Mākoņains
0 °C
Ceturtdiena
2 °C
Piektdiena
6 °C
Sestdiena
5 °C
Svētdiena

Integrētā audzēšana – Vidzemes pieredzes stāsti

GalerijaPrint

Integrēti saimniekot Vidzemes pusē izvēlas ne pārāk daudz saimniecību. Tāpat kā citās jomās, arī šeit ir savas priekšrocības, savi izaicinājumi, taču pavisam noteikti – saimniekiem vajadzīgas gan  plašas zināšanas, gan pieredze. Saimniekotāju grupa guva pieredzi dažādās Cēsu, Siguldas puses saimniecībās.

SIA “Līgatnes ābele“ iestrādes dārzkopībā ir jau kopš 1991. gada, kad bijušajā dārzkopības iecirknī  izveidojās paju sabiedrība. Pamazām tika stādīts jauns ābeļu dārzs meža ielokā, no vējiem pasargātā vietā, taču uz nomas zemes. Tagad dārzam jau divdesmit gadu. “Ar katru gadu  saimniekot integrēti kļūst sarežģītāk,” pārdomās dalās  saimniecības vadītāja agronome Gaida Grava. “Arī mūs nopietni ietekmē klimata izmaiņas – sausums, pārmērīgs mitrums, garie rudeņi, siltās ziemas, kaitēkļu savairošanās, augsnes struktūras izmaiņas u. c. Tāpat iespaido dažādu ķīmisko  līdzekļu  nomaiņa, jaunu  atrašana, izmaksu palielināšanās, regulāra atbilstošās dokumentācijas  uzturēšana, lauksaimniecībā strādāt gribošo skaita  mazināšanās. Mainās patērētāju prasības, mode un  gaume, izvēloties produkciju un vēl citi faktori.” Ābeļu dārzā aug dažādas šķirnes:   Saltanata, Rubīns, Melba, Auksis, Orļik, Sinap Orlovskij u. c. Savulaik šīs šķirnes ieteikusi dārzkopības speciāliste Māra Skrīvele. Būtiski ir laikus veikt pasākumus dārza kopšanā. Ne vienmēr viss izdodas, kā plānots. Ābelēm nogrieztos zarus aizvāc uzreiz pēc nogriešanas, lai slimības neizplatās. Saimniekošanas stabilitāte pamatojas daudzveidībā, par to pārliecinājušies līgatnieši. Tiek audzēti arī kartupeļi, dārzeņi –  sīpoli, bietes, kāposti, gurķi, kabači  un  ogulāji. Pieprasījums pēc jāņogām un upenēm ir mainīgs, taču aveņu stādījumos  vasarās  jau vairākus gadus notiek pašlasīšana. Dienā mēdz būt ap 50 pašlasītāju. Populārākās šķirnes – Otava, Sputņica, Tomo. Upenes vāc mehanizēti ar ogu kombainu.  Dārzeņus, ābolus  vairāk realizē skolām, slimnīcām, sabiedriskajai ēdināšanai  tuvumā un arī Rīgā. Rudenī plāno rīkot ābolu talkas. Svarīga ir ābolu rūpīga novākšana un saglabāšanas  kvalitāte, to arī cenšas nodrošināt uzņēmumā strādājošie.

Zilveru ģimenes saimniecību Siiguldā  “Pīlādži” zina daudzi –  gan stādu gādātāji, gan ābolu, gan vīna cienītāji. Taču  Jānis un Sandra  sāka saimniekot deviņdesmitajos kā “Breša zemnieki”,  sākotnēji saņemot mūža lietošanā desmit hektāru zemes. Tolaik kredītus augļkopības attīstībai nedeva, nācās pašiem  rast risinājumus un izaugsmes iespējas. Patlaban saimniecībā attīstīti vairāki virzieni:  kokaudzētava – dažādu pašu audzēto stādu piedāvājums; dārzkopība – ražojošas ābeles un  bumbieres; tūrisma nozare, kas saistās ar pirms 15 gadiem uzsākto  vīnu  ražošanu. Tagad  saimniecībā gan tieši, gan pastarpināti  iesaistījušās arī dēlu ģimenes. Pirmie dārzi veidoti sadarbībā ar Vaives pagasta Rīdzenes veco dārznieku Leimani, stādītas viņa audzētās ābelītes. Tagad pamazām notiek šķirņu un ābelīšu nomaiņa. Ar  daļēju ES finansējuma piesaisti  iestādīts jauns dārzs. Vidēji dārza hektāra ierīkošana ar balstu sistēmu izmaksā aptuveni 10 000 eiro, tikpat klāt, ja papildus  izveido  dārzā   pretkrusas pārklāju. Svarīga ir dārza ierīkošanas vieta. Pamazām, ilgstoši krājot pieredzi, nākušas dažādas atziņas. Parasti izvēlas augļu kokus stādīt rindās dienvidu-ziemeļu  virzienā. Ne visur esošā platībā piemērota augsne un reljefs. Pieredzējušie poļu dārznieki atzīst: ”Ja pērc zemi dārzam, tad  vairāk kalnā, lejā pat par velti neņem”.  Sadarbībā ar augļkopības kooperatīvu iegādāta tehnika, uzcelta augļu  glabātuve, saimniecībā darbojas ābolu šķirošanas līnija. Dēlu ģimenes vairāk iesaistījušās pārstrādes attīstībā, tiek gatavoti vīni, sidri, nedaudz arī stiprais alkohols. Kopīgi strādājot ģimenei, saimniecībā izveidotas vairākas nozares, kas sekmīgi attīstās.

Gunda  un Jānis Kazerovski no Amatas novada Skujenes pagasta “Pūpoliņiem” ir apņēmīgi, zinoši un ļoti strādīgi jauni cilvēki, kuri uzsākuši integrētu krūmmelleņu, cidoniju un  smiltsērkšķu audzēšanu. Ar erudīciju un lielām darba spējām  apveltīta dārzkope ir Gunda. Darbība sākta tikai pirms trim gadiem, kad ģimene iegādājās 5 ha zemes un vecu, remontējamu  māju. Pirms pāris gadiem ierīkots krūmmelleņu stādījums  un smiltsērkšķu dārzs, kā arī pamazām tiek atjaunots un kopts iepriekš pamests cidoniju lauks. Krūmmellenes iestādītas 2019. gadā, stādi iegādāti audzētavā “Abullāči” Valmieras pusē. Daudz lietota Jumurdas purva  kūdra, katram stādam vismaz 100 litri. Šeit tiek īstenots arī Mazo lauksaimnieku saimniecības attīstības projekts. Stādījumam ierīkota laistīšanas sistēma,  laistot augi tiek arī pabaroti. Šogad jau nolasītas pirmās mellenes. Dažas atziņas no Gundas prakses:  lai iegūtu ražu,   mellenes nedrīkst iestādīt par dziļu, lai nedzen atvases; mellenāji ar kūdru  jāmulčē katru gadu, jo sakņu sistēma ir virspusēja;  lasīšana jāveic selektīvi, jo ogas nogatavojas pakāpeniski; un  uz gardajām ogām apkārtnē ir daudz savvaļas  pretendentu, īpaši  dažādi putni, kas ignorē uzstādītās atbaidīšanas iekārtas.  

Vairāk nekā hektāru lielais smiltsērkšķu stādījums šogad  priecē ar košu ogu ražu. Smiltsērkšķu šķirne Marija ir bagāta ar ēteriskajām eļļām, ogas tiek novāktas un glabātas saldētavā- dzesētavā. Krūmi stādīti uz melnās, biezās agroplēves, pirms tam laukā veiktas augsnes analīzes un tās ielabošana veikta kaļķojot. Stādījums ierobežots ar žogu. Nākotnē tiks domāts par  nelielas pārstrādes iespējām. Sirds un acu priekam Gunda audzē arī ziemciešu, rožu, dažādu graudzāļu un citus stādus. Vaicājot,  kā tik īsā laikā izdevies daudz paveikt, Gunda atzīst, ka tas nebūtu iespējams bez milzīgā pašu darba un ģimeņu, vecāku atbalsta. Svarīgi arī tas, ka šī ir vīra dzimtā puse, te nozīmīga ikdienā ir arī draugu atsaucība, iesaiste, palīdzot īstajos brīžos, kad tas ļoti vajadzīgs.

Dažas braucēju atziņas:

  • Prieks par uzņēmīgiem saimniekiem Līgatnē, kuri turpina senās dārzkopības tradīcijas.
  • Saimniecībās ir notikušas labas pārmaiņas, daudz ieguldīts attīstībā; ir ļoti vērtīgi smelties pieredzi citu saimniecībās, izzināt arī tehnoloģijas, resursu izmantošanu un satikt zinošus, pieredzējušus cilvēkus.
  • Redzētie tehniskie risinājumi būs pielietojami arī mūsu saimniecību praksē.
  • Ir vērtīgi  tikties, veidot savstarpējus kontaktus, gūt atziņas, viesojoties pie kaimiņiem.
  • Zeme ir liela vērtība, un prieks, ka to saprot arī jauni cilvēki, sākot ražošanu laukos.

Apskaužama enerģija, drosme jauniem cilvēkiem attīstīt ražošanu,  dzīvojot laukos.

Dace Kalniņa, 
LLKC Cēsu konsultāciju birojs

Foto galerija: 

Pievienot komentāru

Partneri

Iepriekšējais

Kļūda | Lauku tīkls

Kļūda

Statusa ziņojums

  • field_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_failure_queue: Launched in thread 1
  • queue_views_bulk_operations: Launched in thread 1
  • simplenews_cron: Launched in thread 1
  • queue_smtp_send_queue: Launched in thread 1
Tīmekļa vietnē notika negaidīta kļūda. Lūdzu, mēģiniet vēlreiz vēlāk.