Zeme ir sirdij mīļa

Vietā, kur Latvijā mostas saule, mūs sagaida enerģiskā un uzņēmīgā zemnieku saimniecības “Purvmaļi” saimniece Skaidrīte Marčenoka. Skaidrīte stāsta: “Esmu pabeigusi feldšerus ar sarkano diplomu 1976. gadā. Mīlestības trakumā atbraucu dzīvot uz vistālāko austrumu pusi Latvijā – Zilupes novada Pasienes pagastu. Nenožēloju. Uzskatu, ka šeit esmu savā vietā. Gan pirms 42 gadiem stādītās ābeles un ogu krūmi, gan māja un zeme, kas man ir mantojumā no vīra vecākiem, ir sirdij mīļa.”

Zemnieku saimniecība “Purvmaļi” dibināta 1989. gadā. Tā izveidota kopā ar vīru Vladimiru Marčenoku, kurš bija viens no pirmajiem, kurš aizgāja no sovhoza un kļuva par  zemnieku, Breša zemnieku. Diemžēl 2007. gadā vīrs mira, taču saimniecību turpina vadīt Skaidrīte ar četriem bērniem. “Dibināšanas laikā mums bija trīs bērni, bet ceturtā atvase dzima 1990. gadā – brīvības garšas bērns,” teic Skaidrīte.

Gadu gaitā iespēju robežās ir gan iegādātas papildu zemes platības, gan arī tiek nomāti 40 ha (diemžēl jāteic, ka tās ir zviedru īpašnieku zemes platības). Patlaban kopumā tiek apsaimniekota 135 ha liela zemes platība, no kuras lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 100 ha. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Bērni aktīvi piedalās saimniecības darbā, piemēram, dēls Imants ir atbildīgais par traktortehnikas parku. Saimniecībā ir pieejama visa nepieciešamā tehnika platību apsaimniekošanai. Tiek izmantoti arī ES fondu projekti jaunas tehnikas iegādei. Tiek algots viens pastāvīgs darbinieks, un jau vairākus gadus papildus tiek nodarbināti arī sezonas strādnieki.

Lopkopība

Kā jau ierasts, lauku saimniecībās vienmēr tika audzēti liellopi. Saimniecības dibināšanas laikā tika domāts par piena govju ganāmpulku. Sākumā bija 10 slaucamās govis. Taču pienāca brīdis, kad piena pārstrāde Rēzeknē tika likvidēta, un nākamais tuvākais piena nodošanas punkts bija Preiļos. Lai AS “Preiļu siers” būtu rentabli braukt tik tālu ceļu, jābūt lielam piena apjomam, bet tāda Zilupes novadā nevienam nebija, tāpēc pienu Zilupes pusē vairs nepieņēma. Bija jāsāk domāt par citu saimniekošanas nozari. Tā kā saimnieki nevarēja iedomāties dzīvi laukos bez liellopiem, tika uzsākta gaļas liellopu audzēšana, ar ko nodarbojas arī tagad. Izglītojoties dažādos kursos, ir gūtas papildu zināšanas par gaļas liellopiem, un ir saprasts, kā un kas labāk jādara. Tagad saimniecībā ir apmēram 30 liellopi, tajā skaitā arī Šarolē vaislas bullis. Tādējādi tiek nodrošināta ganāmpulka izkopšana.

Iemaņas ir arī cūkkopībā. “Turējām 2–3 sivēnmātes. Tirgojām gan sivēnus, gan cūkgaļu. Bija savs klientu loks, kuri pie mums pirka cūkgaļu. Taču cūku mēris šai nozarei pielika punktu. Tagad cūkas audzējam tikai pašpatēriņam,” stāsta Skaidrīte.

Augkopība

Bērnu aktīvā līdzdalība saimnieciskajā darbā ir izvērtusies sistemātiskā sadalījumā, katrs no bērniem palīdz attīstīt kādu nozari. Meitas Iveta un Vija rūpējas par teritorijas labiekārtošanu, puķu dobju sakopšanu, kā arī palīdz visur, kur ir nepieciešams. Ja vajag, rokās ņem gan cirvi, gan āmuru. Dēls Imants (absolvējis Jaunaglonas arodvidusskolu un Valsts robežsardzes koledžu) audzē graudus – auzas, rudzus. Meita Rita (absolvējusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – uzņēmējdarbības studiju programmu) izteica vēlmi pamēģināt nodarboties ar dārzeņu un ogu audzēšanu. Pirms sešiem gadiem tika ierīkots pirmais zemeņu lauks 0,30 ha platībā. Pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ sākums nebija veiksmīgs, visu vasaru tika ravēts, bet nezāles turpināja augt griezdamās. Rezultātā novākti  tikai 50 kg zemeņu, kas visas bija smilšainas. Izmantojot pieejamo literatūru par zemeņu audzēšanu un dodoties uz Zemgali pieredzes apmaiņā, tika gūtas nepieciešamās zināšanas veiksmīgas zemeņu audzēšanas nodrošināšanai. Tagad zemenes tiek audzētas 2 ha lielā platībā, izmantojot melno agroplēvi. Z/s “Purvmaļi” zemeņu garšu patērētāji ir izbaudījuši Zilupē, Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā. Sazinoties ar saimniekiem, zemenes pēc pasūtījuma tiek aizvestas līdz pat klienta durvīm.

Pavasarī patērētājiem tiek piedāvāti arī dārzeņu un zaļumu komplekti. Tirgū z/s “Purvmaļi” saimniekus nesastapsim, jo viņiem ir izveidojušies tiešie kontakti ar klientiem pēc pasūtījuma.

Putnkopība

Skaidrīte var lepoties ar septiņiem fantastiskiem mazbērniem. Vecākais mazdēls Ivars palīdz vecmammai attīstīt putnkopības nozari. Skaidrīte teic, ka Ivars ir īsts putnu fanāts: “Viss sākās ar vienu mazu pīlēnu. Ivara otra vecmamma uzdāvināja pīli. Tā  apsēdās uz perēšanu, bet neveiksmīgi. Pēdējā dienā olas tika izmētātas pa kūti. Ivars atrada oliņu, no kuras jau bija sācis šķilties pīlēns, un viņš gulēja kopā ar pīlēnu veselu nedēļu. Izauklēja. Tad arī radās interese par putniem”.

Pašlaik saimniecībā ir 32 vistu šķirnes, 3 zosu, 7 pīļu, 3 tītaru, 2 fazānu šķirnes, pērļu vistiņas un paipalas. Kopumā tie ir apmēram 350 mājputni. Vistu vizuālais izskats un olu dažādība ir ļoti liela. Piemēram, Marānu vistas dēj tumši brūnas olas – nav jākrāso Lieldienām. Araukāni un Legbari dēj zaļganas olas. Vislielākās vistas ir Bramas un Kohini. LaFlei vistas ir ar ragiem, ir arī ungāru plikkaklainās vistas, savukārt Antverpenes un Faverolles vistas ir bārdainas. Kosovas gailis dzied līdz 3 minūtēm garu dziesmu. Sebraita vistas sver līdz 800 gramiem. Saimniecībā atrodama arī tāda eksotika kā Ajam Cemani vistas, kurām ir melna gaļa. Mājputnu olas ir no 35 līdz pat 75 gramiem smagas. Z/s “Purvmaļi” pārdod gan olas, gan vistas. Olas tiek tirgotas gan pārtikai, gan inkubēšanai. Saimniecība ieguvusi visas nepieciešamās Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas olu mazumtirdzniecībai. Divas reizes gadā saimniecībā tiek veiktas pārbaudes.

Ivars vēl mācās 11. klasē neklātienē, un ikdienā dzīvo pie vecmammas laukos. Ivars ļoti daudz lasa un meklē internetā informāciju par mājputniem, to turēšanas apstākļiem un barošanu. Labi orientējas mājputnu šķirnēs. Pats būvē brūderus un cāļu mājas, pats baro un apkopj mājputnus, kā arī tīra un dezinficē to mājas. Ir uzceltas divas mājputnu novietnes – 80 un 150 m². Vienā dzīvo ūdensputni, bet otrā – vistas un pārējie putni.

Ivara mamma ir palīdzejusi dēlam iegādāties arī inkubatorus. Pašlaik top pašu rokām gatavots inkubators. Lai to pabeigtu, trūkst tikai dažu detaļu, kuru piegādi kavē Covid-19 pandēmija.

Saimnieko stipra ģimene

Skaidrīte 2019. gada vasarā piedalījās arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā pasākumā “Novada Garša” Krāslavā. Informāciju par z/s “Purvmaļi” produkciju var atrast arī vietējo ražotāju katalogā www.novadagarsa.lv.

Katrs no Skaidrītes kuplās ģimenes pārstāvjiem labprāt iesaistās saimniecības attīstībā, un katram tiek dota iespēja īstenot savas ieceres lauksaimniecības nozarē, tādējādi bagātinot zemnieku saimniecības daudzveidību. Ieceres saimniecības pilnveidošanai neapsīkst. Nākotnē tiek plānots izveidot arī mazo putnu mini zoodārzu. Apmeklējot zemnieku saimniecību ”Purvmaļi”, ir redzams, ka šeit saimnieko stipra ģimene, kur katrs tajā atradis savu sirdsdarbu saimniecībā, ko veic ar mīlestību un lielu atbildību. Un visi kopā veido perspektīvu daudznozaru z/s “Purvmaļi”.

Laikā, kad aizvien vairāk tiek novērtēti vietējās pārtikas preču ražotāji un pieaug pieprasījums pēc Latvijā audzētas lauksaimniecības produkcijas, vēlam z/s “Purvmaļi” saimniekiem spēku, idejas un iespējas attīstībai, tādējādi radot iespēju vietējiem iedzīvotājiem iegādāties kvalitatīvu, bioloģiski audzētu pārtiku.

Foto: no Skaidrītes Marčenokas arhīva

Beāte Narnicka,
LLKC Ludzas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante