Dots starts jaunam Eiropas teritoriālās sadarbības projektam

Šā gada 1. februārī tika dots starts jaunam Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmas Igaunijas-Latvijas sadarbības projektam – “AUTOFISH”. Projekta pilnais nosaukums ir “Ilgtspējīga zvejas pārvaldība un efektivizācija, īstenojot pārrobežu sadarbību un pielietojot autonomu virsmas pētniecisko peldlīdzekli” (Nr. EE-LV00023).

Projekta pamatmērķis – Rīgas līča zivju resursu pārvaldības sistēmas uzlabošana tās pakalpojumu un ekosistēmas izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai Latvijā un Igaunijā. Projektā paredzēts izstrādāt un ieviest attālināti vadāmu virsmas peldlīdzekli kā jaunu platformu, kas izmantojama Rīgas līča pētījumiem, lai samazinātu pētījumu izmaksas, paplašinātu informācijas apjomu un nodrošinātu augstas kvalitātes informāciju ar zvejas pārvaldību saistītu lēmumu pieņemšanā.

Pirmie mēģinājumi uzskaitīt zivju krājumus ar tehnoloģiski attīstītām metodēm notika jau 20. gs. 80. gados, tomēr regulāras uzskaites sākās tikai 1999. gadā. Līdz 2021. gadam tās notika tikai vasarā, bet kopš 2022. gada arī rudenī. Šīs uzskaites ir veiksmīgas sadarbības piemērs starp divām valstīm – Latviju un Igauniju. Tā kā abām valstīm nav savu pētniecisko kuģu, tad vasaras reisiem tiek fraktēti Latvijas zvejas kuģi, bet rudens reisiem Polijas pētnieciskais kuģis “Baltica”.

Kuģu noma ar katru gadu sadārdzinās un pēdējos gados īpaši strauji, tādēļ ir jāmeklē risinājumi, kā samazināt pieaugošos pētniecības izdevumus. Viens no šādiem risinājumiem būtu ieviest peldlīdzekli, kas izmaksās ir būtiski lētāks nekā kuģis. Šāds peldlīdzeklis ir izstrādāts Tartu Universitātē, tā nosaukums ir “Autonomais virsmas peldlīdzeklis” jeb AVP. Šā projekta ietvaros AVP tiks pārbaudīts un pilnveidots paredzētajam pētījumu mērķim. Tāpat AVP tiks pielāgota arī pētījumu veikšanas metodika. Kopumā, projektam veiksmīgi noslēdzoties, tas viss ļaus būtiski samazināt ikgadējās pētījumu izmaksas un arī atstāto “ekoloģisko pēdu” uz līča ekosistēmu. Šādu peldlīdzekli potenciāli varēs izmantot arī zvejnieki zvejas vietu izlūkošanā. Šo pētījumu risinājumu varēs piedāvāt arī citu valstu pētniecības un zvejniecības institūcijām.

Paredzētais projekta ilgums ir 36 mēneši. Tartu Universitāte ir projekta vadošais partneris, bet Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir projekta partneris. Projekta kopējās izmaksas ir 947 485,00 EUR, kur ERAF finansējums ir 80% apmērā jeb 757 988,00 EUR. Tartu Universitātes daļa ir 62,40% jeb 591 205,00 EUR, kur ERAF finansē  472 964,00 EUR, TU – 118 241,00 EUR. “BIOR” daļa ir 37,60% jeb 356 280,00 EUR, kur ERAF finansē 285 024,00 EUR, “BIOR” – 71 256,00 EUR.

Projektam ir izveidots darbu plāns (DP), kas sadalīts trīs daļās:

DP1. Autonomā virsmas peldlīdzekļa (AVP) ieviešana lauka pētījumos – mērķis AVP prototipa testēšana un tālāka izstrāde, lai tas atbilstu Rīgas līča apstākļiem.

DP2. Kombinētās akustikas-traļu uzskaites Rīgas līcī – mērķis ir ievākt nepieciešamo informāciju jūras apsekojumu laikā, lai gūtu visaptverošas zināšanas par pelaģisko zivju krājumu dinamiku un to izplatības modeli Rīgas līcī.

DP3. DP1 un DP2 iegūto rezultātu interpretācija un izplatīšana – mērķis ir apkopoto datu interpretācija, lai ieviestu mūsdienīgas metodoloģijas kopīgo zvejas resursu pārvaldībā, zivju krājumu monitoringā un zvejniecības izmaksu optimizācijā.

Projektu uzsākot, 21. februārī Pērnavā notika projekta iniciācijas sanāksme, kurā notika apspriede par turpmāko projekta gaitu un veicamo lauka darbu uzsākšanas periodu, kā arī igauņu kolēģi iepazīstināja ar AVP.

Guntars Strods,
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departaments

 

Pievienot komentāru