Latvijas lauksaimniecības ekonomiskā izaugsme – lēna, bet ar lielu potenciālu

Ekonomiskās attīstības potenciāls Latvijas lauksaimniecībā, Zaļā kursa ietekme uz to un sabiedrības viedoklis, digitalizācijas un inovatīvu risinājumu nozīmīgums bija tikai dažas no tēmām konferencē “Lauksaimniecības ekonomikas transformācijas iespējas”, ko Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros janvāra pēdējā dienā rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).  

Konferenci atklāja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, uzsverot sadarbības nozīmīgumu stratēģiskā lauksaimniecības attīstībā. Viņš uzsvēra, ka kopš iestāšanās ES, esam dubultojuši apsaimniekojamās zemes platības un, salīdzinot Latviju ar kaimiņiem- pārējām Baltijas valstīm, Nīderlandi, Dāniju un Īriju, mums ir milzīgs potenciāls un ir nepieciešams izvirzīt mērķus un iet uz priekšu, un svarīgi nestabilos apstākļos atrast līdzsvaru.

Savukārt zemkopības ministrs Didzis Šmits, kurš pēc tikšanās ar ES vides un lauksaimniecības komisāru nule kā bija atgriezies no Briseles, norādīja, ka ar terminu “Zaļais kurss” tiek saprastas arī pretrunīgas lietas, virzieni saduras, tiek pieņemtas pretrunīgas regulas. Viņš atzina, ka ir visai maz taisnīguma šajā politikā, jo Zaļā kursa prasības visām valstīm ievieš vienādas. Ministrs uzsvēra, ka ieviešot šo politiku, jālūkojas, lai Latvija kļūtu bagātāka nevis nabagāka. Ir nepieciešama zinātniskā bāze, pamatoti dati, lai pierādītu, ka esam līderi  klimata un zaļās politikas jomā (Latvijā 52% sedz meža masīvs, demogrāfiskā līkne lejupejoša, AAL lietojam 2x mazāk nekā Eiropā) un mums nepieciešama telpa attīstībai, nevis tās sašaurināšana. Latvijai ir iespēja skaidri izprast savu iekšējo stratēģiju, vākt pierādījumus un doties uz Briseli ar saviem priekšlikumam kā vienam veselumam.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš informēja par situāciju Latvijas un pasaules ekonomikā. 2023. gadā sagaidāms tikai pavisam neliels Latvijas ekonomikas pieaugums, straujāku izaugsmi varētu gaidīt turpmākajos gados. Pašlaik noskaņojums ir piesardzīgs, inflācija strauji samazināsies, straujāks kritums gaidāms martā, mainīsies bāzes efekts. Pēteris Strautiņš uzsver, ka šī nav nodarbinātības, bet dzīves līmeņa krīze. Pagājušā gada reālās algas strauji samazinājās par desmito daļu, pirms tam desmit gadus bez izņēmuma algas bija kāpušas. Straujš algu kāpums iespējams 2024.gadā. Preču eksportam šis būs sarežģīts gads, bioekonomikas nozarēs noskaņojums ir relatīvi pesimistisks.

Vineta Kleinberga RSU Eiropas studiju fakultātes pētniece dalījās ar sava pētījuma rezultātiem par klimata pārmaiņu uztveri sabiedrībā un politiskajā vidē. Tikai 6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir reāls drauds, bet pētījums parāda, ka skepticisms ir maz izplatīts - Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzskata, ka klimata pārmaiņas ir vai nu cilvēku vai dabas radītas.. Ir nepieciešams klimata pārmaiņas lokalizēt, svarīgi būtu informēt, kādas ir šīs pārmaiņas tieši Latvijā. Ir ļoti maz tādu, kas uzskata, ka klimata pārmaiņas nepastāv.

Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta asociētā profesore un pētniece Sandija Zēverte Rivža iepazīstināja ar pētījumiem par digitalizācijas risinājumiem nākotnes lauksaimniecībā un lielo datu apkopošanu, datos balstīto lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā. Latvija digitalizācijas jomā šobrīd ir zem vidējā digitalizācijas līmeņa Eiropā (pēc ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa-DESI). Lietuva, Igaunija jau ir virs vidējā ES līmeņa, Somija Dānija, Nīderlande, Zviedrija - ar ļoti augstu digitalizācijas līmeni.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki un vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs izstrādājuši sistēmdinamikas modeli, lai rastu optimālāko un efektīvāko risinājumu starp klimata mērķu sasniegšanu un pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības resursiem.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ilze Vamža pastāstīja par Zinātnes komercializāciju un iespējamo sadarbību lauksaimniekiem ar zinātniekiem, lai radītu inovatīvus risinājumus, kā piemēru rādot dabīgi veidotu termoiepakojumu, kas aizstātu polistirolu.   Termoiepakojumam kā izejmateriāli izmantoti salmi, niedres un mežistrādes atlikumi kā arī Latvijā tik invazīvā Kanādas zeltslotiņa.

LLKC ekonomikas eksperts Raivis Andersons analizēja transformācijas iespējas - pie kādiem nosacījumiem kļūtu izdevīgi būt bioloģiskam lauksaimniekam. Eksperts analizēja bioloģiskās un konvencionālās saimniecības pēc ieņēmumiem un izmaksām uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, zemes izmantošanas struktūru, ieņēmumu un izmaksu struktūru.

AREI Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja, pētniece Elita Benga informēja par bioloģiskās lauksaimniecības analīzes pētījuma rezultātiem. Pētniece norāda, ka bez zināšanām nebūs iespējams attīstīt bioloģisko saimniekošanu, jo tehnoloģijas attīstās strauji un liela nozīme ir arī sēklu materiālam. Jaunā KLP politika ir vērsta uz ģimenēm, attīstību, bioloģisku saimniekošanu. Bioloģiskā lauksaimniecība ir pamats vides aspektam. Tā ir arī neatkarība no ārējā importa.

Konferenci noslēdza aizraujoša diskusija starp SIA “Latvijas grauds” īpašnieku Elvi Lazdiņu , AS "Jaunpils pienotavas" valdes locekli Jāni Bērtulsonu un SIA Luuker saimnieks Gati Gailīti par to, cik svarīgi spēt mācīties un mainīties visas dzīves garumā. Kā konferences noslēgumā secināja Mārtiņš Cimermanis:  “Mēs paši veidojam nākotni- no valsts, kas klausās citos, kļūstam par valsti, kas veido piemēru”.

NODERĪGI:
Konferences ierakstu ir iespējams noskatīties ŠEIT
Visas konferencē rādītās prezentācijas ir pieejamas ŠEIT.

Konferences laikā nebija iespējams sniegt atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem, tādēļ tās izlasāmas pielikumā.

Pasākums līdzfinansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finanšu līdzekļiem. 

Atskatu sagatavoja
Inga Jātniece
LLKC ekonomikas konsultante