Kas ir “gumijas zīmoga” padome kooperatīvā?

Lai atbildētu uz iepriekšējā raksta jautājumu “kurš ko izlemj”, mums ir jāzina, ko domājam ar “kurš”. Kuri ir šie cilvēki vai cilvēku grupas, kas varētu iesaistīties lēmumu pieņemšanā organizācijā? Klasiski izšķir sekojošas grupas: biedri (īpašnieki),  biedru padome, vadība (menedžments), personāls un klienti.

Esam apskatījuši, kas ir biedri un biedru padome, uzzinājuši, kas ir pārvaldība, tagad apskatīsim – kā padomes un vadītāja (menedžera) izpratne par to, ko kurš izlemj, ietekmē kooperatīva pārvaldību un darbību kopumā.

Ekonomists un menedžmenta guru – austriešu izcelsmes amerikānis Pēters Drukers atzīst: “Visām  padomēm neatkarīgi no to juridiskā stāvokļa ir raksturīga viena iezīme. Tās nedarbojas (labi).”

Minētais Pētera Drukera citāts kritizē padomes spēju strādāt labi. Varbūt pārāk kritiski. Tomēr ir kopīgi, paredzami padomju darbības veidi. Šajā rakstā apskatīsim “gumijas zīmoga” padomi, bet nākamajā runāsim par padomi, kas iejaucas.

Uzņēmējdarbībā ir divas neveiksmīgas pārvaldības kategorijas, kas sākas ar padomes attiecībām ar vadību (izpilddirektoru). Pirmā ir “gumijas zīmoga” padome. Šajā gadījumā padome pilnvaro vadību pieņemt būtiskus lēmumus par organizāciju, ko parasti pieņem pati padome. Padome to dara, izmantojot “gumijas zīmogošanu” (automātiski apstiprinot bez pienācīgas izskatīšanas) visus vadības priekšlikumus.

Pretēji darbojas padome, kas iejaucas, – maksimāli pārvaldot uzņēmuma ikdienas darbību un piešķir minimālas vai nepiešķir nemaz pilnvaru vadītājam vadīt uzņēmumu. Ar padomi, kas iejaucas, vadība nevar vadīt uzņēmuma darbību produktīvā veidā, jo padome traucē vai ierobežo vadītāja spēju to darīt.

“Gumijas zīmoga” padomes problēmas – kurš vada vadītāju?

Šāda padomes un vadītāja, kurš principā tiek deleģēts pildīt arī padomes funkcijas, sadarbība veidojas divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir padome, kas nav pietiekami zinoša liela uzņēmuma vadības jautājumos. Jāpatur prātā, ka padomes pienākums nav vadīt kooperatīva ikdienas darbības: tas ir vadītāja pienākums. Padomei ir jāvada, kā šīs darbības notiks (plānošana, stratēģija).

Padome ir atbildīga par vadītāju, kurš atbild par konkrētu mērķu sasniegšanu. Ja vadītājs nespēj izpildīt padomes pieprasītos rezultātus, padomei ir jāpiemēro viņam vai nu ieturēšanas stimuli, vai arī jāīsteno savas pilnvaras, atbrīvojot vadītāju.

Tomēr šī izšķirošā loma vadītāja atbildības nodrošināšanā var notikt tikai tad, ja padome:

1) pietiekami labi izprot savu kooperatīvu, lai izvirzītu  nozīmīgus un atbilstošus mērķus;

2) ir pietiekami daudz zināšanu par kooperatīvu, lai saprastu, vai tas ir veiksmīgs vai nē, pat tad, ja vadītājs mēģina to maldināt.

Citiem vārdiem sakot, padomei nav jāzina visi dati par uzņēmuma ikdienas vadīšanu – tāpēc ir vadība, bet padomes locekļiem jāpārzina procesi, lai vadītu vadītāju. Ja padome nav mācījusies par šiem procesiem vai arī neizmanto savas zināšanas sarunās ar vadītāju, viņi darbojas kā neefektīva „gumijas zīmoga” padome.

Pārāk zinošs vadītājs

Otrs iemesls, kad kooperatīvā varētu būt pārāk liela vadītāja ietekme, ir tas, ka augsti kvalificēts vai ietekmīgs vadītājs pārliecina citādi kompetentu padomi apstiprināt viņa ieteikumus, neiedziļinoties tajos. Tas var notikt, ja vadītājs iepriekš ir parādījis savas zināšanas vai ja padomes attiecības ar vadītāju ir īpaši draudzīgas. Jebkurā gadījumā padomes prasības pret vadītāju tiek mazinātas, un pārvaldības neveiksmes var kļūt arvien biežākas, jo nav rūpīgi izskatīti kooperatīva lēmumi.

Padomes struktūras ietekme

Cilvēkiem, kuri tiek ievēlēti padomē, ir liela ietekme uz uzņēmuma sniegumu. Tas ir īpašs izaicinājums kooperatīvu padomēm, kur padomi veido pārstāvji no biedru vidus nevis pieredzējuši biznesa eksperti, kā tas ir akciju sabiedrībās vai citos investoru uzņēmumos. Kooperatīvu padomei ir daudz lielāka iespēja kļūt par “gumijas zīmoga” padomi.

Dažos kooperatīvos padomes priekšsēdētājs ir arī vadītājs (izpilddirektors). Daudzi pārvaldības eksperti to uzskata par sliktu pārvaldības praksi, un tagad mēs zinām kāpēc. Ja vadītājs arī pārrauga padomi, padome varētu novest pie “gumijas zīmoga” jebkuras idejas, kas nāk no vadītāja, pateicoties viņa spēcīgajai divkāršajai lomai. Padomes priekšsēdētāja lomu apvienojot ar vadītāja lomu, var mazināt padomes lietderību pārraudzīt vadītāja darbību.

Tomēr situācijas mēdz būt atšķirīgas, praksē ir būtiski, lai biedri uzticētos vadībai un padomei. Tāpat arī jāatceras, lai cik labs un zinošs ir vadītājs, kooperatīvu padomes locekļiem ir pienākums iesaistīties un uzņemties atbildību par kooperatīvu kopumā. Kooperatīvu padomes locekļu izglītošanas jautājums tiek aktualizēts daudzās valstīs un meklēti labākie risinājumi, kā īsā laikā, koncentrēti apmācīt jauno padomi. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs strādā pie šādas mācību programmas izstrādes.

Rakstā izmantoti Thompson Paul, Fulton Murray, Marshall Aasa, White Kyle “Governance in cooperatives” mācību materiāli.

Liene Feldmane,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauku attīstības eksperte