Lauku uzņēmējdarbības dažādošanai – smiltsērkšķi un ķiploki

LLKC Gulbenes birojs jūnija sākumā interesentiem organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Zemgales pusi skatīt, kā tur uzņēmēji audzē smiltsērkšķus un ķiplokus.

Platones pagastā smiltsērkšķu plantācijā mūs sagaidīja SIA “Zeltlejas” saimnieki Elīna Cēsniece un Eduards Vilks. Šobrīd viņu saimniecībā ražojoši četrus gadus veci smiltsērkšķi ir 10 hektāru platībā ar aptuveni 15 000 stādiem. Ar eļļas ogu smiltsērkšķu šķirni ‘Tatjana’ pagājušajā gadā ar 16 500 stādiem tika apstādīti vēl 14 hektāri platības. Nākotnē plānots stādījumus paplašināt līdz 50 hektāriem. Šķirne ‘Tatjana’ izvēlēta, jo saimnieki uzskata, ka eļļa ir šo ogu zelts.

Eduards interesentiem ļoti izsmeļoši stāstīja par smiltsērkšķu audzēšanas niansēm. Jāizvēlas laba zeme, meliorēta. Augi ir ļoti mitruma prasīgi, tāpēc viņi savos laukos ierīkojuši pilienveida laistīšanas sistēmu 30 km garumā; ierīkotas divas dziļurbumu akas. Pirmajos divos gados apdobes ap stādiem tiek ravētas, jo smiltsērkšķi ir jutīgi pret noēnojumu un sliecas uz dienvidu pusi. Pagājušajā gadā saimnieki ievāca pirmo ogu ražu, novākšanā izmantojot tikai cilvēka roku darbu. Šogad plānots daļu ar gatavajiem ogu zariem griezt un pārējās ogas lasīt tāpat ar rokām. No ogām iegūtā produkcija vairāk ir saimnieces Elīnas pārziņā – tiek spiesta smiltsērkšķu sula, gatavots ogu pulveris, no ogu kauliņiem un izspiedām iegūta 100% eļļa, kā arī gatavoti dažādi parfimērijas produkti. Lai iegūtu 1 kg eļļas, vajadzīgi apmēram 200 kg smiltsērkšķu ogu. Kamēr ogu apjomi nav lieli, pārstrādi veic pie sadarbības partneriem kopīgi izveidotā kooperatīvā. Palielinoties ogu daudzumam, saimnieki domās par savu ogu pārstrādes iekārtu iegādi.

Saimnieki neslēpj, ka šīs kultūras audzēšana prasa lielus finansiālus ieguldījumus. Pēc Eduarda aplēsēm, 1 hektāra smiltsērkšķu ierīkošanas izmaksas ir ap 10 000 eiro. Saimniecības attīstībai izmantoti pieejamie finanšu līdzekļi gan no Altum, gan Leader, gan no LAD fondu finansējuma. Saviem ražotajiem smiltsērkšķu produktiem Elīna un Eduards ir izvēlējušies zīmolu “Zelt”, kas nozīmē plaukt, attīstīties. Viņi vēlas dzīvot un saimniekot laukos, kā arī izglītot patērētājus izvēlēties nevis medikamentus, bet cilvēku veselībai noderīgos dabas produktus. Saimniecībā rīkos “Atvērto durvju” dienas, tuvākā būs 17. augustā.

Saimniecības papildnozare ir zemeņu audzēšana. Zemenes ‘Sonata’ aug divās lielās plēves seguma siltumnīcās agrai ražas ieguvei. No zemeņu un smiltsērkšķu ogām tiek gatavoti interesanti ēdieni.

Elejas centrā skatījām “Ķimjāņu” saimniecību. Saimnieks Artūrs Kims stāstīja par savu pieredzi ķiploku audzēšanā. tos audzē integrēti 14 hektāru platībā. Lielākoties audzē Ukrainas šķirni ‘Ļubaša’, bet eksperimentē ar vēl otru jaunu šķirni. Ļoti lielu uzmanību saimnieks pievērš augsnes analīzēm. Pēc to rezultātiem veic precīzu mēslošanu ar GPS sistēmu. Sausos laika apstākļos notiek ķiploku laistīšana, to veicot naktīs. Ķiploku stādāmo materiālu atjauno ik pēc 4 gadiem. Saimnieks iepazīstināja ar ķiploku stādīšanas un novākšanas tehniku, kā arī pastāstīja par novākto ķiploku kaltēšanu un šķirošanu. Saimniecībai ir arī papildnozare – puķu dēstu un košumpuķu audzēšana. Divās lielās siltumnīcās aug krāšņas nokarenās petūnijas, verbenas, bakopas un citas puķes.

Mājupceļā iegriezāmies Blankenfeldes muižā. Tur baudījām muižas gardumus – 100% dabiskas sulas no muižas dārzos augušām ogām un augļiem, degustējām vīnus un muižas īpašos top produktus no plūškoka ogām. Muižas telpās skatījām Valda Jākobsona zvanu privātkolekciju ar dažādas izcelsmes, vēstures, formas un materiālu zvaniem.

Brauciens notika LAP pasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros, tā tēma – “Integrētās augu aizsardzības sistēma augkopībā, sekmējot vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu jeb lauku saimnieciskās darbības dažādošana”.

Anita Rozenberga,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto Inga Freimane