Saimniekot starp divām upēm

Lejpus Jēkabpils Daugavas kreisā krasta atteka Saka, kas tālāk atkal ieplūst Daugavā, izveido Sakas salu jeb Vidsalu. Uz tās atrodas arī zemnieku saimniecība “Kaļķi”, kura nodarbojas ar bioloģisko graudkopību.

Agris Stiebriņš saimniecību mantoja no tēva Gundara 2021. gadā. Bet dzimtas īpašumi šeit bijuši daudz senāk, kad zemi no muižas nopirka Agra senči. Arī nosaukums “Kaļķi” radies tad, kad senākajā saimniecības ēkā Daugavas krastā bijusi kaļķa dedzinātava. Kad vectēvs 90. gados atguva dzimtas īpašumu, daudz kas bija mainījies – sabūvētas fermas, darbnīcas. Kopā ar tēvu Agris jau no bērnības piedalījās saimniecības lauku darbos, iepazina bioloģiskās saimniekošanas nianses. Tajā laikā bioloģisku graudkopības saimniecību bija maz. Vienlaikus viņš ieguva izglītību, tad strādāja valsts un algotā darbā, jo tobrīd saimniecība nebija tik liela, lai nodrošinātu viņam ienākumus.

Zemnieku saimniecība “Kaļķi”

Īpašnieks: Agris Stiebriņš.

Atrodas: Jēkabpils novada Salas pagastā.

Saimniecība mantota 2021. gada 17. maijā.

Ražošanas veids: bioloģiskā lauksaimniecība.

Platības: ziemas kvieši – 66 ha, auzas – 69 ha, zirņi – 28 ha, griķi – 69 ha, āboliņš – 23 ha. 

Graudiem tiek radīta pievienotā vērtība

Pakāpeniski palielinoties platībām un realizējot bioloģisku produkciju, darba apjoms pieauga. Bija gan vajadzība, gan iespēja strādāt un pelnīt tikai saimniecībā. Tad pēkšņi nācās saimniecību mantot un visu pārņemt savās rokās. Agris paļāvās uz to, ja jau viņa senči to varēja, kāpēc gan ne viņš? Noderēja gūtā pieredze, strādājot kopā ar tēvu, bet katrs gads ir atšķirīgs, vajag plānot, aprēķināt, pieņemt lēmumus. Vairāk nekā 15 gadus tiek saimniekots bioloģiski, un tas prasa gan precizitāti darbos, gan prasību pārzināšanu. Saražotajai lauksaimniecības produkcijai – graudiem – tiek radīta pievienotā vērtība, tie tiek tīrīti, kaltēti, uzglabāti līdz pārdošanai kādai no firmām, kas tos tālāk eksportē uz ārzemēm. Patlaban sadarbība ir ar SIA “Scandagra Latvia”. Bioloģisko graudu realizācija sākas, kad sezona jau tuvojas beigām, kad uz ostām ir aizvesti konvencionālie graudi un atbrīvojas autotransports. Bioloģisko graudu apjoms nav tik liels, lai tos transportētu ar kuģiem. Tiek slēgti arī līgumi par graudu uzglabāšanu saimniecībā un izvešanu ziemā.

Jāgarantē produkcijas kvalitāte

Gan laukos, gan kaltē un noliktavā jāstrādā godīgi, lai produkcijas kvalitāte būtu garantēta, lai nebūtu nekādu izņēmumu nevienā no tehnoloģiskajiem posmiem. Tāpēc jau pirms realizēšanas graudu paraugi tiek vesti analīzēm uz laboratoriju. Lai iegūtu uzticību, nevar atļauties riskēt. Agris ir beidzis LLU Tehnisko fakultāti, bet apguvis arī augkopības pamatus, beidzis bioloģiskās lauksaimniecības kursus, piedalās LLKC organizētajos un citos semināros un pieredzes braucienos. Viņš seko līdzi aktualitātēm nozarē gan bioloģiskajā jomā, gan kopējām lauksaimniecības virzības tendencēm. Latvijas lauksaimniecības politikas mērķis ir bioloģiski apsaimniekoto platību pieaugums. Taču dzīvē nākas dzirdēt, ka tie, kas līdz šim saimniekoja bioloģiski, neturpinās to darīt. Iemesls – bioloģisko un konvencionāli audzēto graudu realizācijas cenas ir izlīdzinājušās. Sakarā ar situāciju pasaulē izejvielu cenas ir augušas un nostabilizējušās. Izmaksas uz produkcijas vienību bioloģiskajās saimniecībās salīdzinoši ir augstākas. Jautāju Agrim cik stabili viņš jūtas šajā situācijā un kāds būtu nākotnes redzējums. Viņš atzīst, ka jāstrādā ekonomiskāk, tā, lai ieguldījumi atmaksātos. Labs risinājums, viņaprāt, būtu bioloģisko graudu pārdošana izsolē, ko piedāvā Bio Bid Grain. Kaspars Ādams līdz šim veiksmīgi vada Liellopu izsoļu namu, tagad viņš radījis jaunu digitālo instrumentu bioloģiskajiem graudu audzētājiem, lai palīdzētu saimniekiem pārdot graudus par vislabāko cenu. Šīs platformas mērķis ir ne tikai palīdzēt bioloģiskajiem graudu audzētājiem atrast pircēju, bet arī ietaupīt saimnieku laiku un palīdzēt noslēgt labāko darījumu.

Tiek atjaunota kalte

Veiksmīgai saimniekošanai svarīgs ir tehniskais nodrošinājums. Izvēloties pirkt jaunus agregātus, rūpīgi tiek izsvērts, kādu labumu tas dos. Z/s “Kaļķi” tiek pielietotas progresīvas ražošanas tehnoloģijas. Patlaban tiek īstenots LAD projekts “Graudu kaltes atjaunošana”,  kurā paredzēta ēkas fasādes un jumta seguma atjaunošana. Īsi pirms Jāņiem tiekoties ar saimnieku, viņš vispirms rāda atjaunoto kalti. Ieguldīts darbs un nav pasaudzēti nervi, to īstenojot, bet ir gandarījums par paveikto. Agris atzīst, ka naudu saprātīgi izlietot ir grūtāk kā nopelnīt. 2023. gada sezona nav vienkārša –  pavasara plūdi un to seku novēršana, projekta realizēšana, ieilgušais sausums.

Saimnieks nezaudē optimismu

Taču saimnieks nav zaudējis optimismu, dodamies apskatīt laukus! Vispirms griķu lauks turpat pie kaltes – sprīdi gari, bet jau zied. Augiem sava gudrība, jāsteidz izmantot to mazumiņu mitruma, kas ir augsnē, un nogatavināt sēklas. Bet kāda būs raža? Tālāk speltas kviešu lauks, tie šogad saimniecībā ir pirmo reizi. Speltas kviešiem bioloģiskajā saimniekošanā varētu būt perspektīvas, bet audzēšana atkarīga no tā, kāds būs pieprasījums un cena. Ja tas būs, speltas kvieši tiks audzēti arī nākamgad lielākā platībā. Blakus šķirne ’Edvīns’, varam salīdzināt, arī šī šķirne ir sevi attaisnojusi bioloģiskajā laukā. Dodamies pie āboliņa, auzu un griķu lauka, kurš pirms tam ir bijis ar “caurumiem”. Vairāku hektāru platībā izskalojumi bija līdz 2 metru dziļumam, bet nu “aizlāpīti” un plūdu nedarbi vairs nav redzami. Izskaloto ceļu salaboja pašvaldība, paša līdzekļiem no meliorācijas grāvja izvests ap 2000 m³ saskalotās zemes atpakaļ uz lauku. Agris uzsver, ka, plānojot finanses, jābūt “drošības spilvenam”, tas šogad izlietots, pēc plūdiem sakārtojot laukus un infrastruktūru. Piebraucot pie šī grāvja, redzam, ka tajā ir nedaudz ūdens un tas darbojas. Ja šis darbs nebūtu izdarīts, ciestu ne tikai saimniecības lauki, bet arī plašāka apkārtne. Turpat sarkanā āboliņa ’Raunis’ lauks, kas pēc ūdens aiziešanas izskatījies pavisam brūns, tagad tā sazaļojis un zied, ka lopkopības saimniecības var uz to noskatīties ar skaudību. Agrim uzkrāta pieredze āboliņa audzēšanā. Šis tauriņziedis saimniecības lauku augu maiņā ir ļoti, ļoti svarīgs. Tas reizi četros gados dod laukam slāpekli un ietekme ir pamanāma vairākus gadus. Ja āboliņam nogatavojas sēklas, pirms to iestrādā, tad tās uzdīgst arī nākamajās kultūrās. Izlases veidā āboliņš tiek kults sēklai, tā tiek sagatavota saimniecībā pašu vajadzībām. Plānojot sējumus, kopējā platība tiek sadalīta četrās daļās: ziemas kvieši, griķi, auzas – no tām puse platības ar āboliņa pasēju, pēc auzām seko zirņi. Zirņi šogad padevušies ļoti labi, varētu tos sēt vairāk, bet tad nevarēs tikt galā ar ražu. Kaltēšana notiek lēni, tas uztaisa “korķi” un nevar tikt galā ar pārējām kultūrām. Izvēloties šķirnes, akcents tiek likts uz tradicionālām, kas mazāk slimo, saglabā kvalitāti.

Daļa sabiedrības uzskata, ka, ja lauks ir nezāļains, tad tas ir bioloģisks. Visi Agra aimniecības lauki ir pārsteidzoši tīri no nezālēm. Jautāju, kādi paņēmieni tiek lietoti, un Agris arī atklāj savu pieredzi. Lauki tiek arti un ar dažu stundu starpību sēti, izmantojot kombinēto sējmašīnu ar frēzi. Mērķis ir saglabāt mitrumu, lai kultūraugam ir handikaps, salīdzinot ar nezālēm un tās tiek nomāktas. Lauku un grāvju malas ir apkoptas, nezālēm nav, kur savairoties. Ja nu vienīgi tās atnestas plūdos ar ūdens straumi. Vienu tādu, agrāk neredzētu kuplu ceru pamanām ceļa malā. Grūti noteikt, kas tas par augu un no kurienes uzradies. Plūdu skartā zonā šis ir apdraudējums, pat no tālienes var ieceļot kāds nevēlams “iemītnieks”.

Gūst gandarījumu no tā, ko dara

Lauki ir apskatīti, tur veidojas jaunā raža. Kāda tā būs, atkarīgs no tā, cik daudz saimnieks tajā ielicis savas enerģijas, prasmes, un arī no tā, kāda bijusi dabas ietekme. Vēl neliels atelpas brīdis, bet tuvojas atkal jauns darba cēliens – ražas novākšana un sagatavošana. Tam kārtīgi jāsagatavojas, lai viss ritētu bez aizķeršanās. Aplis turpinās, uz salas viss notiek gan augu, gan cilvēku dzīvē.

Saimnieks atzīst: “Uz salas dzīvot var, ja par mērķi liek – turpināt iesākto. Gribētu, ka bērni arī to turpinātu. Tāpēc daudz jāiegulda, jārada apstākļi, lai būtu patīkami te dzīvot un strādāt.” Viņam ir motivācija, jo te ir viņa ģimene, tās atbalsts, viņš ir apmierināts un gūst gandarījumu no tā, ko dara.

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Anita Putka un saimniecības arhīvs