Pieredze ezeru un dīķu apsaimniekošanā Kuldīgas un Engures novados

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu “Ezeru un dīķu apsaimniekošanas dažādība”. Tā mērķis bija ar zivsaimniecību un dīķu apsaimniekošanu saistītām personām un interesentiem parādīt dažādus ūdenskrātuvju apsaimniekošanas veidus. Braucienā piedalījās 16 dalībnieki no Talsu un Dundagas novadiem.

Pirmais galamērķis bija Engures ezera dabas parks. Roberts Šiliņš, Engures ezera dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs, mūs sagaidīja ornitoloģisko pētījumu centrā netālu no Bērzciema Engures pagastā. Uzzinājām, ka šis fonds dibināts 1998. gadā ar mērķi apsaimniekot Engures ezeru, nodrošināt ūdensputniem nepieciešamos dabas apstākļus, kā arī uzturēt un kopt dabas parka teritorijā ietilpstošos biotopus. Ezers ir ļoti sekls – tā vidējais dziļums ir 0,5 m, dziļākajā vietā – ap 2 m, līdz ar to lielu ezera platību klāj niedres. Lai nodrošinātu putniem un zivīm labvēlīgus apstākļus, niedres atsevišķās teritorijās izpļauj ar niedru pļaujmašīnu. Savukārt piekrastes pļavās ap 100 ha platībā izveidoti gaļas šķirnes liellopu un zirgu aploki, kas veido atklātu ainavu uz ezeru.

Stāstījumu par ezera apsaimniekošanu papildināja pastaiga no ornitoloģisko pētījumu centra līdz putnu novērošanas tornim. Pa ceļam mums bija iespēja aplūkot arī nelielu daļu no dabas parka aplokos mītošajiem dzīvniekiem.

Nākamā apskates vieta bija Rideļu ezers, kura īpašnieks Oskars Kambala labprāt pastāstīja par savu daudzpusīgo saimniekošanas pieredzi. Ezers, ko redzam no ceļa, ir tikai niecīga tā daļa – kopējā Rideļu dzirnavu ezera platība ir ap 37 ha. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, līņi, karūsas, pliči, ruduļi. Ezers ir meža ieskauts, tā krasti ir stāvi, taču ūdens – dzidrs. Ezera piekrastē ir izveidotas jaukas atpūtas vietas, ko var sasniegt, braucot ar laivu.

Ap 0,5 ha platībā Rideļu ezerā ierīkota karpu audzētava savām un kafejnīcas vajadzībām. Zivju resursu papildināšanai tiek iegādātas zivis no zivjaudzētavas “Nagļi” Rēzeknes novadā. Eksperimentālā kārtā Rideļu saimnieks ir izveidojis arī storu audzētavu divos baseinos. Ūdens apmaiņu baseinos nodrošina ūdensvadu savienojums ar ezeru, kas darbojas pašteces veidā. Zivis audzē tikai siltajā gada sezonā, līdz Ziemassvētkiem stores plānots realizēt. Saimnieka būtiskākais nosacījums – ar pēc iespējas minimāliem resursiem iegūt maksimālu efektu.

Pēdējais pieredzes brauciena objekts bija zivju audzētava “Rimzāti” Kuldīgas novadā. Saimnieku Valdi Kancānu satikām pie zivju mājas Rendas pagastā. Apstaigājām “mazos dīķus”, kas paredzēti zivju nārstošanai un ziemošanai. Tur mums pastāstīja par karpu augšanas un pārvietošanas procesiem. Savukārt pēc tam devāmies uz “lielajiem dīķiem” apmēram 10 km uz Kuldīgas pusi, kuru kopējā spoguļa virsmas platība ir 277 ha. Tur mums bija iespēja klātienē aplūkot zivju zvejas procesu. Ūdens no dīķiem tiek nolaists un zivis caur meniķi nonāk dambja otrā pusē, kur vīri gumijotos tērpos ar rokām liek zivis konteineros. Ar specializētiem transportlīdzekļiem tās nonāk 10 km attālajā zivju mājā. Visi pieredzes brauciena dalībnieki ar lielu interesi vēroja zivju zvejas un šķirošanas procesus. Saimnieks Valdis labprāt dalījās zināšanās un atbildēja uz dalībnieku jautājumiem.

Atsauksmes par pieredzes braucienu bija pozitīvas. Katrs dalībnieks uzzināja ko jaunu un lietderīgu, kā arī nodibināja kontaktus ar ezeru un dīķu saimniekiem.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Ilze Ventiņa

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante