Dzīvojam un saimniekojam Engures novada piekrastē

Braucot cauri Engures novada piekrastes ciemiem, rodas sajūta, ka dzīve šeit gājusi uz augšu, jo var redzēt, kā mainījusies teritorija –sakopti īpašumi, ceļi, laukumi un ēkas. Arī pēdējos gados ir radušies skaisti apstādījumi, labiekārtoti laukumi, estrādes un citas vietējai sabiedrībai nozīmīgas vietas. Tas viss liecina par to, ka Engures novadā ir ļaudis, kam rūp savas teritorijas sakoptība un skaistums.

Engures novada piekrastes teritorija jau izsenis ir bijusi tūristu iecienīts galamērķis, galvenokārt piesaistot savus viesus ar garo un skaisto jūras piekrasti un populārajiem zivju tirdziņiem. Kas gan var būt labāks par atpūtu sakoptā jūras krastā un nobaudīt tikko no kūpināšanas namiņa nākušas gardas zivtiņas.

Bet vai viss ir tik labi, kā izskatās? Kā klājas vietējiem uzņēmumiem  saimnieciskajā darbībā? Apjautājot vietējos zivju produkcijas ražotājus, jāsecina, ka situācija ir atšķirīga. Kādam veicas vairāk, kādam – mazāk, tomēr pilnīgs pesimisms ražotāju rindās nav jūtams. Sarunā ar lielākā Engures novada zivju pārstrādes uzņēmuma SIA „Unda” pārstāvi noskaidroju, ka uzņēmums pēc krīzes ir atkopies un noskaņojums ir visai optimistisks. Ir atrasti jauni produkcijas noieta tirgi, tai skaitā produkcija tagad tiek eksportēta arī uz Japānu. Ceļoties patērētāju dzīves līmenim, arvien vairāk tirgū tiek pieprasīts ekskluzīvāks produkts – šprotes stikla burciņās un bundžās ar caurspīdīgiem vāciņiem. Kā problēmu vietējie uzņēmēji saskata darba spēka trūkumu, kas ir aktuāls jau šobrīd un varētu būt vēl izteiktāks  gadījumā, ja uzņēmumi spēs savas jaudas paplašināt.

Lai veiksmīgāk varētu attīstīt gan vietējo teritoriju, gan uzņēmējdarbību Engures un Lapmežciema pagastos, ir iespēja piesaistīt dažāda veida finanšu instrumentus, tai skaitā, izmantojot LEADER veida aktivitātes. Lai labāk saprastu, kā piekrastes iedzīvotājiem veicies ar līdzekļu piesaistīšanu un dažādu projektu īstenošanu, uz sarunu aicināju biedrības „Partnerība laukiem un jūrai” valdes priekšsēdētāju Ilzi Turku.

– 2015.-2020. gada plānošanas periods ir jau pusē, un var izdarīt secinājumus, kā ir veicies ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma apguvi. Vai interese ir bijusi pietiekoša?

– Finansējums ir pieejams divu veidu projektiem – sabiedriska labuma un privāta labuma. Pieejamais finansējums tiek novirzīts trīs dažādiem mērķiem:

1. uzņēmējdarbības veicināšanai;

2. vides resursu izmantošanai un pieejamības veicināšanai;

3. kultūras vēstures mantojuma saglabāšanai.

Vides mērķiem pieejamais finansējums praktiski ir apgūts. Lapmežciema un Engures pagastos ir un tiks ieviesti tādi projekti kā „Engures novada pludmaļu un piegulošo teritoriju labiekārtošana”, kura ietvaros pludmales teritorijā tiks uzstādītās mūsdienu prasībām atbilstošas tualetes, atkritumu urnas, bērnu rotaļu laukumi, un „Laivu piestātnes un bērnu rotaļu laukuma būvniecība dabas parkā „Engures Ezers””. Laivu piestātne uz pontoniem ar platformu būs pieejama gan zvejniekiem, gan ezera apmeklētājiem.

Kultūras vēstures mantojuma saglabāšanas rīcībā šobrīd ieviešanā ir trīs projekti, kas sekmēs  zvejas vai jūras mantojuma saglabāšanu.  Projektu rezultātā tiks izveidots „Zušu ciema parks” Engurē, Lapmežciema muzejā izveidota pastāvīga ekspozīcija un rekonstruēta muzeja ēka, un bijušajā Apšuciema skolā izveidota ekspozīcija par Apšuciema iedzīvotāju vēsturi, kā arī veikta ēkas sakārtošana. Projektu īstenotājs ir Engures novada dome.

Ne tik labi ar finansējuma apguvi veicas uzņēmējdarbības rīcībā. Galvenie klupšanas akmeņi ir privātā finansējuma trūkums uzņēmējiem, lielais birokrātiskais slogs būvniecības projektiem un salīdzinoši mazais projektu ieviešanas termiņš, kas ir 2 gadi. Tāpat problēmas rada nesakārtotie īpašuma jautājumi, kā arī nepārdomātas projektu idejas un gadās, ka jau Lauku atbalsta dienestā apstiprināti projekti tiek atsaukti. 

Kopumā šajā rīcībā ir iesniegti 12 projekti. Ar zivsaimniecību ir saistīti  divi projekti, pārējie ir saistīti ar tūrismu un citiem uzņēmējdarbības veidiem.

– Kādi projekti ir iesniegti saistībā ar zivsaimniecību?

– SIA „Tilaudi” ir iesniedzis inovatīvu projektu, kā rezultātā tiks fasēti nēģi stikla burciņās, lai produkts būtu pieejams patērētājiem visu gadu. Šāds produkts līdz šim Latvijas tirgū nav bijis pieejams.

IK „Reinis B” īstenotā  projekta rezultātā tiks labiekārtots un modernizēts ražošanas cehs.

– Vai pēdējā laikā ir notikušas kādas pārmaiņas, kas veicinātu uzņēmēju interesi rakstīt projektus un attīstīt savus uzņēmumus?

– Jā, ir veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 605, kas šobrīd paredz, ka finansējumu var piesaistīt jebkāda veida uzņēmējdarbībai, kas tiek attīstīta piekrastes teritorijā. Ja iepriekš projektiem bija jābūt saistītiem zivsaimniecību vai jūrlietām, tad šobrīd uz finansējumu var pretendēt jebkuras sfēras uzņēmējdarbība, tai skaitā – tūrisms, mājražošana, ražošana, sabiedriskie pakalpojumi, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, veselības aprūpe, intelektuālie pakalpojumi u.c., turklāt nav noteikti ierobežojumi uzņēmuma lielumā. Pretendents var būt gan fiziska, gan juridiska persona ar mērķi uzsākt uzņēmējdarbību vai attīstīt esošo.

Esošie piekrastes zvejnieki projektus var īstenot ar atbalsta intensitāti 80%, savukārt pārējie pretendenti – 50%, inovatīviem projektiem atbalsta intensitāte ir 70%.

– Par kādas jomas uzņēmējdarbību ir vislielākā interese?

– Lielākā interese ir par tūrisma attīstības iespējām, bet vairumā gadījumu tūrisms būtu kā papildus ienākumu avots un veids, kā izmantot jau īpašumā esošas ēkas un zemes gabalus. Mūsu attīstības stratēģijā ir kļauti ierobežojumi ar tūrisma mītnēm saistītā aktivitātē, kas paredz, ka tiek atbalstītas labiekārtotas tūrisma mītnes ar gultas vietu skaitu 10 un vairāk. Ierobežojuma mērķis ir celt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, pievienoto vērtību un eksportspēju.

– Ilze, ko tu gribētu novēlēt piekrastes uzņēmējiem un iedzīvotājiem?

– Novēlu izmantot piedāvātās iespējas, tomēr projektu idejas rūpīgi pārdomāt un meklēt jaunus interesantus risinājumus un ceļus, lai produkti un pakalpojumi būtu patērētājiem interesanti. Mazā uzņēmējdarbība Latvijā ir ļoti svarīga, un tas ir veids, kā nodrošināt ar darbu un iztiku gan sevi, gan citus vietējos iedzīvotājus.

Inga Reiniņa,

Engures novada lauku attīstības, zivsaimniecības konsultante