Jauna ES pārtikas kvalitātes shēma Latvijā

Latvijai nozīmīga kļuva 22. novembra diena ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto Komisijas īstenošanas regulu 2022/2280 par nosaukuma “Salacgrīvas nēģi” ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Latvija kļuva bagātāka par vēl vienu Eiropas līmeņa pārtikas kvalitātes shēmu, papildinot tādus nosaukumus kā “Jāņu siers”, “Salināta rudzu rupjmaize”, “Latvijas lielie pelēkie zirņi” un citi.

Process no idejas līdz realizācijai nevienai shēmai nav bijis viegls. Piemēram, Aizsargātas cilmes vietas nosaukumam “Latvijas lielie pelēkie zirņi” no pieteikuma līdz lēmuma pieņemšanai pagāja 44 mēneši. Arī pati produkta nosaukuma reģistrācijas kārtība ir strikti noteikta: 1) ražotāji apvienojas grupā, vienojas par nosaukumu, gatavo noteiktas formas pieteikumu; 2) grupas sagatavotais  pieteikums tiek iesniegts Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izskatīšanai;  3) PVD izsludina 1 mēneša iebilduma procedūru nacionālajā līmenī; 4) PVD nosūta EK; 5) EK izskata pieteikumu, pieprasot skaidrojumus, papildinājumus; 6) EK izsludina 3 mēnešu iebilduma procedūru ES līmenī; 7) EK pieņem lēmumu un izdod regulu.

Prieks, ka beidzot ražotāju grupas ilggadējais darbs devis vēlamo – Eiropas Komisijā ir reģistrēts produkts “Salacgrīvas nēģi” Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) shēmā, par ko ir pieņemta Eiropas Komisijas regula. Lai “Zivju Lapas” lasītājus iepazīstinātu ar vēsturi, kā tika panākts šis rezultāts, aicināju uz sarunu vienu no biedrības “Salacgrīvas nēģi” dibināšanas iniciatoriem Gundaru Bendrātu, SIA “Kurzeme GB” vadītāju.

J. Kravalis: – Gundar, vēlos pateikties par pacietību un atbalstu idejai! Aicinu kopīgi atcerēties 2018. gada nogali, kad uzsākām darbu pie biedrības “Salacgrīvas nēģi” reģistrācijas. Toreiz nepietika ar manu kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieka iniciatīvu, vajadzēja arī atbalstu no ražotājiem.

G. Bendrāts: – Jā, tad spējām apvienoties nākotnes vārdā. Protams, bija nepieciešams izskaidrošanas darbs par ieguvumiem, un atbalstītāji pamazām uzradās, pārstāvot gan visu taču zvejniekus, gan arī cepējus. Mūsu mērķis nebija uzreiz piesaistīt maksimāli lielu biedru skaitu, bet apvienot dalībniekus, kas ražo produktu. Aleksandrs no 1. tača atvēlēja telpas biedrības dibināšanas sapulcei, kurā pieņēmām svarīgos lēmumus, lai mērķi varētu sākt īstenoties.

J. K.: – Atceros tās dienas ar gandarījumu, taktika tiešām bija izvēlēta pareiza, mēs abi varējām raiti strādāt pie biedrības reģistrācijas procesa un 2018. gada 12. decembrī tas tika pabeigts.

G. B.: – Tālākais jau bija vienotas darbības jautājums, kopīgi PVD izgājām sertifikāciju, gatavojām pieteikumu EK, labojām un papildinājām prasīto no Briseles. Un pacietīgi gaidījām.

J. K.: – Vai tirdzniecības vietās izjūtama atšķirīga attieksme pret ES pārtikas kvalitātes shēmas produktu?

G. B.: – Varbūt labāk to pastāstīšu ar Rīgas Centrāltirgus piemēru –  Carnikavas nēģus katrs tirgotājs cenšas sasaistīt ar šo AĢIN zīmi un  pielikt pāris eiro pie kilograma cenas. Arī ārzemnieki, kuru valstīs ir ļoti populāras šīs shēmas, pievērš lielāku uzmanību Latvijas produktiem ar šīm zīmēm.

J. K.: – Kādi varētu būt ieteikumi, vēlējumi ražotāju grupas dalībniekiem?

G. B.: – PVD ne retāk kā reizi gadā pārbauda grupas dalībnieka produktu atbilstību specifikācijai. Droši jāvaicā neskaidrais dienesta darbiniekiem, lai veiksmīgi pildītu prasīto. Vēlu izmantot iegūto, ražīgi strādāt pie produkta tirdzniecības un popularizēšanas, radot augstāku pievienoto vērtību, kā arī saņemt pelnīto valsts atbalstu par dalību pasākumā.

J. K.: Vēlēsim veselību un veiksmi ražotāju grupas dalībniekiem!

Jānis Kravalis, LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs

Pievienot komentāru