Sadarbība: kāpēc man to vajag?

Sabiedrībā plaši tiek runāts par kooperācijas lomu lauksaimnieku ietekmes stiprināšanā pārtikas ķēdē. Eiropas Komisija atbalsta un atbalstīs arī turpmāk kooperatīvu veidošanu un izaugsmi. Kooperācija Eiropas un  pasaules valstīs ir  populāra. Piemēram, Somijā katrs trešais iedzīvotājs ir vismaz viena kooperatīva biedrs. Latvijā ir cita statistika.

Kāpēc tā: skaidrojumu meklēsim turpmāk.

Kas ir kooperatīvs?

Latvijā kooperatīvu kā juridisko personu darbību regulē valsts likumdošana. Likums nosaka, ka kooperatīvs ir brīvprātīga personu apvienība, kuras nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu īstenošanu. Tomēr mūsu izpratnē kooperatīvs ir  kas vairāk nekā juridiska persona. Tikai tāpēc, ka organizācija ir reģistrēta kā kooperatīvs, nenozīmē, ka tajā notiek “kooperācija”. Ir lieliski piemēri organizācijās, kurās notiek “kooperēšanās”, bet tās juridiski nedarbojas kā kooperatīvs.

Vēlme pēc neatkarības

Kooperatīvs – tā ir attieksme. Lepnums. Vēlme pēc neatkarības. Mīlestība pret ģimeni, vietu. Taču pats galvenais ir vēlme strādāt kopā ar parasti mazu, līdzīgi domājošu personu grupu, lai izmantotu iespējas vai atrisinātu problēmu. Arī šis nav pilnīgs skaidrojums. Kooperatīvs vienkārši ir veids, kā noformēt attiecības starp cilvēku grupu, un tam daudz nerūp juridiskā forma. Attiecības var būt plaša partnerība starp valdībām, atsevišķu uzņēmumu, federāciju, juridisku personu apvienību neatkarīgi no tā, vai tās ir privātpersonas vai grupas, vai neliels trīs dibinātāju uzņēmums, bezpeļņas kopiena vai kas cits. Galvenais ir tas, ko šī grupa vēlas sasniegt kopā.

Darbojoties pareizi, tas nodrošina pārredzamību un taisnīgumu, kā arī sniedz skaidru lēmumu pieņemšanas iespēju, elastīgumu kapitāla finansēšanā un labas pēctecības plānošanas iespējas. Nepareizi darot, tas var radīt arī zināmu kaitējumu un neizdoties.

Kas  kooperatīvu padara par tādu – tu pats!

Vērtības un darbības principi. Kooperatīvs ir vairāk nekā tikai citādāks uzņēmējdarbības veids. Tie ir daļa no vēsturiskās kustības, kas balstās uz noteiktiem principiem un vērtībām, kuras daudzi cilvēki atzīst un godina šīs kustības vēsturi.

Ročdeilas pionieri. Kooperācija jeb sadarbība ir tikpat sena kā cilvēku sabiedrība. Tomēr pirmie kooperatīvi, kas tiek uzskatīti par mūsdienu kooperatīvu kustības sākumu, parādījušies Lielbritānijā 1800-to gadu vidū. Vispazīstamākie no tiem bija Ročdeilas taisnīguma sabiedrības pionieri.

“Ročdeilas pionieri” bija 28 personu grupa. Viņi atklāja, ka nodarbinātības, algu un pārtikas cenu izmaiņas industriālās revolūcijas laikā liedz viņiem atļauties veikt  sev niepieciešamākos pirkumus. Cilvēki ticēja, ka, izveidojot savu kooperatīvo pārtikas veikalu, viņi var padarīt produktus pieejamākus sev un tuvākajiem.

“Pionieri” 1844. gadā apvienoja savu naudu un atvēra nelielu veikalu, kurā pārdeva sviestu, cukuru, miltus, auzu pārslas un sveces. Ročdeila kļuva slavena ar to, ka šis kooperatīvs un noteikumi, kurus izmantoja tā vadīšanai, ir pazīstami kā Ročdeilas principi. Tie kļuvuši par šodienas kooperatīvu vērtību un principu modeli.

Kooperatīva vērtības

Kooperatīvi balstās uz pašpalīdzības, pašatbildības, demokrātijas, vienlīdzības, taisnīguma un solidaritātes vērtībām. Dibinātāju tradīcijas kooperatīva biedriem liek ticēt godīgumam, atklātībai, sociālajai atbildībai un rūpēm par citām ētiskajām vērtībām.

Kooperācijas principi

Šie principi ir vadlīnijas, kurās kooperatīva vērtības tiek ieviestas praksē.

1. Brīvprātīga un atvērta dalība. Kooperatīvi ir brīvprātīgas organizācijas, kas ir atvērtas visām personām, kuras var izmantot pakalpojumus un kuras vēlas uzņemties atbildību par dalību tajā.

2. Demokrātiska biedru pārvalde. Kooperatīvi ir demokrātiskas organizācijas, kuras pārvalda to biedri, kuri aktīvi piedalās kooperatīva politikas izstrādē un lēmumu pieņemšanā. Cilvēki, kuri strādā kā ievēlēti pārstāvji, ir atbildīgi pret citiem biedriem. Tiek nodrošināta arī vienlīdzība – viens loceklis – viena balss.

3. Biedru ekonomiskā līdzdalība. Biedri līdzvērtīgi piedalās kooperatīva kapitāla demokrātiskā pārvaldībā. Viņi lemj par peļņas daļas sadalīšanu, – vai tiek izmaksātas dividendes, vai peļņa tiek novirzīta kooperatīva attīstībai, iespējams izveidot rezerves vai atbalstīt līdzdalību kādā uzņēmumā, biedrībā. 

4. Autonomija un neatkarība. Ja kooperatīvi slēdz līgumus ar citām organizācijām, tostarp valdībām, vai piesaista kapitālu no ārējiem avotiem, to dara saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina demokrātisku savu biedru pārvaldību un saglabā savu kooperatīvo autonomiju.

5. Izglītība, apmācība un informācija. Kooperatīvi nodrošina izglītību un apmācību saviem biedriem, ievēlētajiem pārstāvjiem, vadītājiem un darbiniekiem, lai viņi varētu efektīvi dot savu ieguldījumu kooperatīvu attīstībā. Viņi informē sabiedrību, īpaši jauniešus un viedokļu līderus, par kooperācijas būtību un ieguvumiem.

6. Kooperatīvu kooperācija. Kooperatīvi visefektīvāk apkalpo savus biedrus un stiprina kooperatīvo kustību, strādājot kopā ar vietējām, valsts, reģionālajām un starptautiskajām struktūrām.

7. Rūpes par sabiedrību/kopienu. Kooperatīvi strādā savu kopienu ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot biedru apstiprināto politiku.

Liene Feldmane, 

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauku attīstības eksperte