Dārzeņu audzētāji gūst jaunu informāciju un pieredzi

LLKC Bauskas birojs marta vidū organizēja četru dienu mācības  dārzkopjiem «Integrētā augu audzēšanas sistēma un lauksaimnieciskā ražošana», kas notika Codes pagastā bāzētā lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumā SIA «Kronis». Divdesmit mūsu novadu dārzkopjiem bija iespēja apgūt jaunākās atziņas nozarē, ar kurām iepazīstināja pieredzes bagātais un zinošais LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Daudzu faktoru mijiedarbība

M. Narvils dārzeņu audzētājiem sniedza ieskatu lauksaimniecības sistēmās – bioloģiskajā, konvencionālajā un integrētajā –, kā arī stāstīja par vides prasībām integrētajā lauksaimniecībā. Tika apskatīts svarīgākais par augsnes īpašībām, sagatavošanu un apstrādi, tās piemērotību konkrētai kultūrai, augu mēslošanu, augu maiņas plānošanu, šķirņu izvēli un kaitīgo organismu ierobežošanu. Dārzkopjiem ļoti svarīgas arī zināšanas par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ražas pirmapstrādi un uzglabāšanu. Nav nekā mazsvarīga kvalitatīvas un veselīgas produkcijas audzēšanas ceļā «no augsnes līdz ražai».

Speciālists plaši un detalizēti apskatīja daudzo faktoru mijiedarbību dažādās augu attīstības stadijās visā veģetācijas periodā – no sēklu sadīgšanas līdz ziedēšanas un ražas tehniskās un bioloģiskās gatavības brīdim. Siltums, mitrums, gaisma, gaiss, barības vielas, kā arī kaitīgie un derīgie mikroorganismi ietekmē dārzeņu, salātu, garšaugu kvantitāti un kvalitāti. Īpašu uzmanību M. Narvils pievērsa nezāļu apkarošanai vēl neredzamajā dīgšanas stadijā, kas notiek vidēji piektajā, septītajā dienā pēc sēšanas vai stādīšanas.

Novērošana un analīze

Mēdz teikt, ka vislabākā skolotāja ir pieredze, taču liela nozīme dārzkopja veiksmē ir novērošanas un analītiķa spējām, bez kurām grūti «atrast kopīgu valodu» ar augiem. Pirms ķerties pie sēšanas un stādīšanas, lietderīgi izpētīt un iepazīt vidi un augsnes apstākļus. Iegūtā informācija ļoti atvieglos nākamās izvēles un lēmumus. Nopietni audzētāji augsnes analīzes veicot katru gadu, taču vēlams vismaz reizi divos gados noteikt barības vielu sastāvu un dažādo elementu – fosfora, kālija, magnija u. c.  – klātbūtni un pieejamību augiem izmantojamā veidā. Pirms kūtsmēslu lietošanas nepieciešams zināt, kurām kultūrām derēs svaigie, bet kurām tie augsnē jāiestrādā laikus. Pēdējā laikā iesaka zaļmēslojumu – tauriņziežus, rudzus, auzas u. tml., kas palielina trūdvielu un barības vielu saturu augsnē, samazina to izskalošanos un augsni pasargā no straujas izžūšanas.

Speciālists Māris Narvils atsevišķi apskatīja kartupeļu, kāpostu, sīpolu un citu dārzeņu audzēšanas specifiku, šķirņu īpatnības, agrotehniskos jautājumus utt.

Dārzeņu audzēšana ļoti pakļauta klimata svārstībām, gadu no gada to  ietekme arvien jūtamāka. Ļoti spēcīgie un ilgstošie vēji, nesamērīgais nokrišņu daudzums vienuviet vai ilgstošs sausums izvirza daudzus jautājumus par šķirņu adaptācijas spējām gan augkopības selekcionāriem, gan dārzkopjiem.

Viens nav karotājs

Mācību dalībnieki atzina, ka lekciju saturs un saņemtie materiāli ir ļoti vērtīgi. Mežotnieces Vija Jankūne un Ineta Kalnmale uzsvēra, ka seminārā lietišķi un precīzi pateikts galvenais. Klausītājiem bija iespēja atcerēties aizmirstas lietas un iegūt jaunu informāciju. Dārzeņu audzētāji gandarīti par gūto iespēju satikt kolēģus un apmainīties ar pieredzi un atziņām, jo ikdiena paiet darbu steigā, savrupi. Mācību saturs bija uztverams un saprotams arī cilvēkiem bez speciālas lauksaimnieka izglītības, jo Mārim Narvilam piemīt īpaša prasme sarežģīto izskaidrot vienkārši.

Brunaviete no zemnieku saimniecības «Lejas AR» Ilze Aņūne teica: «Lai gan man ir divdesmit gadu pieredze nozarē un izglītība savulaik iegūta Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, arī man šīs mācības bija interesantas. Patika Māra Narvila nopietnā attieksme pret auditoriju, viņa detalizēti sagatavotais materiāls un prasmīgais ekonomiskais pamatojums. Dārzeņus audzējam lauka platībās, visvairāk sīpolus – 25 hektāros. Esam kooperatīva «Baltijas dārzeņi» biedri, jo dārzeņkopībā viens nav karotājs.»

Seminārā piedalījās dārzkopji arī no Vecumnieku, Rundāles, Iecavas novada un pat no Ķeguma puses. Dalībnieki saņēma sertifikātu-apliecinājumu par iegūtajām zināšanām. Dokuments būs noderīgs projektu sagatavošanā Lauku atbalsta dienestā un citur.

«Kronis» ražo 120 dažādus produktus

Noslēgumā SIA «Kronis» valdes loceklis Aivars Svarenieks iepazīstināja ar uzņēmuma ikdienu un iecerēm. Viņš pastāstīja par sadarbību ar lielveikaliem, raksturoja situāciju iekšējā tirgū. Uzņēmums ražo 120 dažādus produktus: gatavās zupas, pesto, konservus, sulas, nektārus, salātus, lečo, ievārījumus, džemus, putras, mērces un pat saldumus – dzērvenes pūdercukurā. Produkcija atradusi piekritējus gan Latvijā, gan ārpus tās – Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Izraēlā, Polijā un Krievijā. Uzņēmums ir dibināts jau 1964. gadā, bet nosaukumu «Kronis» ieguva 1996. gadā. Firma visvairāk investē tieši jaunu produktu radīšanā. Sortiments tiek mainīts, arī to pārveidojot un papildinot.

A. Svarenieks iepazīstināja ar jauno stāvpakas iepakojumu zupām, kā arī atgādināja dārzkopjiem, ka joprojām brīva ir zaļo zirnīšu niša. Ražas novākšanas lielo izmaksu dēļ tos Latvijā vairs tikpat kā neaudzē. Īpatnība tā, ka augļu un dārzeņu pārstrādē Latvijā daudz ko nosaka ražas sezonālais raksturs, tāpēc izejvielas uzņēmums arī importē. «Bordo karotīte» pašlaik ir deviņiem SIA «Kronis» produktiem, kas apliecina pārtikas produkta atbilstību paaugstinātas kvalitātes kritērijiem.

Mācības notika LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, LAD līguma Nr. LAD131118/P44, ietvaros.

SKAIDROJUMS

Integrētā augu audzēšana ir pasākumu un metožu komplekss dārzkopībā, kas kalpo vienam mērķim – veselīgas pārtikas ražošanai. Veicot nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus pret kaitēkļiem un slimībām, prioritāte ir vidi saudzējošām tehnoloģijām un bioloģiskajām, mehāniskajām un agrotehniskajām metodēm.

Lai radītu tiesisko pamatu augļu un dārzeņu integrētai audzēšanai, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1056 «Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība», balstoties Eiropas Savienības likumdošanā, un ir spēkā kopš 2006. gada. Noteikumi nosaka audzēšanas un uzglabāšanas prasības tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas marķēt produkciju, apliecinot, ka tā ir izaudzēta, lietojot integrētās audzēšanas metodes. Normatīvajā dokumentā noteikta kārtība, kādā audzētājs reģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), kā notiek kontrole un produkcijas marķēšana. VAAD veic integrētās audzēšanas pārbaudi saimniecībās.

Audzētājam, kurš vēlas nodarboties ar augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu integrēto audzēšanu, līdz katra gada 15. maijam jāiesniedz iesniegums VAAD.

Ruta Keiša,

“Bauskas Dzīve”

Foto: “Bauskas Dzīve”