Dīķi jākopj un par zivīm jārūpējas augu gadu

Māris Ansons, SIA „Astacus” valdes loceklis, saimnieko plašā dīķu saimniecībā Ogres novada Ciemupē. Par sevi viņš saka, – dzimis pie Daugavas, makšķerējis Daugavā un uzaudzis kopā ar zivīm. Iegūta gan automehāniķa profesija un tajā nostrādāti daudzi gadi, bet nu jau vairāk nekā trīspadsmit gadus viņa darbs saistīts ar zivīm. Iemaņas un zināšanas apgūtas pašmācības ceļā, lasot speciālo literatūru un piedaloties semināros, un tā pakāpeniski Māris Ansons kļuvis par speciālistu, kura prasmes tiek augstu vērtētas. Tāpēc devāmies uz Ciemupi, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kuri šobrīd ir svarīgi daudziem, īpaši nelielo, dīķu īpašniekiem: kas katram dīķa apsaimniekotājam būtu jāizdara vēl pirms ziemas iestāšanās un jāievēro tās laikā?

SIA „Astacus”

Uzņēmums dibināts 2000. gadā, sākumā orientējoties uz platspīļu vēžu audzēšanu, kuru sugas latīniskais nosaukums likts uzņēmuma nosaukumā.
Dīķu kopplatība ir 2 ha, kur ietilpst 18 dažāda izmēra dīķi ar vidējo dziļumu 2,5 līdz 3 metri. Lielākais dīķis aizņem aptuveni 2400 kvadrātmetru un tā tilpums ir 7200 kubikmetru, pārējo dīķu platība ir vidēji 50 kvadrātmetri.
Dīķu projektēšanas un ierīkošanas izmaksas tika segtas no SAPARD līdzekļiem, kas toreiz bija pieejami.

Patlaban dīķu saimniecības pamatnodarbošanās ir foreļu un karpu audzēšana. Gadā tiek izaudzēts ap trim tonnām zivju, kas paredzētas tikai komercmakšķerēšanai.

– Pirmais darbs, kas noteikti jāizdara rudenī, – stāsta Māris Ansons, – no dīķa jāizvāc visi liekie ūdens augi, kas vasarā izauguši un nav paspēti izpļaut. Ja tuvumā atrodas koki, ūdens jāattīra arī no nokritušajām lapām. Pats galvenais dīķu saimniecībā ir ūdens tīrība, jo visi atstātie organiskie materiāli pūs, rūgs un veidos ogļskābo un metāna gāzi, kas ir indīga visiem dzīvajiem organismiem, kas mīt dīķī. Bet dīķis ir jākopj visu gadu, periodiski tīrot arī vasarā. Obligāti jākontrolē ūdens līmenis, kas šogad salīdzinoši nelielo nokrišņu dēļ īpašas rūpes nesagādāja, un jānotur maksimāli iespējamais pirms ūdens aizsalšanas – cik krasti var novaldīt. Mūsu dīķos cenšos nodrošināt tekošu ūdeni, ar minimālu kritumu. Caurules tiek līmeņotas tā, lai, tikai nedaudz tās paceļot uz augšu vai leju, noregulētu vajadzīgo ūdens līmeni.


Māris Ansons dīķu saimniecībā Ciemupē

– Kas notiek ar zivīm ziemas periodā, ja tās nepārvieto uz citu ūdenstilpni? Cik lielam un cik dziļam jābūt dīķim, lai zivis varētu pārziemot?
– Es zivis nemēdzu pārvietot. Vienīgi mazās karpiņas varētu ielaist citā dīķī, taču es tikai inkubācijas dīķi uzpildu līdz augstākam ūdens līmenim, un problēmu nav. Dīķa parametriem labai zivju pārziemošanai nav nozīmes. Viss ir atkarīgs no skābekļa daudzuma ūdenī. Par optimālu dīķa dziļumu gan var uzskatīt aptuveni trīs metrus, tāpēc mazais un seklākais piemājas dīķītis būs vienīgi biežāk jākontrolē. Varam sacīt, ka Latvijā ir gana ezeru, kuri dziļāki tikai par metru – piemēram, Kaņieris, Burtnieks, Babītes ezers – bet tur zivis lieliski pārziemo. Jāņem vērā, ka tās ir savvaļas zivis un to blīvums vienā kvadrātkilometrā ir tikpat liels kā intensīvas audzēšanas dīķi, kas aizņem 50 kvadrātmetrus – aptuveni trīs tonnas. Zivis uz baseiniem telpās pārvieto tikai tās saimniecības, kas nodarbojas ar lielražošanu un kurām ir svarīgi nodrošināt produkcijas piegādes patērētājiem augu gadu.

– Vai zivis dīķos ziemā ir jāturpina barot?
– Ziemā barošana nenotiek, jo nav iespējams kontrolēt barības izmantošanu. Turklāt papildus barošana piesārņo ūdeni, jo tad zivs arī izdala barības pārpalikumus un uzkrājas amonjaks. Taču no bada zivis nenomirs – tās ēdīs planktonu, citu zivju mazuļus, kukaiņu kāpurus... Ar to pietiks, jo ziemā zivis ir mazkustīgas, vairāk uzturas dīķa dibenā.

– Kā jāseko līdzi skābekļa daudzumam dīķos ziemā? Ar kādām iekārtām un metodēm to var noteikt?
– Tas ir vissvarīgākais jautājums. Skābekļa daudzums jāsāk kontrolēt tūlīt pēc ledus uzsalšanas. Ideāli būtu iegādāties oksimetru – ierīci, kas kontrolē skābekļa daudzumu, piesātinājumu un ūdens temperatūru. Tādu lietoju arī es, – ražots Igaunijā un nopērkams par salīdzinoši nelielu cenu. Pavisam nelielu piemājas dīķu īpašnieki var izlīdzēties ar akvārijiem paredzētajiem kontroles aparātiem. Bet, ja šādu ierīču nav, tas visvienkāršākais paņēmiens ir izurbt ledū palielāku caurumu un sākot no 10–15 minūtēm līdz stundai pavērot, kas notiek. Ja uz ūdens virsmas parādīsies vabolītes un kukainīši, tie pirmie iezvanīs trauksmi, ka ūdenī trūkst skābekļa.

– Cik bieži šāda kontrole jāveic?
– Vēlams būtu ik pēc desmit dienām, bet ne retāk kā reizi divās nedēļās, pretējā gadījumā jau var būt par vēlu.

– Ko darīt, ja skābekļa līmenis ir par zemu? Kādus pasākumus iespējams veikt, lai bagātinātu ūdeni ar skābekli ziemā?
– Pirmais paņēmiens ir regulāri tīrīt sniegu no ledus un turēt to tīru. Tad dīķī iespīdēs saule, notiks fotosintēze un radīsies skābeklis.

Otrs sen pārbaudīts veids: izzāģēt palielus āliņģus – aptuveni divu, trīs metru platībā, jo tad saule, kas ziemā ir zemu, varēs tajos iespīdēt, kas nebūs iespējams ar urbi veidotos nelielos caurumiņos. Tas gan nederēs ļoti aukstā ziemā, kad āliņģis tūlīt sāks aizsalt. Tad var ņemt talkā siltumnīcas plēvi, kas, pārstiepta āliņģim, aizturēs aizsalšanu un radīs arī notīrīta ledus efektu.

Esmu atradis vēl kādu noderīgu paņēmienu: neliela iegremdējama ūdens sūkņa izmantošanu. Ievietoju to ūdenī, bet cauruli pārnesu tālāk, kur ar urbi vēdekļveidā izurbju nelielus caurumus. Ik pa brīdim cauruli pārvietoju, tā ūdens no augstākajiem slāņiem pārvietojas uz zemākajiem un tiek panākta ūdens cirkulācija. Ja šo sūkni ieslēdzu uz 24 stundām, tad varu būt mierīgs dienas desmit, ka skābekļa ūdenī pietiks. Ja dīķis atrodas vietā, kur nav pieejama elektrība, tad tagad nopērkami un izmantojami tādi sūkņi, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Par zivīm ziemā regulāri jārūpējas, to nedrīkst veikt kampaņveidīgi. Viskļūdainākais ir uzskats, ka zivis visvairāk noslāpst pavasarī, tas var notikt jebkurā laikā. Īpaši bīstami ir apstākļi, kad dīķī, ledum atkūstot un sasalstot, veidojas tā saucamā „torte” – ledus slānis, ūdens un atkal ledus. Šādam slānim gaisma netiks cauri, un jāveic piespiedu aerācija. Un tas var notikt jau decembrī. Jā, pavasarī noslāpst visvairāk zivju, jo tās jau vairākus mēnešus dzīvojušas minimālisma apstākļos un ir novājinātas.

Tāpēc Māris Ansons vēlreiz uzsver, – par zivīm jārūpējas visu gadu. Viņš saka: „Lai strādātu ar zivīm, tas nedrīkst būt darbs, tam jābūt dzīvesveidam. Es nevaru paskatīties pulkstenī un sacīt, ka mans darba laiks beidzies, man jāizdara viss, kas tobrīd vajadzīgs. Zivij nepieciešama aprūpe katru dienu, ja jau pats to esmu iesprostojis...”

LLKC Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Dace Millere
Foto: Māris MIllers

Pievienot komentāru