Latvijas jaunieši iepazīst Igaunijas piekrastes zivsaimniecības un saimnieciskās darbības dažādošanas pieredzi

Igaunijas piekrastē ne tikai ķer un kūpina zivis, bet audzē tomātus un uzceļ sadarbības namu. To pieredzes apmaiņas braucienā varēja vērot desmit jaunieši, kuri piedalās SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jauniešiem rīkotajā pasākumā Atbalsts jauniešiem zvejniecības tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšanai. Brauciena laikā dalībniekiem bija iespēja ne tikai savstarpēji iepazīties, padalīties idejās un savā pieredzē, bet arī redzēt, kā  zvejniecību un dažādas citas aktivitātes attīsta Igaunijā.

Uzreiz gan jāpiemin, ka Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, piesaistīt un noturēt jauniešus laukos ir ļoti grūti. Jauni cilvēki dibina ģimenes un dodas dzīvot un strādāt uz lielajām pilsētām – Tallinu un Helsinkiem. Tāpēc nereti arī Igaunijā, braucot pa lauku ceļiem, rodas tukšuma sajūta. Tomēr, neskatoties uz to, šī brauciena dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Sauga ciemu, kurš pēc iedzīvotāju vidējā vecuma ir visjaunākais Igaunijā. Šajā ciemā ir daudz jaunu ģimeņu, līdz ar to daudz arī bērnu un jauniešu. Vietējie iedzīvotāji šo situāciju skaidro ar Pērnavas tuvumu, kur cilvēkiem ir darbs, bet dzīvesvieta atrodas Sauga ciemā. Brauciena dalībnieki apmeklēja jauniešu centru, kurā ieguldīti gan pašvaldības, gan ES līdzekļi, un no vienstāvu mājas izveidots divstāvu jauniešu centrs, kas vienlaikus kalpo arī kā ciema kultūras centrs. Tajā darbojas dažādi pulciņi, notiek mēģinājumi, atrodas bibliotēka, aktu zāle, datorcentrs un citas jauniešiem aktuālas lietas. Nākotnē jaunieši plāno šajā mājā izveidot arī ierakstu studiju. Centra darbiniekus algo pašvaldība, tiek piesaistīti arī dažādu projektu līdzekļi un brīvprātīgie. Tiek praktizēts arī tas, ka gados vecāki jaunieši, kuri jau apguvuši kādu arodu, apmāca jaunākos.

Latviešu jaunieši atzina, ka šādi centri pagastos ir nepieciešami, daudzviet tādi arī darbojas, bet, lai uzsāktu ko jaunu un tik apjomīgu, Latvijā ir grūti nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu.

Brauciena laikā tika apmeklētas arī divas saimniecības, kurās tiek ražotas garšvielas un audzētas upenes. Iegūtā produkcija tiek realizētas gan Igaunijā, gan arī nelielos apjomos tā tiek importēta ārpus valsts.

Piekrastē tika apmeklētas divas nelielas ostas – Lindi un Liu ostas, kas tika renovētas, piesaistot ES līdzekļus. Šajās ostās nepieciešamo līdzfinansējumu nodrošināja pašvaldība un paši zvejnieki. Vienā no ostām tika uzstādīts reņģu sūknis, kas jūtami atvieglo zvejnieku darbu. Ostās atjaunotas izbūvētas piestātnes, pielāgojot ērtākai laivu izbraukšanai no ūdens. Lui ostas kapteinis atzina, ka zvejniecība ir viņa pamatdarbs, bet, kā zināms, tā lielā mērā ir sezonāla aktivitāte, tāpēc, lai dažādotu savas aktivitātes, viņš izveidojis siltumnīcas un nodarbojas ar tomātu audzēšanu salīdzinoši lielā apjomā.

Lindi ostā ar ES atbalstu un vietējo zvejnieku iniciatīvu un līdzfinansējumu tika uzbūvēts piekrastes zvejnieku sadarbības nams, kurā notiek gan semināri un apmācības, gan saviesīgi pasākumi.

Jauniešiem bija iespēja apmeklēt arī tūrisma saimniecību, kas sniedz daudzveidīgus pakalpojumus – sākot no naktsmājām un vietējiem ēdieniem, līdz pat izjādēm ar zirgiem un sacensību organizēšanu. Arī šajā saimniecībā tiek ieguldīti ES līdzekļi, bet, kā atzina pats saimnieks, lielākā daļa tomēr ir pašu ieguldījums un pašu darbs.

Nelielā piekrastes ciematiņā tika apmeklēta arī projektu rezultātā tapusi rokdarbu istaba, kurā produktīvi pavadīt laiku un mācīties nāk gan jaunieši, gan arī pieaugušie. Iedzīvotāji stāstīja, ka laikā, kad lielie sezonas darbi ir beigušies, tādējādi var veltīt laiku hobijiem.

Brauciena dalībnieki apmeklēja arī kūpinātavu, kas darbojas ģimenes uzņēmuma – zvejnieku saimniecības ietvaros. Jau vairākās paaudzēs šīs prasmes tiek izkoptas, bet ar ES atbalstu tika uzlabota infrastruktūra, labiekārtota virtuve zivju apstrādei un šobrīd tiek pieņemti pasūtījumi kūpinātām zivīm. Tas, protams, lielākā vai mazākā mērā arī ir sezonāls piedāvājums, tomēr saimnieki teica, ka sezonas laikā viņi spēj nopelnīt visam gadam, un paliek līdzekļi arī saimniecības attīstībai.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā bija iespēja redzēt daudzveidīgo pieeju saimnieciskās darbības dažādošanā un iespējas gan piekrastē, gan arī līdzās esošajās teritorijās, kā arī pārrunāt iespaidus, pastāstīt par savām aktivitātēm līdzbraucējiem un dalīties līdzšinējā pieredzē.

Informāciju sagatavoja
Gunta Švarce

Pievienot komentāru