Vestienas pagasta “Jāņkalni” – ģimene lauku sētā

GalerijaPrint

Integrētā zemnieku saimniecība “Jāņkalni” ir dibināta 1992. gadā, tomēr tās stāsts nu jau vijas cauri trim paaudzēm. Vectēvs agronoms Edmunds Ozoliņš izveidoja saimniecības pamatus. Tēva Ulda Ozoliņa saimniekošanas laikā tika iekopta viena no lielākajām krūmmelleņu audzētavām Latvijā – toreiz 7 ha platībās, bet patlaban Ozoliņu ģimenes pārraudzībā esošajos 22 ha tiek rūpīgi kopti melleņu stādījumi, kas draudzīgi sadzīvo ar rabarberu, cidoniju, aveņu, smiltsērkšķu, sausseržu un ābeļu stādījumiem.

Šoruden patīkamu pārsteigumu un pelnītu prieka mirkli piedzīvoja Madonas novada Vestienas pagasta z/s “Jāņkalni” saime, jo saņēma Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2021” laureāta balvu nominācijā “Ģimene lauku sētā”. Tika sveikta un godināta kuplā un darbīgā “Jāņkalnu” pamatlicēju Ozoliņu ģimene, kas saimnieko jau trijās paaudzēs.

Konkursa “Sējējs” laureāti

Konkursa laureāti nominācijā “Ģimene lauku sētā” – Ozoliņu ģimene – saimnieko Madonas novada z/s “Jāņkalni” kopš 1992. gada. Saimniecības raksturojumā teikts: “”Jāņkalnu” koncepcija ir pavisam vienkārša – tā ir ģimenes saimniecība, kurā mēs ar aizrautību īstenojam dažādas idejas, lai varētu dzīvot veselīgi, gardi un pilnvērtīgi. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mēs to darām ar lielāku vērienu, lai savos sasniegumos un darba augļos varētu dalīties arī ar jums.”

Tagad ģimenes saimniecības “Jāņkalni” stafete ir nodota meitas Ilzes un Sanda Lasmanu ģimenei, kurā aug jaunais saimnieks  Edgars. Ģimenes mājas atrodas gleznainā vietā pie Kāla ezera, un joprojām tā ir visu pulcēšanās vieta. 22 hektāru zemes platībā ir iekopts augļu un ogu dārzs, no tā puse stādījumu ir “Jāņkalnu” pamatkultūra – krūmmellenes.

Kā tika uzsvērts TV3 raidījumā no konkursa “Sējējs” laureātu apbalvošanas, visi Ozoliņu bērni (Ozoliņu ģimene ir bagāta ar  sešiem bērniem) ir izjutuši lauku darbu smagumu un ģimenes atbalsta vieglumu. Visi ir iepazinuši arī ģimenes spēju apvienot spēkus, ne tikai strādājot, bet arī sniedzot pleca sajūtu brīžos, kad tas ir visvairāk vajadzīgs. Uz vaicājumu “Kas jums ir ģimene?” Uldis Ozoliņš atgādina devīzi: “Viens par visiem, visi par vienu!” Tikai kopā ir izdevies izveidot savu ģimenes saimniecību, kur darba, īpaši melleņu sezonā, nekad netrūks.

Bērniem mācīts darba tikums

Izzinot “Jāņkalnu” vēsturi, jautājam vecākās paaudzes pārstāvim Uldim Ozoliņam, kurš dalās atmiņās. 1980. gadā atnākuši dzīvot uz Vestienas pagastu. Pirms tam meklējuši, kur ģimenei būtu kāda piemērota palikšanas vieta, jo bija piedzimuši bērni, vajadzīga plašāka dzīves telpa. Gribējuši arī iemācīt bērniem darba tikumu, tāpēc arī veidojuši dārzu. Ar krūmmellenēm gan vēl nesākuši. Bijis jānoiet garš ceļš, kamēr tikuši līdz tām. Tiesa, ar lauksaimniecību bijuši saistīti, jo Ulda tēvs sācis veidot dārzu. Pirmie bijuši rabarberi, ko tēvs vedis uz tirgu un pārdevis, lai  bērnus izaudzinātu. Arī Ulda ģimenē rabarberi palīdzējuši izaudzināt bērnus. Kad radusies iespēja piesaistīt subsīdijas, dārzs pamazām ticis paplašināts. Iegādāti 100 krūmmelleņu stādi, un uzreiz radusies sajūta, ka krūmmellenes ir īstā kultūra.

Uldis stāsta: “Mērķtiecīgi visi kopā stādījām, lai krūmmelleņu platības iekoptu, nodrošinātu stādījumus ar laistīšanas ierīcēm, lai palielinātu ražu, iemācītos izaudzēt stādus paši. Tagad mani mīļie bērni turpina strādāt, saimniecība ir drošās rokās. Vispirms saimniecību vadīja dēls Māris Ozoliņš, bet tagad “Jāņkalnos” vadība uzticēta meitai Ilzei un viņas vīram Sandim, viņu ģimenē jau aug nākamais saimnieks Edgars.”

Uzcelts augļu un ogu pārstrādes cehs

Skats arī Norvēģijas virzienā. Gan Ilze, gan Māris Ozoliņš, gan citi ir strādājuši Norvēģijā, Māris tur strādā pastāvīgi. Protams, liela daļa gan darba, gan nopelnītā, gan apgūtās pieredzes un zināšanu ieguldīta arī “Jāņkalnos”.  Saimnieki par izaugsmi: “Pirmajos gados mellenes realizējām gan svaigā veidā, gan vienu daļu saglabājām svaigas ziemai sasaldējot. Kopš tika uzcelts pārstrādes cehs, ogas un augļus arī pārstrādājam – ražojam sulas, sukādes, konfektes. ES atbalsta iespējas tika izmantotas tieši mūsdienīgas pārstrādes nodrošināšanai.” Ozoliņu ģimenes z/s “Jāņkalni” startējot LAP pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, dēls Māris Ozoliņš uzņēmās pārņemt saimniecības vadību no tēva un kā jaunais saimnieks saņēma ES fondu atbalstu ieceres īstenošanai.

“Jāņkalnos” uzceltais augļu un ogu pārstrādes cehs deva iespēju uzglabāt lielāku ogu daudzumu saldētavās, lai pēc tam tās pakāpeniski pārstrādātu.

Ilze atgriezās mājās pēc Norvēģijā nodzīvotajiem desmit gadiem, jo bija vajadzīga viņas palīdzība jaunuzceltajā augļu un ogu pārstrādes cehā, sakārtojot realizāciju un mārketinga lietas. Ilze stāsta, ka ir beigusi Biznesa koledžu, bet viņai ir arī sociālā darbinieka profesija un dzīves skola, kas gūta bērnībā, kad vajadzēja darīt visu ko. Vīrs Sandis tagad veic saimniecības vadītāja pienākumus, bet, būdams ekonomists, pārzina arī  uzņēmuma finanses.

Ražošanu ietekmē resursu cenu kāpums

“Šķita jau, ka pārstrādes ceha celšanai ņemtie aizdevumi būs atdoti, varēs strādāt bez sasprindzinājuma, būs vieglāk, taču atkal darbu ietekmē elektrības un citu resursu cenu straujais kāpums. Saldētavas patērē elektroenerģiju, un beidzamais elektrības rēķins liek aizdomāties, kā turpmāk organizēt pārstrādi,” teic Ilze.

Arī Sandis atzīst, ka tad, ja palielinās ražošanas izmaksas, dārgāk jāmaksā arī produkcijai. Taču cilvēki pandēmijas laikā daudz mazāk pārvietojas, ir mazākas darba iespējas, samazinās ienākumi. Ja būs lielākas cenas, vai pircēji produkciju iegādāsies?

Stādījumi paplašinās

Z/s “Jāņkalni” krūmmelleņu stādījumi paplašinās, jo stāda arī jaunas šķirnes. Saimniecības vadītājs Sandis Lasmans min, ka šķirņu ir daudz, un saimniecībā tiek audzētas arī jaunākās, to vidū, piemēram, ‘BlueJay’, ‘Toro’, ‘Duke’, ‘BlueGold’, ‘Chippewa’, ‘Chandler’ un citas, kaut sevi attaisno arī šķirnes “Patriot”, “BlueCrop”, “Polaris” un citas. Sandis paskaidro izvēli: “Katrs gads ir citādāks, un tāpēc jāaudzē dažādas šķirnes – agrīnākas un vēlīnākas. Arī gaume cilvēkiem nav vienāda, vienam gribas saldākas un mazākas, citam – lielākas ogas. Šķirņu pavairošana prasa darbu, bet ir liels pluss, ka stādus varam izaudzēt paši, arī piedāvājam stādus tiem, kas vēlas krūmmellenes iestādīt savā dārzā. Katrai kultūrai ir sava specifika, bet mēs laikam būsim izkoduši, kas krūmmellenēm vajadzīgs. Laikam ejot, pamazām visu izpētām un attīstoties varam piemērot vajadzības. Mums ir visi apstākļi, ģeogrāfiskā situācija, kas piemērota krūmmellenēm. Aug arī cidonijas, smiltsērkšķi, ir ābeļdārzs, avenes.”

Top arī “Novada Garšas” produkcija

Zemnieku saimniecība “Jāņkalni” pazīstama kā apskates saimniecība, kur top “Novada Garšas” produkcija. “Jāņkalnu” āboli un citi augļi zināmi arī daudzās skolās programmas “Skolas auglis” ietvaros. “Jāņkalni” asociējas ar Melleņu svētkiem, kas pirms pandēmijas aicināja krūmmelleņu cienītājus uz vērienīgu pasākumu. Vasarā joprojām ir pieprasīta krūmmelleņu lasīšana no krūma, bet patlaban, kad dārzs devies atpūtā, “Jāņkalni ” piedāvā ar mīlestību audzētu, gardu un veselīgu augļu un ogu izstrādājumus – sulas, ievārījumus, sīrupus, konfektes, sukādes, saldumus u. c.

Informācija par “Jāņkalnu” produktiem atrodama gan mājaslapā www.jankalni.lv, gan Facebook vietnē. “Jau ir izveidojies stabils klientu loks. Kam garšo mūsu ražotais, tie mūs atrod, un katrs, kam ir iespēja, var iegriezties arī saimniecībā, kur veikaliņā var nopirkt visu no mūsu piedāvātā,”  piebilst Ilze.

Anita Briška,
LLKC Madonas konsultāciju biroja

uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no saimniecības arhīva

Foto galerija: 

Pievienot komentāru