesakņošanās un jauno ziedu veidošanās. Kad tulpe nozied, nevajag uzreiz nogriezt lapas. Jāpagaida, kamēr tās nokalst, jo tā sīpolā tiek uzkrātas barības vielas.

Redzam arī hiacinšu laukus. Saimnieks atzīst, ka jauno šķirņu pavairošana ir ilgs process. Lai to sekmētu, sīpola apakšā ar nazi izveido iedobi, kur   sāk veidoties apmēram 20–25 sīpoliņi. Divu līdz trīs gadu laikā sīpols sasniedz realizācijas izmērus. Līdz ar to hiacintēm nepieciešams četru gadu attīstības periods, tādēļ to sīpols maksā dārgāk nekā tulpju sīpoli.

Saimnieks norāda, – lai saimniekotu efektīvi, būtu nepieciešama 25 ha liela zemes platība. Tā kā viņam ir tikai 5 ha, viņš nodarbojas ar papildu nozari – tūristu uzņemšanu. Siltumnīcā ir izveidots veikals, kafejnīca un semināru telpa, kur izrādīt video par saimniecību. Saimnieks uzsver, ka sīpoli jāiegadājās vasarā, jo tad ir lielāka iespējamība, ka tas ir šī gada ražas sīpols. Turklāt, lai sīpoli labi un krāšņi ražotu, tos vajadzētu stādīt katru gadu.

“BEJO”

Dārzeņu sēklu audzēšana

Mājaslapa www.bejo.com

Lielākais dārzeņu sēklu audzēšanas uzņēmums, kas savu darbību sāka 1899. gadā. Pagājušā gadsimta 90. gados attīstījās pētniecība arī DNS līmenī, kas nodrošināja kvalititīvu sēklu ražošanu. Uzņēmumā tiek nodarbināti 1700 darbinieki, no tiem 400 strādā Nīderlandē, pārējie – citās valstīs, kurās ir uzņēmuma pārstāvniecības. Tiek audzētas 50 kultūraugu sugu sēklas, kopā 1200 šķirnes. Bioloģiskās sēklas tiek audzētas 40 sugu kultūraugiem, kopā 150 šķirnes. Audzē gandrīz visas kultūraugu sugas, kas ir pieejamas Latvijā, izņemot ķirbi. Bioloģisko sēklu audzēšanu saimniecība sāka pirms 20 gadiem. Ir cieša sadarbība ar zemniekiem, jo jaunas šķirnes radīšanai nepieciešami 20 gadi, tāpēc allaž jādomā, kas būs pieprasīts nākotnē. Sēklu audzēšana notiek gandrīz visos pasaules kontinentos, tā nodrošinot sēklu piemērotību noteiktam reģionam.

Kompānijai ir plašs pārstāvniecību tīkls visā pasaulē, kas izplata viņu audzētās sēklas. Taču, lai nodrošinātu sēklu augsto kvalitāti, tās visas nonāk “BEJO” izpētes centrā Nīderlandē, kur notiek kvalitātes pārbaude, kalibrēšana un šķirošana pēc dažādiem parametriem – lieluma, svara, krāsas. Tiek sekots, ko pieprasa tirgus, jo mainās gan klimats, gan patērētāju vēlmes.

Bioloģiskās sēklas audzēt ir sarežģītāk, – tiek piemērotas jau esošās šķirnes, uzlabojot to aizsardzību pret slimībām. Pētniecības centrs izveidots, lai saīsinātu šķirņu izveides procesu, nodrošinātu kvalitāti un ieviestu jaunas audzēšanas un pētniecības tehnikas.

Mums bija iespēja iepazīties ar sēklu pirmapstrādes procesu un pētniecības darbu. Apskatījām arī siltumnīcas, kurās šķirnes tiek pārbaudītas, simulējot dažādus augšanas apstākļus, lai pārbaudītu izturību pret tiem. Siltumnīcās netiek izmantoti ķīmiskie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, lai nodrošinātu veselīgu augu augšanu. Augsne tiek minimāli apstrādāta, ievērota augu maiņa un izmantots zaļmēslojums. Nodrošinot sabalansētu minerālvielu, augstu organisko vielu saturu un piemērotu augsnes struktūru, tiek palielināta augu aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem.

Sēklas tieši no “BEJO” nevar iegādāties, tās piedāvā dīleri visā pasaulē. Latvijā vienīgais izplatītājs ir SIA “Kurzemes sēklas”. “BEJO” sēklu katalogu iespējams apskatīt viņu mājaslapā un pie izplatītājiem.

“BY BROERSEN”

7 ha zemes

Ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar zemeņu un sparģeļu audzēšanu

Mājaslapa www.bybroersen.nl

Saimniecībā tiek audzēti zaļie sparģeļi 3 ha platībā uz lauka un 0,5 ha platībā – baltie sparģeļi siltumnīcās. Nedaudz tiek audzēts arī violetais sparģelis, kas nav īpaši populārs un to izmanto galvenokārt kā piedevu salātiem. Saimniecībā violetais sparģelis sastāda tikai 0,1% no kopējā daudzuma, jo tam ir maza raža un nav nerentabli to audzēt.

Zaļie sparģeļi aug, ja gaisa temperatūra ir virs 12 grādiem. Sparģeļi dienā izaug 10 cm garumā, īpaši labvēlīgos siltos apstākļos tie var izaugt pat līdz 20 cm dienā. Tos stāda 20 cm attālumā citu no cita, rindstarpu attālums 1,2 metri. Ražu novāc vienu līdz divas reizes dienā. No viena sparģeļa stāda vidēji aug 10 dzinumi, no kuriem 6–8 nogriež. Pārējos atstāj, lai augs uzkrātu barības vielas. Ražu vāc līdz jūnija beigām ar sparģeļu novākšanas elektro mašīnu. Pēc tam sparģeļiem ļauj augt līdz rudenim, lai augs varētu uzkrāt barības vielas. Pēc ražas novākšanas lieto herbicīdus nezāļu apkarošanai. Sparģeļi vienā vietā aug un ražo līdz 10 gadiem.

Uz lauka ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma, tiek veiktas augšņu agroķīmiskās analīzes, lai noteiktu nepieciešamo minerālvielu daudzumu. Pavasarī tiek dots magnija mēslojums. Kūtsmēsli netiek lietoti. Lai palielinātu ražu, daļai no lauka tiek veidotas tuneļveida lecektis ar agrotīkla segumu. Tāpēc, ka šeit ir mālaina zeme, uz lauka var audzēt tikai zaļos sparģeļus.

Baltie sparģeļi aug nomātā siltumnīcā 0,5 ha platībā, apmēram 6 km attālumā no saimniecības. Sparģeļi iestādīti 30–40 cm dziļumā sabiezinātā stādījumā, vienā hektārā ir 35 000 stādu. Siltumnīcā izveidotas paaugstinātas dobes metra platumā, trīs rindās, kas no malām norobežotas ar ģeotekstilu. Dobes pildītas ar kūdras substrātu. Līdzīgi kā zaļajiem sparģeļiem, arī šie aug un ražo 10 gadus. No viena stāda izaug 10 asni. Ražu iegūst otrajā gadā pēc iestādīšanas. No stāda nogriež 6–7 asnus, pārējos atstāj augt līdz rudenim, lai nodrošinātu barības vielu uzkrāšanos. Ierīkota pilienveida laistīšana.

Dobes pārsegtas ar plēvi, kurai viena puse ir baltā krāsā, otra – melnā. Februārī klāj ar melno pusi uz augšu, lai ātrāk uzsildītu augsni un sāktos veģetācija, savukārt aprīlī pārmaina uz balto pusi, lai saule nekarsē. Optimālā temperatūra ir +17 grādi. Svarīgi, lai augsnes temperatūra nepārsniegtu +18 grādus. To konstatē ar temperatūras sensoriem. Augsnes temperatūra tiek regulēta ar plēves krāsu maiņu un vēdināšanas palīdzību. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas sparģeļus svarīgi nodrošināt ar fosforu. Nākamajos gados svarīgi lietot magniju un slāpekli. Mēslo reizi gadā pēc ražas novākšanas. Līdzīgi kā zaļajiem sparģeļiem, pēc ražas novākšanas  atlikušajiem sparģeļiem ļauj augt. Septembrī tos pārstāj laistīt, sākas vīšana. Barības vielas uzkrājas saknē, vēlā rudenī atlikušos lakstus novāc. Šis process ir obligāts, jo tas nodrošina labu ražu nākamajā gadā. Ar slimībām un kaitēkļiem nav liela problēma, jo šī ir nosegta platība.

Saimniecībā stādus paši neaudzē, bet iepērk. Sparģeļus vāc tad, kad  dzinumi parādās virs zemes, un griež 20–30 cm garumā ar īpašu 40 cm garu nazi. Pēc novākšanas sparģeļus tur ūdenī 6–12 stundas, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Telpai jābūt vēsai un tumšai ar +4 grādu temperatūru. Sparģeļus realizē nākamajā dienā pēc novākšanas. Augstākās kvalitātes sparģeļi maksā 12 eiro/kg, zemākas kvalitātes – 6. Pārdošanas  cena zaļajiem un baltajiem sparģeļiem ir vienāda. Pusi no ražas pārdod uz vietas, pārējo piegādā restorāniem.

Zemenes audzē siltumnīcās 0,3 ha platībā. Tās celtas tieši zemeņu audzēšanai. Ražu iegūst divas reizes gadā līdz oktobrim. Janvārī iestāda, aprīlī zemenes sāk ražot. Ražu vāc 6 nedēļas. Siltumnīcā mitrums ir 60–70%. Pēc pirmās ražas novākšanas augsni nomaina un zemenes stāda no jauna. Siltumnīcā ierīkota apkure un ventilācija. Zem zemeņu audzēšanas kastēm ierīkota caurule, pa kuru plūst siltais ūdens, kas nodrošina siltumu un nožāvē mitrumu no ogām. Tā zemenes tiek pasargātas arī no slimību rašanās. Aizsardzībā pret ērcēm un tripšiem uz katru metru kastē ievieto paciņu ar dzīvos organismus saturošo augu aizsardzības līdzekli Thripex-plus.  Uz ogām ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus nelieto, bet, sagatavojot substrātu, tiek pievienots mēslojums. Pērk frigo stādu A++ klasi. Zemenes stāda plauktu sistēmās, uz vienu metru 10 stādus, no kuriem var iegūt 8 kg ogu. Gadā iestāda 50–60 tūkstošus stādu un iegūst 2,5–3 tonnas zemeņu. Audzē šķirni ‘Sonata’, kam ir labas garšas īpašības, liela ražība, un tās ir labi transportējamas. Ražas laikā tiek piesaistīti divi strādnieki no Polijas, bet vasarās arī skolēni, kopā nodarbinot 10 cilvēkus.

Nelielās platībās audzē jāņogas, upenes, krūmmellenes un citas ogas, ko cilvēki var braukt lasīt paši.

Saimniecība izveidota pašu līdzekļiem, neizmantojot ES atbalsta iespējas, jo vieglāk ir ieguldīt savu naudu un tirgot produkciju pašam. Bet elektroenerģiju iegūst no savā īpašumā esoša vēja ģeneratora, kas uzstādīts ar valsts atbalstu.

Latvijas vēstniecība Nīderlandē

Lauksaimnieki viesojās arī Latvijas vēstniecībā Nīderlandē, kur vēstniece Ilze Rūse stāstīja par sadarbību ar Nīderlandi augu selekcijas jomā. Salīdzinājumā ar Latviju Nīderlande platības ziņā ir mazāka – 41 000 m², bet šeit dzīvo 17 miljoni iedzīvotāju. Savukārt Latvijas platība ir 64 000 m², bet dzīvo mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Nīderlande pasaulē ir otrajā vietā lauksaimniecības produktu ražošanā, līdz ar to lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtība ir ļoti augsta, – 1 ha zemes maksā, sākot no 50 000 eiro. Līdz ar to nīderlandieši audzē kultūras ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, sīpolpuķes, zemstiklu kultūras un citas. 54% no Nīderlandes kopējās platības tiek izmantots lauksaimniecībā.

Neskatoties uz to, ka Nīderlandē tulpju audzēšanas tradīcijas pastāv kopš 17. gadsimta, vēstniecības dārzā tika nolemts audzēt tikai Latvijā selekcionētas tulpju šķirnes. Nīderlandes selekcionāriem pagājušā gadsimta 90. gados bija sadarbība ar Latvijas tulpju selekcionāriem, kuri  radījuši kvalitatīvas tulpju šķirnes, bet tās nebija plaši pazīstamas, jo nebija iekļautas kādā starptautiskā šķirņu katalogā. Turpinoties sadarbībai, šīs šķirnes tika iekļautas Nīderlandes šķirņu katalogā, un tās visas arī aug vēstniecības dārzā.

Nīderlandes Lauksaimniecības un dārzkopības federācija

Ap 50 000 biedru

Federācija ir Copa-Cogeca biedrs, kā arī pārstāv Nīderlandes lauksaimnieku intereses Eiropas Parlamentā. Federācija apvieno 3 reģionus. Zemnieki maksā 750 eiro biedru naudu gadā. Trešdaļu no Nīderlandē saražotās lauksaimniecības produkcijas eksportē ārpus ES.

Nīderlandei ir ļoti svarīgi uzlabot vides un klimata jomas. ES ir noteikusi, ka līdz 2030. gadam SEG emisijas jāsamazina par 49%, bet viņu mērķis ir sasniegt 55%. Šobrīd notiek diskusijas, kā to vislabāk panākt. Nīderlande noteikusi trīs virzienus, kam jāpievērš īpaša uzmanība – siltumnīcu, piena lopkopības un zemes izmantošanas jomās. Siltumnīcu apkurei lielākoties tiek izmantota gāze, ko iegūst arī Nīderlandē. Novērots, ka tas veicinājis mikrozemestrīču veidošanos, līdz ar to nepieciešams meklēt alternatīvus siltumenerģijas veidus, piemēram, zemes siltumsūkņu ierīkošanu. Šajā gadījumā ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas ļautu veikt urbumus. Lai samazinātu SEG emisijas piena lopkopībā, tiek strādāts, lai paaugstinātu govju ražību. Piemēram, 1984. gadā bija 2,5 milj. slaucamo govju, no kurām ieguva tikpat daudz piena kā no šobrīd esošajām 1,6 milj. govīm. Jo mazāk govju, jo mazāk rodas metāns un ogļekļa dioksīds. Ierobežoto lauksaimniecībā izmantojamo platību dēļ, lielu daļu lopbarības iepērk. Nīderlandē nemitīgi tiek domāts par enerģijas iegūšanu no dabas. Zemniekiem ir pieejams atbalsts gan vēja ģeneratoru, gan saules kolektoru uzstādīšanai.

Visā ES līdz 2024. gadam jānomaina visi azbestu saturošie jumti.Tas varētu veicināt saules paneļu uzstādīšanu, jo tā ir ekonomiski izdevīgāk – uzstādīt saules kolektorus, mainot jumtu. Pašlaik valsts atbalsta programmā saules kolektoru nomaiņai finansējums vairs nav pieejams, taču valdība domā par citu risinājumu. Tāpat tiek domāts par zilo enerģiju jeb ūdens resursu izmantošanu, kur šobrīd notiek dažādi izmēģinājumi. Zaļi dzīvot – tas nav lēti, bet tas ir ilgtspējīgi un nozīmīgi vides saglabāšanā.

SECINĀJUMI

• Saimniecībās lielākoties strādā ģimenes locekļi vairākās paaudzēs. Katram ir sadalīti darba pienākumi, par kuriem saimniecībā atbildēt. Novērojām – lai ko arī nīderlandietis darītu, viņš lepojas ar to un nesūdzas.
• Lielākoties darbinieki nestrādā virstundas, tiek apmaksāti ceļa izdevumi uz un no darba, nereti nodrošinātas pusdienas. Vasarās tiek piesaistīts skolēnu darbaspēks. Darba samaksa skolēnam ir uz pusi mazāka nekā viesstrādniekiem, tādēļ tos labprāt siamniecībās uzņem.
• Saimniecībās, kurās viesojāmies, netika izmantotas ES atbalsta iespējas. Tās veido paši par saviem līdzekļiem, jo nevēlas papildus slogu un saistības. Saimnieki atzīst, ka ir liela birokrātija un salīdzinoši mazas atbalsta likmes. Īpaši jaunā paaudze nevēlas to darīt.
• Izmanto enerģijas iegūšanu no dabas – vēja, saules, ūdens. Saules kolektori sastopami gandrīz ikvienā saimniecībā. Pieejamas valsts reģionālās atbalsta programmas.
• Ņemot vērā, ka Nīderlandē ir ļoti dārga lauksaimniecībā izmantojamā zeme, daudzas saimniecības ar ieņēmumiem tikai no lauksaimniecības nespēj sevi nodrošināt. Tādēļ tiek viedoti lauku tūrisma piedāvājumi, kafejnīcas un izzinoši pasākumi skolēniem.
• Visam saražotajam mēģina rast pievienoto vērtību. Saražoto lielākoties realizē saimniecībā uz vietas.
• Apmeklētajās saimniecībās nemanījām lielu tehnikas klāstu, un saimnieki nav aktīvi kooperatīvu veidotāji, bet labprāt izmanto firmu sniegtos ārpakalpojumus.
• Pārsteidz tas, kā tiek izmantoti lopkopības produkcijas atkritumi otreizējai izmantošanai. Kūtsmēsli tiek izkaltēti, niedres sasmalcinātas un izmantotas pakaišiem.
• Nebūvē jaunas ražošanas telpas paši, bet tās iznomā, tādējādi ietaupot līdzekļus. Piemēram, 0,5 ha siltumnīcu iznomā par 10 000 eiro gadā.
• Augu augšanas apstākļi un lopu labsajūta tiek kontrolēta ar modernām un mobilām tehnoloģijām.

Pieredzes apmaiņas brauciens bija ļoti vērtīgs un pārdomas rosinošs, jo sniedza ieskatu, kā efektīvi saimniekot arī nelielās zemes platībās un prast novērtēt ikkatru zemes stūrīti.

Apmeklējumi nodrošināti LAP investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros.

Jolanta Sūna,

LLKC Tālākizglītības nodaļas vadītāja vietniece

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Jolanta Sūna