Dažādu karpu šķirņu mazuļu audzēšana

Pētījums “Dažādu karpu (Cyprinus carpio) šķirņu mazuļu audzēšanas salīdzināšana Latvijas apstākļos” tika veikts zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas “Tome” filiālē “Dole”. Pamatojoties uz pagājušā gada pētījuma rezultātiem, šogad prioritārie mērķi bija vienvasaras karpu mazuļu audzēšana un aizsardzības pasākumu efektivitātes pārbaude pret zivēdājputniem.

Šajā sezonā, lai novērstu līdzīgus zivēdājputnu radītus zaudējumus kā iepriekšējā gadā, tika izmēģināta daudzviet pasaulē izmantotā efektīvā dīķu aizsardzības metode – dīķu pārklāšana ar tīkliem. Dīķiem, kuri bija 0,9 ha platībā, tika iedzīti 6 balsti, pāri kuriem pārvilktas izturīgas auklas, un uz šīs konstrukcijas tika uzklāts un krastos piestiprināts aizsargtīkls. Pēc aizsargtīklu uzstādīšanas tika novērots negatīvs blakusefekts, – daži putni iepinās tīklā un, laikus to nekonstatējot un putnus neatbrīvojot, daļa gāja bojā. Lai to mazinātu vai pat pilnībā novērstu, tika uzstādītas papildu putnus atbaidošas iekārtas – atstarojoša materiāla lentes un diski. Pētījuma datu reģistrā tika ieviesta iepinušos putnu gadījumu uzskaite. Turpmākie novērojumi liecināja, ka tīkla materiāls mēneša laikā saules ietekmē kļuva daudz gaišāks un putniem pamanāmāks, kā arī pēc papildu atstarojošo elementu uzstādīšanas līdz pētījuma sezonas beigām tika reģistrēti divi putnu iepīšanās gadījumi, no kuriem vienā putns tika atbrīvots un atlaists brīvībā.

Zivju audzētavā tika izveidotas divas zivju grupas, katra savā dīķī, kur katrā 26. jūnijā tika ielaisti ~40 000 divu dažādu šķirņu karpu kāpuri. Karpu kāpuri tika iegādāti Lietuvā “Šilavotas” valsts zivju audzētavā, kas ir Lietuvas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Zivsaimniecības dienesta sastāvā. Audzēšanai tika izmantotas divas karpu šķirnes – “Šilavoto” un ungāru un “Šilavoto” šķirņu krustojums.

Karpu mazuļu audzēšanas procesa laikā dīķu uzraudzība tika veikta katru dienu. Katru dienu abos dīķos tika noteikta ūdens temperatūra, ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums tika noteikts divas reizes nedēļā, divas reizes dienā (saulei austot un plkst. 17).

Sākotnēji, lai zivju kāpuriem nodrošinātu pietiekošu barības daudzumu, dīķi tika mēsloti, kontrolējot fito un zooplanktona daudzumu. Uzsākot barošanu ar zivju barību, tas tika veikts ar rokām, katru dienu kontrolējot apēsto barību. Sākumā izbaroja pa vienam kilogramam barības katrā dīķī. Divu nedēļu laikā barības daudzumu palielināja līdz 3 kg.  Pēc nepilnām divām nedēļām katrā dīķī pa vienai tika uzstādītas “pendeļ” tipa barotavas. Kopējais abos dīķos visa pētījuma laikā izbarotais barības daudzums bija 2276 kg. Lai aizsargātu dīķus no zivēdājdzīvniekiem, ap dīķiem tika uzstādīts elektriskais gans.

Pirmajā mēnesī ik pēc 15 dienām un turpmākajā audzēšanas periodā ik pēc 10 dienām tika veikta mazuļu kontrolzveja un kontrolsvēršana, nosakot mazuļu vidējo svaru un vizuāli pārbaudot to veselības stāvokli. Saslimšanas gadījumos tika paredzēts veikt ārstēšanas vai profilaktiskos pasākumus. Ik pēc mēneša karpu mazuļiem tika veikti parazitoloģiskie izmeklējumi. Vienu reizi tika veikti karpu mazuļu virusoloģiskie izmeklējumi uz Koikarpu herpesvirusālo slimību.

Rezultātā, apzvejojot dīķus, no viena dīķa tika nozvejoti 792 kg zivju (vidējais svars 26 g, skaits 30 461 gab., zivju – izdzīvošana 75%) un otrā – 670 kg zivju (vidējais svars 68 g, skaits 9853 gab., izdzīvošana 25%).

Balstoties uz veiktā pētījuma rezultātiem, var secināt, ka tīkli ar papildu atstarojošiem elementiem ir efektīvs zivju pasargāšanas veids pret zivēdājputniem. Ņemot vērā dīķu dabisko produktivitāti, kas pēc zivju audzētavas pieredzes ir ap 300 kg/ha, aprēķinātais izmantotās barības koeficients ir ~2,8, kā arī, ņemot vērā vēlo kāpuru ielaišanu, salīdzinoši vēso audzēšanas sezonu un barotavu skaitu katrā dīķī, iegūtās produkcijas daudzums ir vērtējams kā labs. Atšķirīgais karpu mazuļu vidējais svars ir izskaidrojams ar kāpuru izdzīvošanu, kas vienā dīķī bija virs vidējā, bet otrā – zem.

Nākamajā sezonā pētījums tiks turpināts ar šogad iegūtā ataudzējamā materiāla – vienvasaras karpu mazuļu – turpmāku audzēšanu.

Mārcis Ziņģis, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju audzētavas „Tome” Akvakultūras pētniecības un izglītības centra vadītājs

Foto: Viktors Romaņuks