Balvu mājražotāju seminārā interesanti iedvesmas stāsti

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Balvu biroja telpās 17. septembrī notika seminārs “Mājražotāju sadarbības un kopdarbības iespējas un labā pieredze iedvesmas veicināšanai”, uz kuru tika aicināti vietējie amatnieki, mājražotāji, kā arī visi, kuri vēl  tikai domā par savas  idejas īstenošanu.Mājražotāju kooperācija un biedrības, kukurūzas labirints un pankūkas no pupu miltiem, – tādi bija šī semināra iedvesmas stāsti.

Seminārs sastāvēja no divām daļām. Pirmajā daļā semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar citu novadu pieredzi mājražotāju sadarbības jomā. Vieslektore Videga Strautniece – LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante, specializējusies lauku tūrismā un pārtikas amatniecībā, un viņai  ir pieredze darbā ar lauku uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Piedalījusies izdevuma “Ceļvedis mājražošanā” tapšanā. Videga klātesošajiem stāstīja par Jelgavas novada pieredzi. Jelgavā aktīvi darbojas mājražotāju biedrība “Pārtikas amatnieki”. Viņiem ir savs veikals, kura labiekārtošanā palīdzēja novada pašvaldība. Telpas tiek īrētas no pašvaldības par simbolisku samaksu. Veikaliņš var pastāvēt, pateicoties vietējo amatnieku un mājaražotāju uzņēmībai un prasmei sadarboties ikdienā. Amatnieki sadarbībā ar pašvaldību arī regulāri izstrādā pievilcīgus tūrisma maršrutus. Piemēram “Zemgales saimnieki aicina ciemos” un “Zemgales saimnieces aicina ciemos”. Tūristiem tiek piedāvāta iespēja izbraukt “garšīgu” apli pa Jelgavas novada mājražotāju saimniecībām. Izrādās, arī kautrīgs vardīšu kolekcionārs ar savu kolekciju var būt pievilcīgs tūrismam un var tikt iekļauts kādā no maršrutiem, ja tikai pašam ir vēlme būt atpazīstamam. Un tā ir arī iespēja nopelnīt lieku naudiņu. Jelgavas novada mājražotāju veiksmes atslēga ir spēja citam citā saskatīt nevis konkurentus, bet gan sadarbības partnerus.

Mums tika pastāstīts arī par Kazdangas pusē  izveidoto Kukurūzas labirintu, kuru bija apmeklējusi lektore. Šī pastaigu taka sniedz iespēju brīvā dabā iepazīt sevi vai vienam otru, būt harmonijā ar dabas skaņām un apkārt esošo, izzināt dabu un savu iekšējo intuīciju, kā arī izlemt – klausīt sev vai tomēr sekot kartei un atrast kontrolpunktu.

Otra semināra vieslektore bija Raimonda Ribikauska, LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante, kura veicinājusi mājražošanu regulējošās likumdošanas sakārtošanu, izstrādājusi mikrokredītu programmu lauku sievietēm – uzņēmējām, un kura ikdienā aktīvi konsultē un iedrošina lauku iedzīvotājus sākt savu biznesu. Viņa savu profesionālo darbību ir ziedojusi mājražošanu regulējošās likumdošanas izpētei Latvijā un apliecināja, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē. Viņa arī ikdienā strādā ar mājražotājiem, konsultē viņus, palīdz, kā arī iedvesmo. Secinājums bija tāds, ka vairs nav tie laiki, kad viss tiks pienests uz paplātes. Ja ir ideja un vēlme nopelnīt, pašam jābūt zinātkāram, jāapmeklē semināri. Cepuri nost LLKC Balvu filiālei, jo tā tiešām rūpējas par regulāriem izglītojošiem un iedvesmojošiem semināriem, tikai mūsu cilvēki, aizbildinoties ar nevaļību, diezgan pasīvi tos apmeklē. Ja vēlas sekot svaigām tendencēm uzņēmējdarbībā, mājražošanā, un ja ir vēlme gūt iedvesmu, no sirds iesaku apmeklēt LLKC organizētos seminārus.

Semināra otrajā daļā apmeklējām divus Viļakas novada Rekovas ciema uzņēmumus – “Rekovas dzirnavas” un sulu ražotni “Alefrons”.  “Rekovas dzirnavās” saimnieko Uldis un Ināra Matisāni kopā ar z/s “Kotiņi” īpašnieku Aldi Ločmeli. Telpas jau ir atjaunotas, un arī ražosanas telpas nokomplektētas. Turpinās labiekārtošanas darbi. Dzirnavās paredzēts ražot kvalitatīvu pārtiku no vietējā piena, gaļas, augļiem un dārzeņiem. Tuvākajā laikā tiks atvērts veikals, kā arī darbosies kafejnīca. Mums bija iespēja nobaudīt pankūkas no pupu miltiem, kā arī pērļu grūbu biezputru. Izcila garša un elegants ēdiena pasniegšanas stils. Rekovas dzirnavas ir vēl viens pierādījums tam, ka kvalitāte un elegance var tikt nodrošināta arī perifērijā, ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās. Patīkami, klausoties īpašnieku pieredzes stāstu, bija dzirdēt, ka viņu vadmotīvs nav tikai peļņa, bet gan rūpes par savas dzimtās vietas attīstību, sirdsdegsme un spēja domāt un plānot stratēģiski, ilgtermiņā.

Nelielo sulu ražotni “Alefrons” ikdienā vada jauns uzņēmīgs puisis Alvis Circens, z/s “Alefrons” īpašnieks. No āboliem ar modernas sulu spiedes palīdzību tiek spiesta sula, kuru pasterizē, sapilda ērtās kvadrātveida tetrapakās, kas gatavas lietošanai. Papildus tam klāt vēl nāks jauni produkti – ievārījumi un džemi, kā arī vīna ražošana. Iekārtas augļu pārstrādei iegādātas LEADER programmā.

Semināra laikā izvērtās arī diskusija, kādēļ “mēs esam tur, kur mēs esam”. Kādēļ mūsu pusē ir salīdzinoši maz legālu mājražotāju, lai gan ir daudz cilvēku, kuri  ikdienā gatavo garšīgus sierus, cep maizi, pīrāgus un kūkas, gatavo vīnus un tik iecienīto latgaliešu dzērienu šmakovku, cep fantastiskas lauku tortes, auž, šuj, ada, tamborē un dara vēl daudzas citas interesantas lietas.

Secinājumi bija skaidri, – mājražotājs vairs nevar dzīvot noslēgti lauku sētā, ja ir vēlme pelnīt ar savu amatu. Ir jāiet kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, jāzina, kas notiek apkārt, jāaug un jāattīstās. Ir jāmācās no citu veiksmes stāstiem un arī kļūdām, jāveicina sava konkurētspēja, ļoti jāpiestrādā pie vizuālā tēla, pie detaļām, t. i., jāveido sava ”tirgus seja”. Un nevar visu vainu novelt uz neizdevīgo  likumdošanu, grūtiem laikiem, nenovīdīgo kaimiņu un tamlīdzīgi. Seminārā izskanēja doma arī bijušajā Balvu rajona teritorijā dibināt mājražotāju un amatnieku biedrību. Šāda skaista un visnotaļ racionāla ideja īstenosies gadījumā, ja nāks kopā visi ieinteresētie –  amatnieki,  pašvaldības pārstāvji,  tūrisma speciālisti, konsultanti u. c.

Silvija Buklovska,

Baltinavas novada  tūrisma konsulante