Viesos pie lielākās bišu dravas saimniekiem Igaunijā

Gulbenes novada biškopji mājražotāju sadarbības un kopdarbības veicināšanas pieredzes iegūšanai devās braucienā pie Baltijas reģiona lielākā bitenieka Jānusa Tulla Igaunijā, Tartu apkaimē. Viņa un dēla Tāvi aprūpē ir 1500 bišu saimes.

Jānuss biškopības pamatus apguvis tehnikumā, pēc tam zināšanas papildinājis Tartu universitātē. Līdz ar Igaunijas neatkarības atjaunošanu viņš savā saimniecībā uzsāka saimniekot ar 120 bišu saimēm, septiņu gadu laikā saimju skaits izauga līdz 500 saimēm, pakāpeniski palielinot skaitu līdz šodienas 1500 saimēm. Sākumā saimnieks dravā aprūpēja vietējās bites Apis mellifera mellifera, bet šobrīd darbojas tikai ar Itālijas pasugas bitēm. Jānuss bijis praksē Somijā darbā ar itāļu bitēm, tad arī savā saimniecībā sācis strādāt tikai ar tām. Tāpat no Somijas pieredzes savā saimniecībā viņš strādā tikai ar plastikāta stropiem. “Katram stropam ir savi plusi un mīnusi. Šie stropi ir viegli un silti, īpaši labi tas ir pavasarī. Stropu mīnuss ir tas, ka putni tos var saknābāt, kā arī sagrauzt caunas,” stāsta saimnieks.

Saimniecībā pastāv darbu dalīšana. Jānuss audzē bišu mātes, gadā izaudzē ap 1500 mātēm, no tām ap 800 pārdod, pārējās atstāj savā saimniecībā. Tāvi pārziņā ir medus ieguve un realizācija. Šobrīd saimniecībā ir viens pastāvīgs darbinieks, vasaras sezonā pie bitēm pieredzi apgūst trīs praktikanti. 

Bišu saimes tiek izvietotas apmēram 60 vietās Tartu, Otepes, Elvas un Jogevas apkārtnē. Ar zemes īpašniekiem tiek slēgti zemes nomas līgumi. Stropi visu vasaru stāv vienā vietā, uz ziemošanu tie tiek pārvietoti uz četrām vietām, pa 300-400 stropiem vienuviet. Saimniecībā ļoti tiek domāts par to, kā padarīt darbus mehanizēti, lai nav jāceļ smagumi, domā par savu un darbinieku veselību. Saimniekiem ir vēlēšanās ieviest plastmasas rāmīšus, bet pašlaik neatrisināta ir rāmīšu tīrīšanas procedūra.

Pirms diviem gadiem Tāvi realizēja projektu ES līdzfinansējuma piesaistei medus ieguves un medus un inventāra glabāšanas noliktavas būvniecībai. Angāra – noliktavas telpās glabājas stropi, tehnika, sīrupa gatavošanas ierīce, kā arī pats galvenais produkts – medus. Gadā saimniecībā iegūst un pārdod 65 tonnas medus, šogad būs 60 tonnas saldā produkta. Visas sarunas laikā saimnieki ļoti uzsvēra ekonomiku – viņi rēķina pašizmaksu, veic izdevumu uzskaiti gan par katru saimi, gan arī ieņēmumus un izdevumus par katru medus kilogramu. Nekādus atbalsta maksājumus ne no ES, ne valsts subsīdijām nesaņem. Medus tiek nogādāts uz Tallinu, jo tur ir loģistikas centrs. Medu pārdod veikalu tīklos Rimi, Maxima un visos Igaunijas veikalos ar preču zīmi “Meveda”.

Jautājām saimniekiem – cik tālu jūs plānojiet augt?  “Līdz 2000 saimēm noteikti, gribētu 3000 saimes, tad noliktavas ēku varētu maksimāli izmantot. Medus ieguves laikā tad būtu jāorganizē maiņu darbs, pašiem būs jāmācās visu precīzi organizēt. Ziemas periodā medus pārdošana arī ir ļoti smags darbs,” saka Jānuss Tulls.

Mājupceļā Veclaicenes pagastā apmeklējām Mišu medus muzeju. Te skatījām, kā mūsu senči ir ieguvuši medu un kā attīstījusies biškopības nozare. Muzeja saimnieks Artis Krasts parādīja savāktos un atjaunotos eksponātus.

Pieredzes brauciena laikā izdevās gūt ieskatu par biškopību senatnē un mūsdienās. Brauciena dalībniekiem radās pārliecība, ka var sekmīgi saimniekot arī lielas biškopības saimniecības.

Anita Rozenberga,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto: Inga Freimane