Pasākums “Piekrastes aicinājums” – jau ceturto reizi

Jau ceturto gadu pēc kārtas Tukuma konsultāciju birojs sadarbībā ar Tukuma tūrisma informācijas centru organizēja pasākumu Tukuma piekrastē.  “Piekrastes aicinājums” ir pasākums, kurā piekrastes zvejnieki un zivju pārstrādātāji no Lapmežciema līdz pat Bērzciemam aicina pie sevis ciemos, lai iepazīstinātu ar savu darbu, zivju kūpināšanu, tradīcijām, dzīvi agrāk un tagad. Savukārt vakarā jūras malā kopīgi tiek svinēta Senās uguns nakts.

Mūsu senči Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši jau vairākus gadu tūkstošus, un viņi bieži kūruši ugunskurus, lai dotu ziņu par sevi saviem kaimiņiem un jūras braucējiem. Lai atminētos senās ugunis, katru gadu augusta pēdējā sestdienā daudzi tūkstoši cilvēku sapulcējas jūras krastā, lai svinētu Senās uguns nakti. Šoreiz ugunskuri mūspusē tika iekurti Ķesterciemā – hostelī “Pludmalis”, Ragaciema sedumā un Engurē pie Dienvidu mola.

Lapmežciemā 25. augustā uzņēmuma IK “Reinis B” īpašniece Alla Bečere viesiem piedāvāja stāstu par ražotni, kurā tiek kūpinātas dažāda veida zivis. Te viesus gaidīja arī atjautības uzdevumi par un ap zivju tēmu, tika “makšķerētas” zivis, notika sacensības reņģu vēršanā uz irbiem, zivju produkcijas degustācija, bet interesentiem tika piedāvāta meistarklase, kas bija šī gada jaunums. Uzņēmums IK "Reinis B" ir iesaistījies Latvijas un Igaunijas projektā "Livonijas kulinārais ceļš", kura mērķis ir izcelt reģionu vietējo virtuvi, kuras īpašās iezīmes radušās Livonijas laikos. Šī projekta ietvaros tiek izveidots jauns tūrisma maršruts "Livonijas garša", kas sāksies Igaunijas dienvidos un vīsies cauri Latvijai līdz Kurzemes rietumu krastam. IK "Reinis B" ir viens no kulinārā ceļa dalībniekiem un viena no pieturas vietām, kur būs nobaudāmi Livonijas laika latviešu ēdieni.

Ragaciema sedumā varējām baudīt mākslu. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja zvejas rīkus. Ragaciema sedums ir kā neliels brīvdabas muzejs, jo vecās sedumu mājiņas vietējie zvejnieki ir atjaunojuši un joprojām izmanto zvejas rīku glabāšanai. Sestdien sedumā varējām tikties ne vien ar kādu no zvejniekiem, bet arī ar piekrastē dzīvojošajiem māksliniekiem un ciemiņiem ar mākslinieciskām dvēselēm no Bauskas. Varējām iepazīties ar keramiķi, zīda audumu apgleznotāju, gleznotāju Ivetu Meieri, gleznotājiem – Olitu Gulbi un Andreju Ģērmani, modes mākslinieci Ievu Janelsiņu-Briedi, gleznošanas studijas “Lapmežciems” dalībniecēm un citiem māksliniekiem. Apmeklētāji varēja apskatīt mākslas izstādi “Jūras smarža”, tostarp arī Ivetas Meieres audzēkņu keramikā veidotos darbus. Ragaciema sedumā bija gan mākslas darbnīcas bērniem, kur tika veidotas apsveikuma kartītes par jūras tematiku, gan bija iespējams piedalīties plenērā. Un, protams, skanēja stāsti par Ragaciema sedumu un zvejnieku dzīvi agrāk un tagad, par latviešu zelta fonda filmām, kuras tapušas Lapmežciema pagastā. Ar šo visu mūs iepazīstināja Lapmežciema muzeja vadītāja Anita Alberta.

No Ķesterciema senos laikos nācis ne viens vien kapteinis – tālbraucējs. Par to un ciema vēsturi  stāstīja hosteļa “Pludmalis” saimnieki – Brigita un Ilmārs Raginski.  Stāsti par dzīves ikdienu,  praktiska darbošanās – diegu uztīšana uz saivām, tīklu lāpīšana, kuģīšu locīšana, cienāšana ar zivīm un zivju zupu. Savukārt vakarā – muzikāli priekšnesumi, ugunskura kuršana jūras krastā, fantastiski “degošie krēsli”, ļoti sirsnīga atmosfēra un ballīte jūras krastā dīdžeja pavadījumā.

Bēzciemā “Dieniņu” saimnieku Ivetas un Oskara Celkartu lielākā vēlēšanās ir nodot savas prasmes, zināšanas un pozitīvo attieksmi pret darbu nākamajām paaudzēm. Sestdien “Dieniņu” saimniece ciemiņus iepazīstināja ar zvejnieku sētu, kam sekoja aktīvas nodarbes jūras krastā – virves vilkšana, reņģu vēršana uz irbiem, zābaku mešana, kopīga dziedāšana.Pēc aktīvajām nodarbēm jūras krastā ciemiņi tika sēdināti pie gariem galdiem un cienāti ar zivju zupu.

Bērzciemā, no “Dieniņām” mazliet uz Mērsraga pusi, jau no pulksten 10 rītā līdz pašam vakaram zivju kioskā “Skaras” atpūtnieki varēja iegādāties gardas, jo gardas Indras Zariņas kūpinātās zivis. Tos, kuri nesteidzās, saimniece laipni aicināja tikko iegādātās zivis nobaudīt jūras krastā, pie viena neliedzot apskatīt arī seno zvejnieku sētu.

Lai pasākumam piesaistītu lielāku interesentu pulku, tika padomāts arī par vismazākajiem.

Engurē pašā dienas vidū Auniņparka estrādē notikums bērniem – leļļu teātris “Ķiplociņš okeānā”. Iekritis Okeānā, Ķiplociņšierauga zemūdens skaisto un „ideālo” pasauli. Drīz vien viņš pārliecinās par pretējo – visus Okeāna iemītniekus savā varā tur milzu Astoņkājis. Ķiplociņš sadraudzējas ar Delfīnu, kurš izstāsta leģendu par Astoņkāji. Visi kopā viņi atdod Astoņkājim spēju sajust draudzību... Ķiplociņš pēkšņi saprot, ka viņš ir vajadzīgs draugiem uz zemes, un dodas atpakaļ uz mājām...

Visu dienu atpūtnieki varēja apmeklēt jauno apskates objektu – Zušuciema parku, kurš tika atklāts 11. augustā. Zušuciema parkā apskatāmi mākslinieku Gaita Burvja un Velgas Vītolas veidotie vides objekti.

Savukārt vakarā populāras latviešu un ārzemju melodijas spēlēja Baldones un Vecumnieku novadu jauniešu simfoniskais orķestris “Draugi”, vēlāk notika pirmatskaņojums “Līdz man nāc!” (mūzika Jēkabs Nīmanis, teksts Inga Gaile, solists Adrians Kukuvass) un “Athare fire” uguns šovs.

Savukārt kafejnīcas “Engure Cafe” apmeklētājiem tika piedāvāts Engure LIVE koncertsērijas noslēguma koncerts un vakara ballīte kopā ar dīdžeju.

Vēlos pateikt vislielāko paldies mūsu draugiem: Allai Bečerei, Ivetai Meierei, Anitai Albertai, Brigitai un Ilmāram Raginskiem, Ivetai un Oskaram Celkartiem, Indrai Zariņai, Ingrīdai Smuškovai un Tukuma TIC. Paldies arī Ērikam Balodim, Engures kultūras namam un visiem pārējiem pasākuma atbalstītājiem.

Mēs ļoti lepojamies ar saviem piekrastes uzņēmējiem un aicinām visus interesentus apmeklēt mūsu piekrasti arī ikdienā.

Sarma Rotberga,

LLKC Tukuma konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante