«Lauki ir mana paradīze»

GalerijaPrint

Zemnieku saimniecība «Bogdani» nodarbojas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību Vecumnieku pagasta Misas pusē. Saimniecībā apstrādā lauksaimniecības zemi – ap 110 ha – un 60 ha mežus. Vecumnieku novada domes pērn izsludinātajā konkursā «Vecumnieku novada uzņēmēju gada balva» balvas pasniegtas šoruden; galveno atzinību nominācijā «Gada lauksaimnieks» saņēma zemnieku saimniecības «Bogdani» saimnieki Zigmunds un Daiga Alekšūni.

Strādā ar maksimāli saudzīgām metodēm

«Audzējam graudus – rudzus, ziemas un vasaras kviešus, griķus –, pārdodam malku, šķeldu, salmus un sienu,» darbības virzienus apraksta z/s «Bogdani» saimnieks Zigmunds Alekšūns, «regulāri piedalāmies pašvaldības iepirkumos un piegādājam kurināmo SIA «Mūsu saimnieks» un pansionātam «Atvasara», kokmateriālus vedam SIA «Kūdrinieks» un cieši sadarbojamies ar Misas pamatskolu. Ar šķeldas apjoma iepirkumu cenām mums, mazajiem uzņēmējiem, grūti konkurēt, jābūt elastīgiem, reāliem, jāprot gan prognozēt, gan rēķināt.»

«Šogad saimniecību «izvilka» griķi,» dzīvesbiedra stāstīto papildina Daiga Alekšūne, kura ir ne tikai «Bogdanu» saimniece, bet arī stingra un zinoša saimniecības grāmatvede. Daigai kā uzņēmuma finansistei gan kādreiz nākoties «iezemēt» dzīvesbiedra vispārdrošākās idejas un reizēm arī nežēlīgi «apgriezt tām spārnus». Taču Zigmunda lauksaimniecības mehāniķa izglītība, zināšanas un prasmes apvienojumā ar dzīvesbiedres grāmatvedes pieredzi ļāvušas izveidot izcilu komandu.

Viņi sevi joprojām dēvē par «Breša zemniekiem», ar pateicību atceras valsts palīdzības programmu individuālās saimniekošanas attīstīšanai un uzsver tās lielo nozīmi: «Esam izveidojuši pilna cikla saimniecību – mums ir visa nepieciešamā tehnika, izaudzējam ģimenei pārtiku, aprūpējam septiņas bišu saimes savam priekam. Cenšamies strādāt ar maksimāli saudzīgām metodēm, kas, ievērojot mūsu zemes īpatnības, pēc iespējas pietuvinātas bioloģiskās saimniekošanas nosacījumiem, jo paši jau sev audzējam.»

Neparastā vieta ar bānīša svilpi

«Kad svētkos visi sanākam pie galda, esam astoņi  lielie un trīs mazie,» ar lepnumu stāsta Daiga un Zigmunds. Alekšūnu ģimenē izloloti pieci bērni – gan no pāra iepriekšējām laulībām, gan kopīgie. Abi vecāki uzsver, ka bērni nekad nav šķiroti  «manos», «tavos» un «mūsējos». Viens otru papildinot, viņi atklāj, ka savulaik vafeļu torte bērniem dalīta, kārtīgi ar lineālu nomērot un sadalot vienādi katram kārumniekam. Visi bērni izskoloti, nu katrs ir savā dzīvē, sagaidīti arī četri mazbērni.

Ģimenes mājā katram ir plaša istaba. Kad to cēluši, plānojuši, lai katram bērnam te ir sava telpa arī tad, kad viņi izaugs. Pašiem ir arī gateris, tāpēc varējuši no sava meža vest kokmateriālus, katras istabas apdare ir no sava koka – bērzs, egle, ozols...

Alekšūni dzīvo gluži neparastā vietā, te ir tik daudz visa kā – purvs, ūdeņi, pļava, mežs, pagalmu gandrīz vai šķērso šaursliežu dzelzceļa sliedes, pa kurām ik darbdienu joprojām brauc bānītis, kas ved strādniekus no Misas uz kūdras purva Vecsaules iecirkni. Pie bānīša omulīgās svilpošanas te visi ir pieraduši un pat vairs nedzird to.

Ģimenei īpašais novembris

Saimniecība tapusi Zigmunda dzimtas mājas vietā, līdzās bijušajam saimnieku namiņam nu ir plaša ģimenes māja «Mārtiņi». Nosaukums tai dots par godu jaunākajam dēlam Mārtiņam. Novembris te ir īpašs svētku mēnesis – Mārtiņdiena, Lāčplēša diena, Latvijas valsts proklamēšanas svētki un mēneša beigās arī saimnieka Zigmunda dzimšanas diena. Zigmunda tētis Arvīds bijis latviešu leģionārs. Godos Latvijas valsts karogs mastā pie mājas tiek uzvilkts ar īpašu cieņu un mīlestību.

«Mūsu zeme, māja un ģimene ir mana stiprā pils, un lauki ir mana paradīze,» saka Zigmunds, neslēpjot emocijas, ka viņa sirds īpaši atmaigst pavisam agra pavasara rītā, kad viss sāk zaļot un mostas daba un putni.

Dabas dažādība un ūdeņu tuvums te sapulcinājis visdažādākos putnus un it kā pavisam nevilšus Zigmunds kļuvis par aktīvu putnu vērotāju un pazinēju. Putnu dažādību šajā pusē novērtējis arī populārais putnu fotogrāfs, bijušais misenieks Rolands Linejs.

Otra Zigmunda aizraušanās ir pirts. Vērtīgas zināšanas viņš savulaik apguvis pie pirtnieka Jura Batņas, tagad tās izmanto savam un draugu priekam, veselībai un garam.

Vietējā ciema dzīves atbalstītāji

Savukārt Daigai ir savs vaļasprieks – viņa jau aptuveni 25 gadus dzied sieviešu vokālajā ansamblī «Vēja meitenes». Protams, Daiga min arī ceļošanu – kur tik ar «Vēja meitenēm» nav būts… Kā viens no spilgtākajiem braucieniem atmiņā palicis ceļojums pa Poliju, kura laikā paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks no Skaistkalnes uzņēmies ekskursijas vadītāja pienākumus un atklājis sakrālas un parasta tūrista acīm paslēptas lietas.

Sandra Vēvere, Misas tautas nama vadītāja, precizē: «Sieviešu vokālais ansamblis «Vēja meitenes» nu aizvada 26. sezonu. Ar Daigu un, kā mēs sakām, Zigi esmu pazīstama kopš 1988. gada, kad ierados strādāt Misas tautas namā, šajā laikā arī Alekšūni par savu dzīvesvietu bija izvēlējušies Misu. Iepazinos, kā jau tajā laikā bija ierasts, jauniešu pasākumos. Ciešāka draudzība nodibinājās, kad Daiga ar bērniem sāka piedalīties pašdarbībā, māmiņu un bērnu ansamblī, kas pārauga sieviešu vokālajā ansamblī «Vēja meitenes». Un nu jau var teikt , ka esam ģimenes draugi gandrīz 30 gadus, kopā izauguši bērni un nu jau mazbērni. Daigai un Zigim nav sveši arī saviesīgi pasākumi, jo, kā saka –  kas prot atpūsties, māk arī strādāt. Viņi bija regulāri atpūtas vakaru apmeklētāji un lieli dejotāji. Zigis nekad nav atteicis manām trakajām idejām tautas namā, palīdzējis ar padomu, darbu un materiāliem, varētu pat teikt – viņš ir sponsors. Lai arī Alekšūnu ģimene sen vairs nedzīvo Misas centrā, bet savā ģimenes mājā netālu no Misas, Zigim vienmēr rūpējusi Misa. Viņš bijis iniciators projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi» Vecumnieku novadā. Misas centrā tapis mājtirgus namiņš un Māliņkalna atpūtas vieta.»

Mājtirgus namiņš, Māliņkalna atpūtas vieta, kas atrodas uz Alekšūnu ģimenes zemes un ir brīvi pieejama ikvienam, arī Misas pamatskolas bērniem, rūpes par Griķu kapsētas sakopšanu un labiekārtošanu – tie ir, kā Zigmunds saka, viņa mīlestības apliecinājumi Misai. Īpaši aizkustinošs ir stāsts par Māliņkalnu, nu jau publisku atpūtas vietu – kādreiz šo zemesgabalu vēlējušies iegūt Zigmunda vecvecāki, bet karš šo nodomu izjaucis. Daudzu gadu garumā liktenis izspēlējis visdažādākās situācijas, līdz zeme nonākusi ģimenes īpašumā un vecvecāku vēlme piepildījusies.

«Mēs ļoti mīlam savu Misu,» uzsver Daiga, «kādreiz pazinu ikvienu iedzīvotāju, kas nāca pretī, tagad Misā ieceļojuši daudzi rīdzinieki, jauni cilvēki. Tas labi, tātad esam interesanti, attīstāmies. Ļoti gaidu, kad atsākies kultūras aktivitātes. Mums taču ir lielākais tautas nams visā bijušajā novadā! Tikai ļoti nepieciešams līdz tam kārtīgs asfaltēts ceļš.»

Dalās pieredzē

Alīna Žukauska, Bauskas novada pašvaldības iestādes «Vecumnieku novada dome» attīstības plānošanas nodaļas projektu koordinatore:

– Zemnieku saimniecības «Bogdani» saimnieki Zigmunds un Daiga vienmēr bijuši atsaucīgi un atvērti sadarbībai, iesaistījušies pašvaldības rīkotajos pasākumos un ar savu iniciatīvu devuši lielu ieguldījumu pagasta attīstībā. Ir prieks par cilvēkiem, kas nenolaiž rokas, darbojas un ir optimisti, nežēlojas par grūtībām, bet meklē risinājumus un cīnās ne tikai par labklājību savā saimniecībā, bet arī par sava pagasta un novada attīstību.Z/s «Bogdani» saimnieki aktīvi darbojas Vecumnieku novada uzņēmēju biedrībā, neliedz padomu ar lauksaimniecību un mežizstrādi saistītos jautājumos, kā arī dalās pieredzē par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti.

Lielākās vērtības cilvēka dzīvē

Eleonoras Maisakas, bijušās ilggadējās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centraBauskas birojavadītājas, viedoklis: 

– Manas sākotnējās atmiņas par Alekšūniem ir saistītas ar manu darbu, zemnieku mācībām, braucieniem un dažādiem konkursiem. Ievēroju, ka Alekšūnu pāris gandrīz visur piedalās kopā. Kad izveidoja Vecumnieku novadu, neviena ar uzņēmējdarbību, zemniecību, tradīcijām un sabiedrības saliedēšanu saistīta aktivitāte bez Alekšūnu pāra nebija iedomājama. Daiga un Zigmunds Alekšūni ir ğimeniskuma, patriotisma un cilvēciskuma paraugs, un manā izpratnē tās ir lielākās vērtības jebkura cilvēka dzīvē.

Anita Moora-Tropa,
“Bauskas Dzīve”

Foto – Ivars Bogdanovs

Foto galerija: 

Pievienot komentāru