Zivsaimniecības iespējas un izaicinājumi no 2023. gada (video un prezentācijas)

PielikumiPrint

Šajā plānošanas periodā zivsaimniecības nozarei bija pieejami 183,5 miljoni eiro, nodrošinot ieguldījumus zivapstrādē, zvejniecībā, ostās un vietējās kopienās. No 2023. gada Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ieguldījums nozarei plānots 192,7 miljoni eiro. Par paveikto un turpmāk darāmo tika runāts decembra sākumā notikušajā zivsaimniecības nozares konferencē.

Šogad ikgadējā zivsaimniecības konference, ko Zivsaimniecības sadarbības tīkla (ZST) pasākumu ietvaros organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), dalībniekus pulcēja gan klātienē Lapmežciema kultūras namā, gan attālināti tiešsaistē. Atklāšanā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis minēja, ka ZST kopā ar nozari ir jau 12 gadus un šajā laikā “iedzīvojusies” virkne nozarei būtisku lietu, sākot no nozares informēšanas pasākumiem līdz pat gada balvas “Lielais loms” organizēšanai. Citstarp palīdzēts arī nozares neaizsargātākajiem dalībniekiem – piekrastes zvejniekiem, kopīgiem spēkiem panākot īpaša atbalsta pasākuma ieviešanu grantu formā, kur pirmā projektu pieņemšanas kārta noslēdzās 6. decembrī.

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, vērtējot šī plānošanas perioda veikumu, atzīst, ka no nozarei pieejamajiem 183, miljoniem eiro pasākumu īstenotājiem izmaksāti 113,4 milj. Realizācijas procesā vēl ir projekti par 62 milj. eiro, vērtēšanā – par 3,3 milj., bet neizmantoti – 4,8 milj. Vislielākie iguldījumi veikti zvejas ostu infrastruktūrā (izkraušanas vietas, zivju šķirošana, saldēšana u. c.), zivapstrādē – pievienotās vērtības palielināšanā, veikti ieguldījumi arī miltu rūpnīcās. Šajā periodā īstenoti arī daži inovāciju projekti, no kuriem finansiāli nozīmīgākais bija roņu atbaidīšanas risinājumu meklējums. Nozarei mazāk interesanti bija zvejas flotes modernizācijas projekti, ņemot vērā EK noteiktos ierobežojumus naudas izmantošanai. ES finansējums izmantots arī kompensējošu maksājumu veikšanai – zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas atbalstam, kā arī roņu nodarīto postījumu kompensēšanai piekrastes zvejā.  

Attiecība uz zvejniecību ZM vērtējumā sektors ir sabalansēts. Aiz piekrastes joslas zveju veic 40 kuģi, bet piekrastes zvejai ir reģistrētas 598 laivas. Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas brētliņām, reņģēm un lašiem tiek apgūtas pilnībā. Mencas zvejot vairs nedrīkst, tās atļautas tikai piezvejā. Tāljūras zvejā dodas 7 kuģi, pamatā pie Mauritānijas un Marokas krastiem, nozvejas apjomi ir limitēti – vidēji 40 tonnas gadā. Iekšējos ūdeņos, kur makšķernieku lobija ietekmē zvejas iespējas tiek samazinātas, nozveja ir ļoti neliela – 214 tonnas, no šī apjoma lielākā daļa ir nēģi.

Akvakultūras attīstību, uz kuras labajām perspektīvām nākamajā periodā norāda Eiropas Komisija, N. Riekstiņs vērtē kā labu – nozares ieņēmumi pieaug, jo aizvien vairāk tiek audzētas vērtīgās zivju sugas – lai arī karpas joprojām ir populārākās, tomēr pieaug izaudzēto foreļu, paliju, storu, samu apjomi. Lai arī izaudzēto zivju apjoma kāpums pēdējos gados nav straujš (2021. g. tas bija 870 t), tomēr ieņēmumi naudas izteiksmē pieaug būtiski un 2021. gadā sasniedza 3,16 milj. eiro. Latvijā šobrīd darbojas 74 akvakultūras uzņēmumi, kuros nodarbināti 307 cilvēki.

No zivsaimniecības nozares veiksmīgākie ir zivapstrādes uzņēmumi. Tieši kovida laikā īpaši pieauga pieprasījums pēc sagatavotām un konservētām zivīm, apjomam sasniedzot  47,7 tonnas un ieņēmumi bija 154,4 milj. eiro.

Kādas ir zivsaimniecības nozares nākotnes iespējas attīstīties, izmantojot jauno EJZAF? Kā minēts ievadā, finansējuma apjoms nozarei kopumā ir pieaudzis, tomēr arī ES zivsaimniecībai atvēlētās naudas izlietošanā jārēķinās ar ES kopējo – Zaļā kursa – politiku. Tā nosaka ieguldījumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, aprites ekonomikā, klimata neitralitātē, nulles piesārņojumā un nozares izturētspējā.

Latvijas sagatvotā Zivsaimniecības rīcības programma (ZRP) 2023.-2027. gadam nosaka trīs prioritātes, kur zvejniecības un ūdens bioloģisko resursu saglabāšanai atvelēti 67,3 milj. eiro, akvakultūrai, apstādei un tirdzniecībai – 71,9 milj. eiro, bet tās sauktās zilās ekonomikas attīstībai (vietējo rīcības grupu stratēģijām) – 42,6 milj. eiro. Atbalsta pasākumi nākamajā periodā būs līdzīgi kā šajā, tomēr ir jaunumi – ieviests jauns pasākums atbalstam piekrastes zvejā, kam piešķirti 2,3 milj.  eiro. Šis pasākums jau tiek īstenots, negaidot ZRP apstiprināšanu EK. Otrs jaunums – ostu infrastruktūrai atvēlēto finansējumu vairāk nekā 18 milj. eiro apsaimniekos Vietējās rīcības grupas.

Plašāk ar zivsaimniecības konferencē runāto varat iepazīties, noskatoties video ierakstus zemāk vai LLKC YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=Lre2BStNOO4

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

Zivsaimniecības nozares rādītāji un izaicinājumi (PREZENTĀCIJA)
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš

Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021-2027 sniegtās iespējas (PREZENTĀCIJA)
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments, Edīte Kubliņa

Skaidrojumi par investīciju atbalsta kritērijiem (PREZENTĀCIJA)
Agroresursu un ekonomikas institūta Bioekonomikas nodaļa, Elita Benga

Aktuālais investīciju projektu administrēšanā (PREZENTĀCIJA)
Lauku atbalsta dienesta  Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers

Inovācijas piekrastes zvejniecībā (PREZENTĀCIJA)
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Zivsaimniecības nodaļa, Liene Feldmane

Datu vākšana un apstrāde zivsaimniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem (PREZENTĀCIJA)
Z/i “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups

Pievienot komentāru