Vidrižnieka pļavā īpaši moderna lopbarības sagatavošanas tehnika

Ikvienā saimniecībā, kur nodarbojas ar piena vai gaļas lopkopību, visaktuālākais darbs patlaban ir zāles lopbarības sagāde. Iekams pirmais pļāvums nav pabeigts, saimnieki mobilizējas tikai tam, jo ilgāk gaidīt vairs nevar. Saulē un karstumā zāle zaudēs kvalitāti, turklāt šovasar pēc nopļaušanas ir aktuāls tās izdegšanas risks. Tie pieci pilieni, kas šajās dienās vietām uzlija, salīdzinot ar vajadzību pēc valgmes, nieks vien ir. Tagad ne viens vien jau rēķina, ka zelmenis šovasar tomēr nav padevies tik bagātīgs un rituļu ir mazāk, nekā ievākts citos gados. Vairākas dienas šim darbam nodevies, līdzīgi sprieda arī vidrižnieks, SIA Eco Onyx īpašnieks Arvīds Ošāns. Sausums licis sevi manīt. Lai gan šķita, ka sētajās platībās zāles masa būs laba, tomēr redzams, ka skābsiena rituļu no pirmā pļāvuma viņam būs nedaudz mazāk kā iepriekšējos gados. Taču ekselento gaļas liellopu Aberdīnas Angus un Limuzīnas šķirnes audzētājam mazliet drošāku sajūtu rada pērn ievāktā siena rezerves.

Pagājušajā nedēļā Arvīda saimniecībā tieši no rūpnīcas bija ieradies pārstāvis, kurš apmācīja saimnieku rīkoties ar moderno McHale lopbarības sagatavošanas tehniku. Tieši augstas kvalitātes lopbarības ieguvei, degvielas un darbaspēka resursu ekonomijai jaunais zemnieks bija riskējis un programmas Ieguldījumi materiālajos aktīvos projektā iekļāvis rūpnīcas visjaunāko ruļļu preses F 5500 un ietinēja Orbital modeļu iegādi. Uzņēmuma dzīvniekiem ziemai nepieciešams gandrīz 3000 ruļļu, tāpēc viņš izlēmis par tādu pirkumu. Arvīds ir pirmais Latvijā, kam ir tieši šāda modeļa tehnikas tandēms. Skats, kā viņš uz lauka strādā, pat pieredzējuša zemnieka acīm ir neierasts, jo, traktora vilktas, abas tehnikas vienības darbojas vienlaikus. Prese paceļ, sasmalcina un ārkārtīgi blīvi satin ritulī nedaudz apvītināto zāles masu, zaļais ritulis uzveļas uz ietinēja, kas to eleganti iefasē plēvē, pēc tam noripina un atstāj rituli uz lauka.

Lai arī dažas dienas ar to ir nostrādātas, jaunais zemnieks arvien vēl uzmanīgi ieklausās savas ekskluzīvās tehnikas sirdspukstos. – Man jāpierod! – Arvīds īsi un lietišķi nosaka, jo katrai kustībai jādod komanda, lai tandēms secīgi darbotos. Pasaulē ar labu vārdu daudzinātā McHale rūpnīca aizkavēja ietinēja izlaidi, jo bija paredzēts, ka tā darbosies jau pagājušajā sezonā, betzināms, ka tā mēdz gadīties.

Arvīds neslēpj, ka savā saimniecībā galveno uzsvaru visā liek uz kvalitāti. Teicamus dzīvniekus vaislai un gaļai var izaudzēt tikai ar ļoti labu lopbarību. To savukārt nodrošina augstražīgas tehnoloģijas, labi izaudzēti zālāji un nevainojama sagatavošana. – Tikai viss komplekss var dot kvalitatīvu rezultātu, – sarunas partneris uzsver. Ja ritulis ir viegli satīts un no tā nav izspiests viss gaiss, tajā ātri veidojas dažādas sēnes un pelējums, zāle neieskābst tik labi, kā vajag. Iepriekš, izmantojot citas preses, Arvīds no skābsiena ruļļiem nebija sagaidījis to, ko vēlējies. Visticamāk, pats ar daudzajiem darbiem viņš netiktu galā, ja nebūtu nodrošinājies ar modernas tehnikas parku. Tomēr tincinu sarunbiedru un prasu, vai nebija risks pirkt to, kas praksē vēl nav citu zemnieku pārbaudīts.

– Katra saimniecība izvēlas to, kas tai vispiemērotākais, – viņš saka. – Aprēķināju, ka šis modelis, kas darbojas tandēmā, ir ekonomiski izdevīgākais, bet tas noteikti nav universāls. Zinot skābsiena rituļu sagatavošanas tehnoloģiju, pievēršu uzmanību svarīgām niansēm ­– pēc iespējas ātrāk zaļo rituli ietīt plēvē. Tad vēl jāievēro jau ietītā rituļa pārvietošanas laiks, lai netraucētu fermentēšanas procesu. Bet labas barības pamatā tomēr ir kvalitatīvs daudzgadīgais zālājs. Ja ganāmpulkam jāsagatavo līdz 3000 rulonu, šī tehnoloģija ir ekonomiski izdevīga. Es ietaupu degvielu un savu laiku.

Uzņēmumā iedibināta kārtība, ka tikai pāris nedēļu pirms barošanas ruļļus ved uz fermu. Līdz tam tie glabājas uz lauka. Tos cenšas novietot pie ceļiem, vislabāk tiem, pa kuriem ir dzīvāka satiksme, lai traucētu putniem, kam patīk nosēsties uz ruļļiem un knābāt tos. Tikai reiz gadījies, ka rituļu plēvi putni ļoti sabojājuši. Kļūda bijusi vietas izvēlē, jo līdzās audzis ķirsītis, kur mazie lidoņi mielojušies. Pēc Arvīda ieskata, pirmo pļāvumu viņš pabeigs pāris nedēļās. Vispirms appļaus un sarullēs sētās platības, tad dosies uz dabīgajām siena pļavām.

Jau pirms dažiem gadiem, kad mūspuses saimnieki pie Ošānu ģimenes bija ieradušies skatīties un mācīties viņu pieredzi, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti kā pareizu slavēja viņu ieviesto lauciņu sistēmu liellopu ganīšanā. Arvīdam ir aprēķināts un sadalīts, cik liela platība uz vienu liellopu vajadzīga. Pēc pļaušanas viņš dzīvniekus laidīs ganīties uz dažiem laukiem, bet citus saudzēs un noganīs tikai pēc trešā pļāvuma. Tāda metode ļauj intensīvi izmantot augsnes resursus, ko viņš cenšas darīt racionāli. Iecerēts, ka šogad veiks analīzes katra lauka lopbarībai. Tas ļaus secināt, kurai liellopu grupai ko kādā periodā barot.

Projekts Arvīdam jau skaitās īstenots un ir Lauku atbalsta dienesta uzraudzībā. Arvīds uzsver, ka par konsultācijām un projektu viņš ir pateicīgs Limbažu konsultāciju biroja speciālistiem. Viņš gan stāsta, ka jaunais pirkums ir tikai daļa no kvalitatīvas lopbarības sagatavošanas tehnikas, jo vēl vajadzīga arī laba pļaujmašīna un vālotājs, traktors rituļu nogādāšanai vienuviet. Redzēšanas vērta ir arī pērn pirktā, ļoti ietilpīgā Vestern piekabe, kurā var ietilpināt 22 skābsiena vai 46 siena ruļļus. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā A. Ošāns kā jaunais veiksmīgais zemnieks saņēma prestižā konkursa Sējējs atzinības balvu.

Arī Limbažu pagasta z/s Avotkalni īpašnieks Jānis Brīvulis projektā iegādājās McHale presi un ietinēju. Tie gan nedarbojas vienlaikus. Saimnieks ir ļoti apmierināts. Visvairāk viņš priecājās par iegūto ļoti kvalitatīvo lopbarību un to, cik šī dārgā tehnika ir augstražīga. Pēc aptuvenām aplēsēm, lopbarības sagāde tagad saimniecībā rit trīs reizes ātrāk nekā pirms tam.

Laikraksta “Auseklis” žurnālistes Gunitas Ozoliņas teksts un foto