Jaunumi

Aizvadītais gads zivsaimnieku sabiedrībā iezīmējis kādu jaunu tendenci – līdzšinējie zivju apstrādes uzņēmumi ķērušies pie zvejošanas, savukārt zvejnieki – pie apstrādes uzņēmumu izveides.

Zivsaimniecībā vēl nav apgūti 56 miljoni eiro, un nozares vadība aicina aktīvāk izmantot ES finansējumu.

Lielākajai daļai Latvijas zivsaimniecībai nozīmīgāko ūdenstilpju ir publisks statuss (atbilstoši Civillikumam – publiskie ūdeņi un ūdeņi ar valsts zvejas tiesībām), kas valstij uzliek noteiktu atbildību par zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanu tajās.

Ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Zemkopības ministrijas atbalstu Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls izdod “Latvijas Zivsaimniecības gadagrāmatu”. Šis ir gadagrāmatas izdošanas 24.

Tūlīt vajadzētu sākties ziemai, bet rudens gan Latvijas laukos, gan arī zivju audzētājiem bija ražas laiks.

Eiropas Komija 2019. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu, kura mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, kā arī atjaunot bioloģisko daudzveidību un samazināt piesārņojumu.

Ikviens, kurš nepaguva tiešsaistē noskatīties  27.novembra konferenci, "Zivsaimniecības jaunie izaicinājumi un iespējas",
nu to var izdarīt ierakstā, kas pieejams mājaslapā www.zivjutikls.lv.

Šā gada 27. novembrī aicinām ikvienu interesentu piedalīties konferencē “Zivsaimniecības jaunie izaicinājumi un iespējas”, kas norisināsies tiešsaistē no plkst.

Ar senā aroda pratējiem – piekrastes zvejniekiem – no Lapmežciema līdz Bērzciemam nu var iepazīties arī virtuāli.

Kā notiek nēģu zveja Salacā, kā darbojas piekrastes zvejnieki Kuivižos, kādas ir Burtnieka ezera zvejnieku problēmas un kā audzē zivis “Sillakās”?

Lapas