Aizkraukles mājražotāji mācās no savējiem

Aizkraukles mājražotāji  29. novembrī devās mācīties pie savējiem –Skrīveru pārtikas ražotājiem, lai smeltos zināšanas, pieredzi un iedvesmu.

Mācījāmies, skatījāmies un klausījāmies trīs uzņēmēju radīto. Pabijām Skrīveru pārtikas kombinātā, Skrīveru mājas saldējuma ražotnē un Divu māsu virtuvē.

Kopīga iezīme visiem trim uzņēmumiem ir tā, ka nav izmantots  ES un valsts atbalsts uzņēmumu attīstībai. Uzņēmumos  lielākoties iesaistīti ģimenes locekļi. Receptūras un izejvielas pamatā no tradicionālām un vietējām izejvielām. Vēl viena kopīga iezīme ir pozitīva attieksme un sadarbība ar valsts kontrolējošām iestādēm. Skrīveru pārtikas kombināts un Skrīveru mājas saldējums ir saņēmušas kultūras zīmi “latviskais mantojums”.

Skrīveru pārtikas kombinātā uzzinājām, kā uzņēmums sadarbojas ar valsts iestādēm, kā tiek vērtēts, cik lielam uzņēmuma augt un cik daudz var paveikt pašu spēkiem. Šajos gados pamazām tiek atjaunotas un gaumīgi iekārtotas telpas ražotnei un ekskursantu uzņemšanai. Vairākas iekārtas ražošanai saimnieki pasūta vietējiem ražotājiem, kas iznāk lētāk un atbilstošāk viņu vajadzībām, nekā tas būtu, startējot uz kādu ES atbalstu. Arī uzturvērtību kalkulāciju ar PVD darbinieces palīdzību ir iemācījušies veikt paši. Izrādās, ka tas nav neiespējami.  Uzņēmumā saimnieko Aigara Lūša ģimene. Uzņēmums stingri pieturas pie senajām receptēm, pēc kurām ražoja 1950. gadā gardās Skrīveru gotiņas. Konfekšu ražošanā neizmanto ne augu taukus, ne piena pulveri. Tīra manta. To pamazām novērtē arī pircēji, un ražošanas apjomi ar katru gadu pieaug. Ir bijis piedāvājums ražot ļoti lielus apjomus, bet ģimene ir nolēmusi, ka vēlas palikt šajā lielumā, kad puse no deviņiem  darbiniekiem ir ģimenes cilvēki. Arī bērni un vecāki ir iesaistīti uzņēmumā. Pamazām plānots arī atsākt ražot citus senos produktus, kurus piedāvāja Skrīveru pārtikas kombināts. Paralēli tam arī uzzinājām, ko nozīmē konkurence starp līdzīga produkta un zīmola ražotājiem. Uzņēmuma īpašnieki atbalsta arī citus Skrīveru ražotājus, savās telpās tirgojot to produkciju.

Skrīveru mājas saldējumā mums pastāstīja par to, kā veidojies viņu zīmols, kā un no kā top viņu produkcija.  Lai uzņēmums augtu un noturētos, tiek ievērotas četras pamatvērtības:

1. Ģimenes uzņēmums. Arī viņu uzņēmumā strādā 5 ģimenes locekļi. Ziemā kopā nodarbināti 8 cilvēki, bet sezonas laikā vasarā 15 cilvēki.
2. Īsta garša. Savu saldējumu sauc par oriģinālu saldējumu, jo tiek izmantotas pamatā tikai vietējās izejvielas. Ir tikai 7 ārzemju viesi:  rums, šokolāde, vīģes, plūmes, vaniļas pākstis un cukurs. Produktam ir zemes garša (teruar), jo izmanto to, kas audzis te, šai zemē, šai vietā. Arī augļiem izmanto vairāk seno šķirņu augļus.
3. Amatnieki nevis rūpnieki. Ražo bez pievienotām piedevām, bez kurām var iztikt.
4. Filozofija – dabas valdzinājums kaifīgākai dzīvei. Tas nozīmē, ka ēdam saldējumu ar kaifu un baudu.

Divu māsu virtuvē uzzinājām, kā no mazdārziņa var radīt augstu pievienoto vērtību. Saimniecei Zigrīdai Annuškānei ir tik maz lauksaimniecības zemes, ka nevar pieteikt LAD platību maksājumiem. Taču iegūtā raža tiek pārvērsta gardos konservos un garšvielās, kam pievienotā vērtība no 1 kvadrātmetra ir 100 lielāka kā no lielajām platībām. Arī šajā uzņēmumā darbojas tikai 3 ģimenes cilvēki. Papildus tam saimniece ir arī gleznotāja. Katra produkta garšas ir rūpīgi izauklētas un darbs, kas darīts no sirds, nes augļus. Kārtējo reizi apstiprinās tas, ka, ja cilvēks audzē un ražo to, kas pašam garšo un ir sabiedrībai derīgs, tad uzņēmums spēj pastāvēt un nest augļus.

Ineta Sproģe,

LLKC Kokneses novada lauku attīstības konsultante