Iepzīstas ar praksi gaļas liellopu saimniecībās

Cēsu puses gaļas un piena lopu audzētāji 27. februārī apmeklēja saimniecības Vecpiebalgas novadā – Taurenes un Inešu pagastos, lai iepazītos ar  pieredzi gaļas liellopu saimniecībās.

Katrs teļš ir gandarījums

Apmeklējām vienu no lielākajām bijušā Cēsu rajona saimniecībām –

bioloģisko gaļas lopu un prakses mācību saimniecību SIA “Āboliņkalns”. Saimniecība atrodas skaistajos Taurenes pakalnos. Kalni un mežu ieskautie lauki saimniecību saskaldījuši piecās struktūrvienībās, kas vidēji cita no citas atrodas 1-3 km attālumā. Tas ir gan apgrūtinājums, jo daudz pārbraucienu, gan ieguvums – lopu grupēšanai, gan karantīnas ievērošanai, kā tas ir patlaban, kad iespējams turēt karantīnā nesen no Vācijas atvesto Limuzīnas šķirnes vaislinieku. Kopā ar to šobrīd novietnē atstātas sešas sēklošanai paredzētās teles, lai nesabojātu buļļa mierīgo raksturu. Ja bullis paliks viens, viņš var kļūt nikns un agresīvs, tramīgs, dzīvniekam var iestāties apjukums no vientulības.

Saimniecību izrāda SIA vadītāja, valdes locekle Inese Āboliņa. Viņa ir cilvēks ar milzīgām darba spējām, prasmīga un prasīga pret sevi un citiem,  īsts profesionālis gan kā pārraugs, gan kā savas saimniecības vadītāja. Uzņēmumu vada trīs valdes locekļi, un katram savas pienākums. Vīrs  Jānis, arī SIA valdes loceklis, dara visas praktiskās lietas – lopbarības sagatavošana, lopu šķirošana, svēršana, pārvadāšana, medicīniskā aprūpe un lopu dzemdību pieņemšana, tehnikas remonti, aršana, sēja u.t.t. Meita  Evelīna ir valdes priekšsēdētāja. Inesei ir vairāk administratīvais darbs, kas saistīts ar uzņēmuma vadību, līgumiem, algas, nodokļi, idejas, projektu rakstīšana, lopkopības pārraudzība citās saimniecībās – piena, gaļas govīm, kazām, arī dažādu izglītojošo semināru, lekciju apmeklējumi. Darbs ar praktikantiem un uzņēmuma reprezentatīvo pasākumu vadīšana. Tikai visiem kopā, vienoti ģimenei, viss labi izdodas, katram liekot lietā savus talantus, spējas un zināšanas.

Inese vienmēr domā vairākus soļus uz priekšu. Piemēram, citiem grausts, sabrukusi kūts, bet Inesei jau idejas, kā pārbūvēt cūku novietni par gaļas lopu mītni. Jaunajā rekonstruētajā kūtī ir izveidots tā sauktais “bērnudārzs” telēniem. Kūtī mitinās govis ar maziem teļiem un vaislas bulli, kurš tiks izmantots lecināšanai vienu līdz divus mēnešus pēc govju atnešanās. Rekonstruētā kūts ir plaša, gaiša un komfortabla, tā ir Ineses pašas izdomāta un iekārtota, lietojot savu personisko pieredzi, labāko redzēto citās saimniecībās un pieejamās finanšu iespējas. Pamācošs bija Ineses stāstījums par pieredzi kūts projektēšanā un būvniecības gaitu, dažādām problēmām, kas jāpārvar. Saimniecībā īstenoti 12 dažādi projekti, kurus rakstījusi pati saimniece.

Saimniecības ganāmpulkos dzīvnieku skaits ir mainīgs, parasti 180-212  dažādi liellopi. Ir trīs pamata govju ģimenes ar dažādiem vaisliniekiem. Patlaban saimniecībā ir pieci Limuzīnas tīršķirnes vaislas buļļi. Viens no buļļiem sniedz pakalpojumus, tas ir, tiek iznomāts lecināšanai. Saimnieces mērķis visu gadu nodrošināt ienākošās naudas plūsmu. Tas nozīmē, ka teļi saimniecībā dzimst visu gadu. Laucinieki sapratīs, cik tas ir grūti pa nakti, uzraudzīt govi, kad tā nesīsies. Inese ir atradusi risinājumu un 2016. gadā iegādājusies par 5264 eiro iekārtu – precīza dzemdību laika noteikšanas sistēmu Medrias Vel Phone. Tā ir iekārta, ar kuras palīdzību saimnieki tiek brīdināti par dzemdību tuvošanos. Uz telefonu atnāk divas īsziņas. Pirmā ziņo, ka 48 stundu laikā gaidāmas dzemdības. Šī ziņa palīdz plānot darbus, piemēram, nebraukt pļaut tālos laukus (22 km vienā virzienā), bet palikt un strādāt tuvumā, lai var uzraudzīt dzīvniekus. Otrā īsziņa atnāk, kad pirmais augļūdeņu pūslis izstumj no maksts termometru – nelielu plastmasas kapsulu ar dažāda lieluma atbilstošu bārkstainu kronīti, kas atgādina zirnekļa kājas. Tad tuvāko divu stundu laikā jābūt teļam.

Inese ir veikusi uzskaiti, no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada 31. jūlijam, tas ir, gada un septiņu mēnešu laikā no 169 dzemdībām, kur izmantots dzemdību noteicējs, 167 dzemdības bijušas veiksmīgas. Tikai divos gadījumos teliņš zaudēts, jo dzimis mēnesi pirms laika, un otrā gadījumā nebija plīsis augļapvalks, teliņš nosmacis. Ineses saimniekošanas moto: “Ja negribi, nedari, bet, ja dari, tad dari labi!” Un atziņa: katrs iegūtais, saglabātais un izaudzētais teliņš, ir zemnieka gandarījums – alga par ilgajām un nesamaksājamajām darba stundām lauksaimniecībā.

Pabijām dzemdību profilaktorijā, kurā norit dzemdības. Novietnē ļoti akurāti iekārtoti boksi no metāla režģiem, ko izmanto gaļas lopu dzīšanai. Ūdens tiek saliets plastmasas toveros. Dzemdību mājā govis ar teļu uzturas no nedēļas līdz divām, tad režģi tiek savākti un izvesti no kūts. Kūtsmēslu uzkrājumus izstumj, un tiek sagatavotas jaunas vietas dzemdētājām. Ļoti daudz pārdomātu, labu ideju un saimniekošanas piemēru, kur tiek domāts par cilvēku un dzīvnieka labsajūtu, drošību. No darba kabineta loga labi pārredzamas dzemdētājas. Pa logu var padot dažādas lietas, kas nepieciešamas dzemdību laikā, piemēram, karsts ūdens, dezinfekcijas līdzekļi, dzemdību stangas. Visās novietnēs atstāta dežūrgaisma, izmantotas ekonomiskās LED spuldzes. Novērots, ka tādējādi samazinājies traumu skaits un uzlabojusies dzīvnieku kontrole nakts laikā. Āra liellopu dzirdnes ir Ineses vīra uzlabotas, tajās ir ievietoti sildkabeļi (ekonomiskāki). Oriģinālie dzirdņu sildelementi patērēja ļoti daudz strāvas  un bieži radīja strāvas noplūdi. Dzīvnieki nedzēra ūdeni. Ziemā bumbas no dzirdnēm tiek izņemtas ārā. Savukārt vasarā bumbas tiek atkal ievietotas dzirdnēs, lai pasargātu ūdeni no saules ietekmes. Ziemā barotavas netiek pārliktas citā vietā, jo pēc maza laiciņa jaunā vieta ir tāda pati – dubļaina,  sabradāta, kā iepriekšējā. Dubļu lāmas ap barotavām tiek regulāri aizstumtas, ūdens novadīts.

Dari ar mīlestību

Anda Liepiņa no SIA “ Liepas-M” dalījās pieredzē par piena lopkopības saimniecībā gūto pieredzi jaunlopu ēdināšanā ar piena aizvietotāju. Vairāk nekā divdesmit gadus strādājot piena lopkopībā, kā Anda saka: “Esmu visu izmēģinājusi teliņu ēdināšanā, ja pastāstīsiet ko jaunu, tad arī to pamēģināšu”. Saimniece uzskatāmi rādīja un ļāva izsmaržot teļu starterbarības un kombinēto lopbarību, pie kā šobrīd pieturās savā saimniecībā. Ļoti svarīgi iedot pirmpienu pirmo reizi aptuveni 4 l,  uzsvēra, Anda. Nākošā ēdienreizē teļam saimniece izēdina otro slaukumu no govs. Pēc tam dod koppienu 6-7 dienas. Tad pāriet uz piena aizvietotāju, bet tikai tādu, kuram kokšķiedra ir 0%. Ja kokšķiedra būs vairāk par 0,3%, tad mazajiem teļiem gaidāmas caurejas.

Oreo govis, jeb galoveji

SIA “Baltic Gallowei” gaļas lopu saimnieki Guna Kaņepe un Nikolajs Žiļcovs sirsnīgi sagaidīja mācību brauciena dalībniekus Vecpiebalgas novada “Silamežsargos”. Viņi saimnieko tikai sešus gadus, pārcēlušies dzīvot no Vācijas, Berlīnes uz Piebalgas pakalniem. Sākotnējais plāns bija dzīvot Vācijā un audzēt šķirnes lopus Latvijā. Nikolajs sākotnēji rūpīgi izstudēja materiālus par dažādiem gaļas lopiem. Saimnieka izvēle apstājās pie galovejiem. Dzīvnieki ir vidēja auguma, svars 600-800 kg, pietiekami viegli, lai neizbradātu Piebalgas pakalnu ne visai auglīgās augsnes.

Pirmos galoveja lopus bija plānots iepirkt Vācijā, bet gadījās tā, ka 30 lopiņus saimnieki nopirka no kāda dāņa Mazsalacā. Taču izrādījās, ka dzīvnieki nav tīršķirnes. Galoveji Latvijā ir reta šķirne. ”Tagad ir atvesti buļļi no Vācijas un Igaunijas, šķirnes teles no Vācijas,” stāsta Nikolajs. Pirmie četri gadi bija grūtākie, jo pēc sākumā iegūtās informācijas bija saprasts, ka saimniecībā nekas nebūs jādara, tikai jāpavēro ar binokli lopi ganībās. Sākumā, tā kā “Silamežsargos“ abi ienākuši kā svešinieki, apkārtnē nevienu nav pazinuši. Grūti nācies sameklēt kādu palīgu lauku darbos. Pagāja laiks, kamēr socializējās ar vietējiem piebaldzēniem, un  cilvēki un kaimiņi te ir brīnišķīgi.

Galoveji ir ļoti skaisti, neliela auguma, mierīgi, mazām, matainām, noapaļotām austiņām, atgādina lācīšus. Krāsa ir no baltas līdz melnai, bet īpaši skaisti ir melnie ar baltu joslu. Šobrīd noauguši ar garu apmatojumu, zem kura ir bieza pavilna, kas pasargā dzīvniekus no aukstuma. Katru dienu saimnieki dodas pie dzīvniekiem, lai komunicētu, pieradinātu pie cilvēka, jābūt ļoti pacietīgiem un mierīgiem. Jo īpaši jāapgūst prasme vadīt dzīvnieku uz saimnieka izvēlēto vietu aplokā.

Saimniecība apsaimnieko ap 66 ha lauksaimniecības zemes. Saviem spēkiem var apsaimniekot apmēram 70 galovejus. Saimniecības zeme ir  kalnaina, barību siena rituļos saved kalna galā un tad tos noripina pēc vajadzības vienu vai vairākus lopiņiem ēšanai. Bullīšus no sešu mēnešu vecuma kastrē, lai tie būtu mierīgāki un labāk veidotos marmorētā gaļa, kas ir ļoti garšīga. Īsti zinātāji uzsver, ka tikai septiņus gadus veca galoveja gaļa ir visgaršīgākā.

Brauciena dalībnieki dalījās pieredzē arī par liellopu audzēšanu savās saimniecībās. Tā kā pavasaris ir laiks, kad notiek daudz dzemdību, tad kopā ar veterinārārsti un konsultanti lopkopībā Andru Seredinu tika pārrunāta rīcība dzemdību laikā, dzemdētājas sagatavošana dzemdībām, dezinfekcijas un higiēnas ievērošana, rīcība un pirmā palīdzība, lai novērstu dzemdes izkritumu, kā arī par medikamentiem, kam jābūt katra saimnieka pirmās palīdzības aptieciņā.

Braucot mājup, apkopojām mācību brauciena dalībnieku ieguvumus, un tā ir plaša un noderīga informācija, patika redzētais.

Braucēju atziņas:

- Bija apskatāmas dažādas lopiņu šķirnes, rūpes par teliņiem, par dažādām iespējām attīstīties, vērtīgi ir bioloģiskās saimniekošanas principi.

- Labi kūtī organizēta teļu atnešanās jeb dzemdību profilaktorijs.

- Iegūta jauna informācija par dzīvniekiem, labturību un barošanu.

- Saprasts, ka jāpalielina apgrozījums saimniecībā, vērtīga ir gaļas lopu grupēšana, katra rīcība ganāmpulkā ir pārdomāta, secīga. Ir, no kā mācīties.

 - Ir dažādas saimniekošanas sistēmas, intensīva un ekstensīva. Patika miers un saskaņa pie galovejiem.

- Arī marketings vajadzīgs gaļas lopkopībā.

- Veiksmīgi pielieto atnešanās noteikšanas iekārtu – termometrus gaļas ganāmpulkā, kas atvieglo saimnieku darbu.

Andra Seredina,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja lopkopības konsultante