“Dzirnās” domā par nākotni

Alsungas novada zemnieku saimniecība “Dzirnas“ nodarbojas ar bioloģisko putnkopību, audzē zemenes un dārzeņus. Saimniecība apsaimnieko 11 ha zemes. Augustā apritēja četri gadi, kopš Jana Štūlberga atgriezusies dzimtajā Alsungā un uzsākusi savu biznesu. Dējējvistu audzēšana bija vīra Guntara ideja, Janai tuvāka dārzeņu un zemeņu audzēšana.

Saimniekošanas sākums

Lauku darbi Janai nebija sveši, viņas bērnība pagājusi lauku sētā, piedaloties visos darbos, vērojot, kā izaug augi, kā no maza cālīša izaug vista.

Zemnieku saimniecības “Dzirnas “ saimniece Jana Štūlberga atgriezusies ne tikai dzimtajā novadā, bet arī savā īstajā profesijā. Viņa ir profesionāla lauku māju saimniece ar tehnikumā apgūtām zināšanām, prot dažādus lauku darbus. Profesijā strādāt neiznāca, pēc apprecēšanās ar vīru pārcēlušies uz Jelgavu, kur viņa sākusi strādāt reklāmas biznesā. Darbs neapmierināja, un ģimene devās uz Norvēģiju. Pēc sešiem gadiem Jana ar jaunāko dēlu un meitām atgriezās, lai uzsāktu saimniekošanu savā mājā. Divi vecākie dēli vēl strādā ārzemēs un atbalsta saimniecības iekārtošanu. Dzīvojot ārzemēs, pietrūka zemes darbu, arī bērniem bija jāsāk iet skolā. Latvijā ģimene atgriezās jau ar gatavu biznesa plānu atbilstoši saimniekošanas iespējām. Saimniecība nav liela, tikai nedaudz virs vienpadsmit hektāriem. Ar lielo zālēdāju audzēšanu šādā platībā nodarboties nebūtu rentabli, tādēļ izvēlēta bioloģisko dējējvistu un dārzeņu audzēšana. Pēc Janas domām, veiksmīgi saimniekot var arī mazākās platībās, ieguldot mazāk darba, saņemt lielāku atdevi.

Saimniekošanas veida izvēle

Par saimniekošanas veidu nebija nekādu šaubu, – Janas mamma ir viena no pirmajām bioloģiskajām zemniecēm valstī, pārliecināta par izvēles pareizību. Arī Jana uzskata, ka nedrīkst lietot ķimikālijas, ja grib labu veselību un saglabāt auglīgu zemi nākamām paaudzēm. Bioloģiskais saimniekošanas veids ir saimnieces pārliecība un dzīvesveids, tā ir privilēģija dzīvot tīrā vidē.

Jau iebraucot saimniecībā, redzam, ka ap trīssimt vistu liels pulks  laimīgi kašņājas starp krūmiem. Vistas šeit jūtas labi, jo var brīvi staigāt kūtī un aplokos. Svaigs gaiss un zaļā zāle padara tās laimīgas. Barojot putnus ar bioloģiski audzētu barību un svaigiem nestandarta dārzeņiem, kas audzēti savā saimniecībā, olu kvalitāte ir pavisam cita. Vistu šķirnes ir dažādas. Saimniece šajā jomā vēl sevi uzskata par iesācēju. Pavairotas tiek tās, kuras ne tikai ražīgi dēj, bet arī kurām ir neparastākas krāsas un formas olas.

Saimniecības ikdiena

Rīts saimniecībā sākas kā visās lauku sētās, ar vistu barošanu un olu savākšanu, to sagatavošanu pārdošanai. Pēc ikdienas darbu veikšanas daudz laika Jana velta sev, dažādām mākslinieciskām nodarbēm. Saimnieces hobijs ir adīt, zīmēt un radīt ap sevi skaistas lietas. Bieži viņa sarīko talkas, lai tādus darbus kā stādīšana, ravēšana un ražas vākšana varētu paveikt ātri. Bērni tiek nodarbināti tik daudz, lai nerastos nepatika pret lauku darbiem, lai visus darbiņus darītu kopā un ar prieku. Reizi nedēļā produkcija tiek vesta uz Rīgu.

“Dzirnu” zīmols ir Lielās māju olas

Vistas ienākumus dod visu gadu. Pirmie klienti bija draugi un paziņas, kuri pirka paši un palīdzēja ar realizāciju. Veiksmīgi darbojās tiešās tirdzniecības modelis. Ar laiku veidojas stabils klientu loks. Patīkami, ka vietējie pircēji atbalsta, saprot un novērtē saimniecības produkciju. Daļa pircēju olām pakaļ brauc paši. Tiem, kuri ierodas saimniecībā, viss tiek pastāstīts un parādīts.    Ne mazāk svarīgs veiksmīgai produkcijas realizācijai ir iepakojums, kurā pārdod olas.  Saimniece, pielietojot savu reklāmas jomā gūto darba pieredzi, izveidojusi gaumīgi noformētas olu kastītes ar zīmolu Lielās māju olas. Piedaloties izstādē “Balttour”, veiksmīgi noslēgts līgums par produkcijas pārdošanu ar SIA “Lauku rudzupuķe” vai ar atpazīstamāku nosaukumu – “Rimi” zemnieku produkcijas stendos “Klēts”.

Zemenes

Zemeņu audzēšana jau ilgāku laiku ir ģimenes bizness. Savulaik tās audzētas mātes saimniecībā. Pašreiz vairākos hektāros zemenes  audzē brālis. Zemnieku saimniecībā “Dzirnas” zemenes audzē nelielā platībā.  Kārtīgi aprūpētas, sausā laikā laistītas, tās dod vērā ņemamu ienākumu. Zemenes pārdod Alsungas centrā un pēc pieprasījuma piegādā kundēm Rīgā.

Dārzeņi

Dārzeņus audzē gan uz lauka, gan segtajās platībās. Siltumnīca uzcelta, lai pašiem būtu gurķi, salāti un tomāti, taču iestādījies vairāk, nekā ģimene var apēst. Realizējot pārpalikumu, klienti novērtējuši kvalitatīvo produkciju un pieprasījums audzis. Tagad jau izveidojies stabils klientu pulciņš. Daudz laika prasa pārdošana, jo lielākie un maksātspējīgākie pircēji atrodas Rīgā. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespējams iepriekš sazināties ar pircējiem un sakomplektēt pasūtījumus.

Atbalsts saimniecības attīstībai

Lai nopelnītu ar lauksaimniecību, vajadzīgas zināšanas, liela uzņēmība un spēja uzņemties risku. Jau uzsākot saimniekošanu, Jana regulāri izmanto speciālistu padomus Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļā. Apmeklējot kursus, ieguvusi apliecību “Bioloģiskās saimniekošanas pamati”. Sadarbībā ar LLKC speciālistiem īstenoti jau divi projekti Eiropas atbalsta piesaistīšanai. Vispirms renovēta vecā kūts. Izmantojot mazo saimniecību atbalstu, kūtij nomainīts jumts. Ieguldot savus līdzekļus, veikti citi uzlabojumi. Jau izbūvēti pamati olu fasēšanas telpai. Ar daļēju līdzfinansējumu iegādāts jauns traktors, zemes frēze, piekabe un zāles pļāvējs. Iegādātā tehnika atvieglo ikdienas darbus.

Nozīmīgs ne tikai finansiāls atbalsts, bet neatsveramas ir arī dažādos semināros gūtās zināšanas, kuras tiek pārbaudītas praksē. Īpaši atzinīgi saimniece izteicās par LLKC lektoru Māri Narvilu un zināšanām komposta gatavošanā un mulčēšanā. Šī gada sausajā vasarā mulčētās platībās mitrums saglabājās ilgāk. Jana pieredzē un iegūtajās zināšanās labprāt dalās ar kaimiņiem, plāno un spriež, ko uzlabot saimniecībā.

Darbus darīt ar mīlestību

Nākotnes nodomi saistīti ar laukiem. Jana vienmēr gribējusi dzīvot laukos, lai apkārt būtu zaļš, lai sajustu, kā mainās gadalaiki. Viņa vēlas paplašināt bioloģisko vistu ganāmpulku, bet ne vairāk kā līdz sešsimt vistām, lai tās varētu staigāt pa zāli. Audzēt zemenes, bet nelielā platībā, lai katru stādiņu varētu apčubināt. Audzēt dārzeņus, paplašinot ķirbju un ķiploku platības.

Janai ir pārliecība, ka visi darbi, lai sasniegtu labu rezultātu, jādara ar prieku un mīlestību, jāizvirza konkrēti mērķi un jāvirzās uz tiem. Viņa lepojas ar savu saimniecību un piederību Alsungas novadam.

Inese Blūma,

Kuldīgas nodaļas lauku attīstības konsultante