Ģirts Vitkovskis: Man patīk būt koku galotnēs

Arborists Ģirts Vitkovskis no Zirņu pagasta Saldus novadā saka: “Koks ir vajadzīgs, tas padara dzīvi krāsaināku un skaistāku. Pēc nostrādātas darba dienas, kad koks izskatās fantastiski un klients ir apmierināts, ir labi padarīta darba sajūta. Man patīk adrenalīns un augstums, kāpšana man nodzen stresu.”

Konkursa “Sējējs 2017” nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā” par labāko projektu tika atzīts “Kokkopības pakalpojumu uzlabošana Saldus un Brocēnu novados”, ko īstenoja jaunais uzņēmējs, saldenieks, kokkopis Ģirts Vitkovskis no SIA “BLK Serviss”.

Pakalpojums ir ļoti pieprasīts

Arborista darbs ir ļoti pieprasīts, jo dabīga ir cilvēka vēlme dzīvot sakoptā un sakārtotā vidē. Viena no sakārtotas vides sastāvdaļām ir kopti, veselīgi koki. Lai tie tādi būtu, kokiem nedrīkst būt lieli, nokaltuši zari, kuri gluži vienkārši var kādam uzkrist uz galvas, kā arī aizlūzuši,  kuri var izraisīt trupes veidošanos koka stumbrā.

Vispirms Ģirts Vitkoviskis pabeidza mācības Biznesa vadības augstskolā, kādu laiku strādāja bankā un guva labu darba pieredzi. Daudz svešas naudas apgrozīja rokās, taču darbs nebija pie sirds. Tad viņš mēģināja ko citu, taču pats neticēja darbam, ko dara. Gribējās kaut ko savu. Tēvam ir savs uzņēmums, un ar savu labo piemēru viņš iedrošināja darīt.  Kādā jaukā dienā, sēžot ar māsu savās lauku mājās un runājot par dzīvi, māsa sāka stāstīt par arborista darbu. Ģirtu tas ieinteresēja, un viņš atrada Ērgļu profesionālās vidusskolas adresi, kurā māca arborista specialitāti.

Skolā apgūst: vainagu veidošanu, instrumentus un darba ierīces, dendroloģiju, vides mācību, augu aizsardzību, darba aizsardzību, apstādījumu veidošanu, kā arī apstādījumu koku un krūmu praktiskus kopšanas paņēmienus. Praktiskajās mācībās – darba pozīcijas sasniegšanu augstumā, koku vainagu veidošanu, formēšanu, izzāģēšanu, darbu ar mobilo pacēlāju (iegūst motorzāģa vadītāja apliecību un mobilā pacēlāja vadītāja apliecību) u. c.

Izglītības procesa rezultātā tiek sagatavots  kokkopis– arborists, kurš prot:

• veikt uzdevumus, kas saistīti ar publisko un individuālo apstādījumu koku un krūmu stādīšanu, kopšanu, vainagu veidošanu, formēšanu un izzāģēšanu;
• novākt bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas un citus objektus;
• spēj pielietot koku un krūmu stādīšanā, kopšanā nepieciešamās tehnoloģijas, agrotehniskos pasākumus;
• pārzina darba paņēmienus augstumā.

Te Ģirts saprata, ka tas ir tas, ko viņš visu laiku meklējis. Macību laikā un pēc mācību beigām pasniedzēji teica, ka Ģirts bijis cītīgākais skolnieks.

”Pēc skolas beigšanas sāku strādāt firmā Rīgā un guvu labu praksi, taču manas saknes un dzīve ir Saldū. Atgriezos, jo Rīgā man nepatīk. Mājas ir mājas, un manas mājas ir Zirņu pagasta “Baltkalni ”,” stāsta Ģirts.

“Mūsu klienti iedalās divās lielās grupās: privātais sektors un pašvaldības, uzņēmumi, ar kuriem noslēgti lieli līgumi. Privātmaju īpašnieki arvien vairāk vēlas sakopt savus pie mājām augošos vecos kokus. Pašvaldību namu apsaimniekotāji arī vēlas sakopt vai nozāģēt vecos, bīstamos kokus. Arī kapos lielākoties ir lieli, veci, bīstami koki, un tas ir mūsu darbs. Visi lielie bīstamie zari un vecie koki ir jānozāģē un pa gabaliņam vien jānolaiž zemē, lai netraumētu kapu pieminekļus un kopiņas.”

Palīdz līdzdalība projektos

Ļoti labi, ka ir pieejami LEADR projekti. 2016. gadā Ģirts uzrakstīja un īstenoja projektu ”Kokkopības pakalpojumu uzlabošana Saldus un Brocēnu novadā, piesaistot darbā jauniešus”, iegādājoties aprīkojumu trīs kāpējiem un koku griešanas šķēres.

”Tas viss ir jauki, taču dzīve nestāv uz vietas, un, lai mēs būtu vēl efektīgāki un labāki, tad vajadzīgs tāds piedāvājums, kāds nav tuvākajā apkārtnē. Šogad uzrakstījām projektu zaru škeldotāja un celmu frēzes iegādei,” papildina Ģirts. ”Liela avantūra bija piedalīšanās LLKC Saldus nodaļas rīkotajās mācībās jauniešiem “Laukiem būt!”. Atkal ieguvu jaunu pieredzi un jaunus draugus, kuriem katram ir savs mērķis savas dzīves veidošanā. Jaunieši nesēž un negaida, kad kāds visu iedos gatavu. Viņi iet mācīties, izmanto visas iespējas, lai sasniegtu savus mērķus.”

Jaunais speciālists atzīst: ”Kokos kāpšana ir viena traka lieta un bez zināšanām vispār nevajadzētu bīstamajiem kokiem tuvumā iet. Vienreiz esam pāris vīru koka zaros, un atskan tāds “pufff”. Veikli nokāpjam lejā un ieraugām, ka vecajam osim stumbrs sašķēlies trīs daļās. Taču gadās arī, ka māju vai pilsētu iedzīvotāji nesaprot, kāpēc zāģē nost lielos, skaistos kokus. Tad mums, arboristiem ar Eiropas līmeņa izglītību, ir gudri jāstāsta un jāpamato, kāpēc tas ir jādara. Cilvēku drošība taču ir galvenā.”

Daudzās pilsētās vēl aizvien tiek ievērota piecdesmit gadu senā prakse, kad koki tiek nogriezti pusē. Tas ir nepareizi. Arboristi šo kļūdaino praksi labo, un viņiem tas lieliski sanāk.

Mana vieta ir šeit, Latvijā

Darba piedāvājums ir ļoti liels un reizēm ir ļoti grūti visu paspēt. Ģirts turpina: ”Strādājam vairāk Saldus novadā, bet neatsakām arī Kuldīgas, Dobeles, Ventspils un arī citu novadu cilvēkiem, kam vajadzīga mūsu profesionāļu – arboristu palīdzība. Ļoti domāju par darbinieku drošību un izglītību. Pašlaik mēs esam četri kāpēji, taču drīz mums pievienosies vēl viens puisis. Ja pieņemu kādu jaunu darbā, tad vispirms ļauju pastrādāt uz zemes, lai saprot, vai tāds darbs vispār patīk, vai grib kāpt koku zaros. Man ļoti svarīgi, lai visiem kāpējiem ir speciālā izglītība. Un mums četriem tāda ir.  Oktobrī laidīšu vienu jaunieti uz Bulduru profesionālo vidusskolu apgūt profesiju.”

Nākotnē vajag vēl vairāk strādnieku, jo darba apjoms pieaug.  Vajag iegādāties aprīkojumu, tehniku. Nepieciešams nopirkt klusās dzīvžogu šķēres, lai varētu strādāt pilsētā un netraucēt iedzīvotājiem. Darbiniekiem nepieciešamas konkurētspējīgas algas.

“Citi saka, ka te jau nav, ko darīt, te jau nekas nenotiek. Īstenībā te ir ko darīt, tikai jāgrib un jādara. Ja tu labi dari un tev sanāk, cilvēki tevi zinās un tev būs, ko darīt,” ir pārliecināts Ģirts. “Man patīk strādāt šeit. Man patīk šeit būt. Ir grūti bez rupjmaizes garšas, māju sajūtas un skaistajiem cilvēkiem Latvijā. Es vēlos dzīvot šeit – Zirņos, Saldus novadā.”

Ilze Tomanoviča,

Brocēnu novada lauku attīstības konsultante

Foto: no Ģirta Vitkovska arhīva