“Kalvāni” – daudznozaru lauksaimniecība ar labu perspektīvu
Taurupes pagasta bioloģiski sertificētā zemnieku saimniecībā “Kalvāni” tuvākus un tālākus mērķus veiksmīgi īsteno Brigita Savina un viņas māte Indra Kuduķe. Nopietna saimniecība šeit bijusi vismaz divus gadu desmitus. Pēdējā laikā ikdienas rūpju loks ieguvis jaunus virzienus, bet joprojām aktuāla ir gaļas liellopu audzēšana.
Šobrīd “Kalvānos” mājo 34 gaļas liellopi un 20 teles. Tāpat turpinās aitu ganāmpulka turēšana un pavairošana, – savu sūtību zina 60 sprogainīšu mātes un 30–40 jēri. Vairākus gadus Brigitas dēlam Ojāram bija bioloģiskās pārtikas veikals Rīgā, kas tika atvērts, izmantojot Attīstības finanšu institūcijas “Altum” sniegto kredītu. Diemžēl krīzes gados iedzīvotāju pirktspēja kritās, daudzi uzņēmēji, to skaitā arī Ojārs, piedzīvoja vilšanos.
Nākamais “Kalvānu” saimnieciskais solis bija putnu audzēšana. Izstrādājot ES Eiropas lauksaimniecības fonda projektu “Bioloģiskā putnu, trušu kautuves būvniecība un lopbarības sagatavošanas tehnikas parka modernizācija”, liekot lietā piešķirtos finansiālos līdzekļus, tika uzcelta Latvijā pirmā bioloģiskā kautuve. Gada laikā bioloģiski sertificētajā zemnieku saimniecībā izaudzē trīs, četras broileru paaudzes. Katru mēnesi tiek iepirkti cāļi. Būtu nepieciešama jaunas kūts būvniecība, tomēr paredzamā cena 200 tūkstoši eiro nav “paceļama”. Diemžēl mūsu valstī nav sakārtota arī nodokļu sistēma, tāpēc rodas gluži adekvāts jautājums, vai Latvijā vajadzīgi lauku ražotāji... Lai kaut ko izaudzētu – gribi, negribi – jāiegulda prāvas naudas summas un darbs, ko cilvēks, ikdienas gaitās iedams, īpaši nepieskaita. Šobrīd Taurupes bioloģiskajā saimniecībā mīt ap 400 pīļu, zosu, vistu un tītaru. Produkcija tiek realizēta Rīgas un Ikšķiles bioloģiskajos pārtikas veikalos, Vidzemes tirgus gaļas paviljonā z/s “Kalvāni” stendā, kā arī Latvijā veiksmīgi strādājošos tiešās pirkšanas pulciņos. Klientu loks visai stabils. Pagaidām “Kalvānu” bioloģiskā kautuve ir vietēja līmeņa, bet pamazām pāries jaunā līmenī, lai droši un pārliecinoši iesaistītos Eiropas tirgū. Brigita uzsver, ka saimniecībā kategoriski iestājas pret antibiotiku lietošanu. Sākot jau no dažu dienu veciem cālīšiem un līdz pieaugušiem putniem, barībā tiek dots tas, ko pati daba devusi. Tikai labumā iet ķiploki, nātrītes un citi mūsu mēreno platuma grādu veselīgie gardumi. Protams, arī bioloģiski sertificētās saimniecībās gadās putniem saslimt, tad nākas ārstēt vai bēdīgākā gadījumā likvidēt.
Ojārs Savins Lielvārdē atvēris bioloģisko gaļas sadales cehu. No vietējiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem viņš iepērk jērus un piena teļus, bet no Taurupes “Kalvāniem” – putnus. Produkcija tiek sadalīta un nodota veikalos, kā arī tiešās pirkšanas pulciņiem. Vairums nonāk “Rimi” tīklā – eko un bio veikalos, kā arī Vidzemes tirgū. Par pieprasījumu sūdzēties nevar.
Māris Griņevičs,
LLKC Ogres nodaļas lauku attīstības konsultants
Pievienot komentāru