Atbalsts zivsaimniecībai pēc 2021. gada – aktuālā informācija

Eiropas Komija 2019. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu, kura mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, kā arī atjaunot bioloģisko daudzveidību un samazināt piesārņojumu.

Tajā ir norādītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansēšanas rīki, kā arī izskaidrots, kā nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos izvirzīto mērķu sasniegšanai. Eiropas Savienības fondiem, ieskaitot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu, 2021.–2027. gadu periodā būs jāsekmē virzība uz izvirzītajiem  mērķiem. Būtiskākās rīcībpolitikas jomas, kuras tiešā mērā būs saistītas ar atbalstu zivsaimniecībai, ir stratēģija “No lauka līdz galdam” un “Bioloģiskā daudzveidība”, kā arī aprites ekonomikas plāns. Tās  paredz, ka pārtikai, tostarp zivsaimniecības produktiem, arī turpmāk jābūt drošai lietošanai uzturā, uzturvielām bagātai un kvalitatīvai. Tai jābūt ražotai tādā veidā, lai daba tiktu ietekmēta pēc iespējas mazāk. Vienlaikus zivsaimniecības produkti, jo īpaši akvakultūrā audzēti, tiek atzīti par tādiem, kas rada mazākas “ekoloģiskās pēdas” kā, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku produkti.

Atbalsta  mērķi būs gādāt, lai,  risinot klimata pārmaiņu problēmu, aizsargājot vidi un sargājot bioloģisko daudzveidību, patērētāji saņemtu cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku, un vienlaikus šāda pāreja būtu godīga un taisnīga, negraujot uzņēmēju konkurētspēju.

Investīcijas tehnoloģijās, digitālajos risinājumos un ražošanas metožu attīstībā labāku klimata un vides rezultātu sasniegšanai var radīt papildus slogu zivsaimniecības nozares uzņēmēju finanšu stabilitātei un konkurētspējai. Tāpēc publiskā atbalsta  loma būtu nodrošināt līdzsvarotu pāreju, lai izvirzīto mērķu sasniegšanā nozare būtu ilgtspējīga. Atbalstu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros plānots sniegt trīs virzienos:

1. Ilgtspējīga zvejniecība un ūdens bioloģisko resursu saglabāšana;

2. Ilgtspējīga akvakultūra un zivsaimniecības produktu apstrāde;

3. Ilgtspējīga zilās ekonomikas izaugsme zivsaimniecības kopienās piekrastē – atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai.

Līdztekus atbalstam investīcijām zivsaimniecības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas veicināšanai, īpaši virzībā uz jaunajiem politikas mērķiem, plānots paredzēt finansējumu inovāciju kapacitātes stiprināšanai un inovatīvu produktu, tehnoloģiju izstrādei, zināšanu un labās prakses apmaiņai, kā arī kompensējošiem maksājumiem vides pakalpojumu un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.

Būtiski nosacījumi Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai intervencēm izriet no ES regulējuma. Par to vēl arvien turpinās diskusijas, tādēļ  detalizēta informācija intervenču līmenī tiks apskatīta kādā no turpmākajām publikācijām.  

Edīte Kubliņa,
ZM Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja