Jauni noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem

Šodien publicēti jauni MK noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

 

Lai arī jaunajos noteikumos nav norādīts, pieņemu, ka noteikumi, ar kuriem noteica krīzes skartās nozares un kuri skaidroja dīkstāves pabalsta piešķiršanu, vairs nav piemērojami.

Jaunie noteikumi Nr. 165 nosaka trīs lietas:

 

- kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus;

 

- kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai;

 

- kārtību, kādā piesakās nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

 

Dīkstāves pabalsts ir pabalsts, ko izmaksā, ja krīzes skartais darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. 

 

Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā MK lēmums par ārkārtējo situāciju. 

 

Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji:

 

1) kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 %;

 

2) kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 %, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

 

- krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;

 

- krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;

 

- ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

 

Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, krīzes skartais nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, izmantojot VID EDS. 

 

Ja iesnieguma iesniedzējs atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem iesniedz atbildīgajai nodokļu administrācijai izvērtēšanai (t.i., pašvaldībai).

 

Iesniegumus nodokļu samaksas sadalei vai atlikšanai izskata atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā minētajām prasībām.

 

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Darba devējs iesniedz iesniegumu, izmantojot VID EDS. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

 

1) krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

 

2) dīkstāves periodu;

 

3) pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;

 

4) informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);

 

5)  apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

 

Dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus), 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. 

Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši krīzes skartā darba devēja iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam. Pabalstu izmaksā Valsts ieņēmumu dienests.

 

Dīkstāves pabalstu par vienu kalendāra mēnesi izmaksā 5 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. 

 

Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

 

Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem krīzes skartiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartā darba devēja ir galvenā ienākumu gūšanas vieta (iesniegta nodokļu grāmatiņa). Ja nodokļu grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķir noteikumu 12. punkta apakšpunktos minētajos gadījumos:

 

1) ja krīzes skartais darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;

 

2) ja krīzes skartajam darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 euro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;

 

3) ja krīzes skartais darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;

 

4) ja krīzes skartajam darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;

 

5) ja krīzes skartais darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;

 

6) ja krīzes skartais darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu par dīkstāves rašanos vai Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;

 

7) ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;

 

8) krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem;

 

9) par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;

 

10) darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma vai izdienas pensiju vai veic saimniecisko darbību;

 

11) valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;

 

12) krīzes skartajam darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;

 

13) ja krīzes skartajam darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no darba devēja iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);

 

14) ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

 

Ja darba devējs pēc dīkstāves pabalsta piešķiršanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā precizētus datus par darbinieka darba ienākumiem laikposmā, kas tiek izmantots dīkstāves pabalsta aprēķināšanai, izmaksāto pabalsta apmēru nepārrēķina.

 

Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā pieņem darbā jaunus darbiniekus vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus. 

Laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, slimības pabalstu neapmaksā.

 

Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. 

 

VID publicē savā tīmekļvietnē to krīzes skarto darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu un kuriem ir atbalstīta nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem.