"Mērķus izdevās sasniegt ātrāk, pateicoties dalībai konkursā..."

11. Aprīlis 2013.

Pērn Valsts Zivsaimniecības sadarbības pasākumā „Piekrastes teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programma" ar labiem sasniegumiem iegūstot 2. vietu, startēja ģimenes uzņēmums SIA „Viga 3".

Inta un Varis Vīganti 2002. gada 7. janvārī LR Uzņēmuma reģistrā reģistrēja uzņēmumu SIA "Viga 3". Tas atrodas Pāvilostā, Viļņu ielā 3, un jau devīto gadu veiksmīgi darbojas tūrisma jomā Pāvilostā, kur tūrisms noteikts kā viena no pilsētas attīstības prioritātēm. SIA „Viga 3" atrodas 300 metrus no jūras, un tās pamatdarbība saistīta ar tūrismu un piekrastes zvejniecību. Uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatā ir ģimeniska viesmīlība un uz klientu orientēts pakalpojums, individuāla pieeja un nemitīga attīstība.

Šobrīd uzņēmums nodrošina šādus pakalpojumus: naktsmītnes (10 gultasvietas + papildu vietas), laivu īre, telšu un ugunskura vietas, izbraukumi ar kuģīti jūrā un pa Sakas upi (100 m no viesu mājas), makšķerēšana, pārgājieni pa tuvāko apkārtni. Kaut gan uzņēmuma darbībā ir izteikts aktīvās sezonas laiks, tas darbojas visu gadu. Ieguldot papildu līdzekļus viesu mājas attīstībā un jaunu pakalpojumu izveidē, ik gadu tiek paaugstināta pakalpojumu kvalitāte un daudzveidība. Viesu mājā piedāvā viesiem pašiem pagatavot un nobaudīt dažādus zivju ēdienus.

Ar Pāvilostas novada pašvaldību 2012. gadā noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi par zvejas limitu. Nomas līgums ir par diviem zvejas tīkliem Baltijas jūras piekrastē, vienu murdu nēģu zvejai Sakas upē. Līgumi katru gadu tiek atjaunoti, jo līguma termiņš ir viens gads. Nozvejotas tiek butes, mencas, vimbas, asari, reņģes un nēģi. Nozvejotās zivis tiek patērētas pašpatēriņam un pārdotas dažādām fiziskām un juridiskām personām, kā arī tās ļauj dažādi sagatavot viesu mājas viesiem (kūpināt, cept, gatavot dažādus zivju ēdienus). Nēģus pārdod SIA "Dietlavi".

Intai ar Vari nav sveši arī dažādi Eiropas Savienības projekti, kā, piemēram, 2003. gadā uzņēmums saņēma atbalstu viesu mājas rekonstrukcijai no LHZB Lauku attīstības fonda līdzekļiem – NUAP (nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programma). Tāpēc, ne mirkli neminstinoties, tika izmantota iespēja iesaistīties konkursā, jo tas pavēra iespēju iegūt izstrādātu biznesa plānu, ar kura palīdzību sasniegt sen plānotus mērķus.

Intai ar Vari nebija nekādu šaubu par piedalīšanos šajā pasākumā, jo abi kā lektori labprāt bija iesaistījušies ZST pasākuma „Atbalsts jauniešiem zivsaimniecības tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšanai" pilotprojektā, kura ideja ir aizgūta no pasākuma „Vai tu mīli jūru?", kur abi piedalījušies skolas laikā.
Kad, tiekoties ar uzņēmējiem, runājām, ka arī šogad ir iespēja piedalīties konkursā, vienīgais, kas visus interesēja, bija: „Kad mums jāierodas, un kas jāņem līdzi?".

Uzņēmuma mērķis, piedaloties ZST finansētajā konkursā, bija paplašināt savas darbības virzienus, ieviešot metināšanas pakalpojumu, kā arī uzlabot atpazīstamību, izveidojot uzņēmuma mājaslapu. Saimnieki stāsta: „Abus šos mērķus izdevās sasniegt ātrāk, pateicoties dalībai konkursā". Ir iegādāta piemērota automašīna pārvietojamās metināmās iekārtas izmantošanai, lai varētu veikt izbraukuma darbus. Metināmā iekārta līdz šim tika nomāta, tagad tāda būs pašiem sava, kas samazinās tās uzturēšanas izmaksas. Arī mājaslapa ir izveidota, tajā katrs interesents var iepazīties ar SIA „Vigas 3" piedāvājumu (http://www.viga3.lv), kā arī ar lietām, kas ir raksturīgas tikai Baltijas jūras piekrastei.

Piedaloties konkursā, Vīgantiem bija iespēja doties ZST organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā „Piekrastes zveja – attīstība, problēmas, risinājumi, tai skaitā roņu negatīvās ietekmes mazināšana", kas notika 26. – 28. jūnijā Ostrobotnijas rajonā Botnijas līča austrumu piekrastē Somijā. Šajā braucienā nonācām pie svarīgas atziņas: problēmas ar roņiem un likumdošanu ir ne tikai Latvijā, bet arī citur; smēlāmies arī jaunas idejas un risinājumus, kas tika atzinīgi novērtēti.
Runājot par zvejniecību un piekrastes dzīvi, arī šajā ģimenē ir savi stāsti par zivju tirdzniecību un tūristiem, kas apgalvo, ka zivis neēdot. Viens no šādiem stāstiem ir saistīts ar Pāvilostā visiem zināmo Krampeni (kapteiņa sievu Krampi, kas bezbailīgi kūpināja zivis jau 60. – 70. gados un kurai nebija par grūtu nomaksāt uzliktos sodus. Viņas kūpinātās zivis bija baudījusi vai puse Lavijas).

„Pirms daudziem gadiem Pāvilostā nebija atļauts zivis pārdot, tad nu darījāmies, kā mācēdami. Atbrauc cilvēki un saka: "Te kaut kur kādreiz dzīvoja Krampene..." Tā kā mūsu mājas atrodas blakus, tad es atbildēju: "Es esmu jaunā Krampene! Cik kilogramus zivtiņu ņemsiet?" Atbilde skan: "Mēs kādas 2 – 3 zivis vēlētos". Es jau nobrīnos, jo pati varu notiesāt 2 – 3 zivis vienā reizē. Nevaru pierunāt ņemt vairāk. Pēc neilga laika šie atkal klāt. Es jau nobijos un padomāju: vai nu zivis nebija labas, vai kāda stingrā pārbaudes institūcija mani aplaimojusi? Izrādās, plekstes bijušas tik gardas, ka vēlētos vēl. Bet man jau vairāk nav. Vienas būdas kūpinājums aizceļojis pie ēdējiem tikpat strauji, kā izgaisis pelēkais alkšņu dūms un kūpinātu zivju smarža," stāsta Inta.

Citā reizē pie Intas meitas ciemos atbraucis draugs. Tā kā parasti mūspusē visus cienājuši ar tikko zvejotām zivīm, saimniece nav pat iedomājusies puisim pajautāt par maltīti. „Jau biju sagatavojusi mencu filejas gabaliņus cepšanai, vīrs griež plekstes kūpināšanai, kad jauneklis paziņo, ka viņš zivis vispār neēdot! Tā, ko nu? Taču mana spītnieces daba čukst: "Nu, pagaidi, tik man, kūmiņ! Mēs vēl paskatīsimies, ko kurš te ēd vai neēd?"", atceras Inta.

„Pienāca pusdienlaiks," saimniece stāsta tālāk. „Es nezinu, vai svaigais jūras gaiss bija darījis savu, bet maltītes laikā atskanēja teksts: "Jā, vispār es zivis neēdu, bet šitās man ļoti garšo! Tikai grūti pateikt, kuras garšīgākas – tomātu vai krējuma mērcītē?" Vakarā kūpinātās plekstes tika „locītas iekšā", ka tauki gar vaigiem tecēja. Teiciens „es zivis neēdu„ bija pagaisis uz neatgriešanos!".

Sagatavoja LLKC Liepājas nodaļas
uzņēmējdarbības konsultante Ieva Kreicberga