Kā pazīt saimnieku?

Zemniekus, kam piederēja lauku sētas, senatnē sauca par saimniekiem. Saimē tolaik ietilpa vismaz trīs (vectēva, tēva un dēla) ģimenes, ko apvieno asinis, viena sēta un novads un senču kults. Toreiz, kad šīs pazīmes bija saimnieka statusa apliecinājums, lauksaimniecība bija citāda. Laukos bija daudz mazu saimniecību, un tirgos piedāvāja vietējo, sezonālo produkciju. Šī gadsimta laikā daudz kas ir mainījies – globālā pārtikas ķēde un transports tērē milzu enerģiju un būtiski palielina ekoloģisko pēdu katram produktam, kas nonāk veikalu plauktos un mūsu ledusskapjos. Saturs ir mainījies, bet ietvars paliek – lauksaimniecība izmanto dabas resursus, nodrošina ar pārtiku un veido ainavas. Mēs to salīdzinām, nosakām vērtību un ietekmi, un vēl arvien mērām “pēdās” un skaitam “balsīs”.

Arī saimnieks Edgars Drezovs savā ikdienā daudz mēra, sver un skaita, bet lēmumu pieņemšanā viņš vadās arī pēc “vērtības”, kas saistīta ar to, kā mēs izturamies pret kaut ko, kas mums ir svarīgs. Viņš spēj apvienot mūsdienu zināšanas ar laika ritmam nepakļautām vērtībām un, sekojot laikmeta tendencēm, izmantot tās saimniecības attīstībai visās ilgtspējas dimensijās, tā nodrošinot veselīgu vidi ģimenei, biznesam un dabai. No tā mēs atpazīstam saimnieku – kaut nevaram aprakstīt kritērijus noteicošās pazīmes, tās jaušam attieksmē un redzam darbībā.

Edgara saimniecībā “Gaiļi” apvienots trīs paaudžu veikums. No vecvecākiem mājvieta nelielajā zemes uzkalniņā, no  vecākiem – pirmās ciltsmātes gaļas liellopu ganāmpulkā un Edgara paša pilnas atdeves darbs, kas ieguldīts pārņemtā resursa pavairošanā, dzimtas mantojuma uzturēšanā un ģimenes iztikas nodrošināšanā. Augstākā izglītība uzņēmējdarbībā un jaunas dzīves un karjeras iespējas nepiesaistīja jaunieti pilsētai. Pretēji tam, viņš atgriezās mājās un visu spēku un iegūtās zināšanas ieguldīja saimniecības attīstībā. Aizvadīto gadu laikā saimniecības kapitāls audzis – gan jaunus zemes gabalus apgūstot, gan dzīvnieku skaitu pavairojot.  Ganāmpulka stāvoklim tiek veltīta īpaša uzmanība. Edgars pārzina katra lopa veselības vēsturi un ciltsrakstus. Ikviena tele tiek novērtēta pēc mātes un iepriekšējo paaudžu īpašībām, apzinot vēlamos un nevēlamos iedzimtības faktorus un nosakot iespējamos riskus ganāmpulka attīstībā un ģenētiskā materiāla pārvaldībā. Dzīvē tas izpaužas pavisam vienkārši: Lauku attīstības programmas “Profesionālās izglītības un prasmju apguves” pasākumu ietvaros “Bioloģiskās lauksaimniecības” apmācību grupas praktiskās nodarbības notika Kurmenes pagasta “Gaiļos”. Ielaižot savā saimniecībā, Edgars Drezovs mūs iepazīstināja ar savu ganāmpulku. Jaunā saimnieka balsij atsaucas ne tikai bārenīte Zita, kas neparedzēta gadījuma pēc palikusi bez mātes, bet arī palaidnīgais dvīņu pāris, kas izceļas miermīlīgo lopu vidū. Edgara balss dzirkstī, runājot par ikdienas darbiem un ārkārtas situācijām, kas lopkopībā nav retums, un katram ir skaidrs, par ko ir  stāsts. Saimnieks pārzina visu savā saimniecībā – zemi, lopus un finanses. Pats raksta projektus un apgūst arvien jaunas lietas, vienīgi grāmatvedības dokumentācijas kārtošanu uztic LLKC Bauskas birojam. Šogad z/s “Gaiļi”, kopā ar vēl trim gaļas liellopu saimniecībām ir iesaistījusies interešu grupas darbībā, kas LLKC lopkopības konsultantes Anitas Vismanes vadībā meklē atbildes un risinājumus sev aktuāliem lopu ēdināšanas, ganību plānošanas un dzīvmasas piesvara veidošanās jautājumiem. Sadarbība un lauksaimnieku savstarpējā pieredzes komunikācija ir viens no ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumiem. Savukārt konsultanta aktīva līdzdalība, dalīšanās ar zināšanām un informāciju ir ceļš un instruments tās veidošanā.

Dace Griķe,
LLKC Bauskas biroja vadītāja

Foto: no z/s “Gaiļi” arhīva