Lai veiksmīgi saimniekotu, jāprot pārdot produkciju

“Izaudzēt var visu, bet svarīgi ir atrast pārdošanas nišas ar peļņu.” Šī ir tikai viena no atziņām, kas gūtas divu dienu saimniecību apmeklējumā Lietuvā. Katram, kurš vēlas ne tikai darboties, bet veiksmīgi saimniekot, ir jāspēj pārdot saražoto  produkciju. Kopā strādājot, ir vieglāk rast risinājumus, bet, protams, tam ir arī savas “ēnas puses”, jo lēmumu pieņemšanā jāspēj rast kompromisi un risinājumi, kuri visiem būtu izdevīgi.

Dalībnieki no Kurzemes devās uz Lietuvu, lai izzinātu mūsu kaimiņu kooperatīvu pieredzi, smeltos iedvesmu un zināšanas, kuras varētu likt lietā arī šeit.

Brauciena sākumā apmeklējām LŽŪKT Jonišķu biroju, kur iepazināmies ar biroja darbību, viņu sniegtajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām lauksaimniekiem.

Tālāk ceļš veda uz kooperatīvu “Joniškio aruodas”, kas dibināts 2007. gadā, šobrīd apvieno vairāk nekā 100 biedru un pārvalda ap 19 tūkstošiem ha zemes.

Šeit strādā astoņi darbinieki, graudu apstrādē darbojas trīs  cilvēki. Liels uzsvars tiek likts uz mākslīgā intelekta izmantošanu, gan veicot analīzes laboratorijā, gan citos procesos.

Kooperatīvam ir ērta piekļuve dzelzceļam, ar ES fondu atbalstu izveidota 2300 m² plaša noliktava. Tiek nodrošināti elevatora pakalpojumi, tirgoti minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. 2024. gadā apgrozījums sasniedzis 34,8 miljonus, papildus apgrozījums 18 miljonu no zemniekiem, kuri nav kooperatīva biedri.

Kooperatīva biedriem ir dažādas priekšrocības – izstrādāta peļņas sadales shēma, bonusu sistēma, pastāv iespēja saņemt konsultācijas, palīdzība jaunu kultūru ieviešanā, kā arī augšņu analīžu veikšanā.

Protams, ka dalība kooperatīvā uzliek arī savus pienākumus – ir noteikts apgrozījuma apjoms, kas jānodrošina kooperatīvam, zemniekiem jābūt vienotiem un jāpakļaujas kopējiem mērķiem.

Tālāk devāmies uz Justa Mikēna saimniecību, kur 350 ha platībā tiek audzēti iesala mieži, ziemas kvieši, ziemas rapsis, pupas un lucerna.

Saimniecība no pirmās dienas ir kooperatīva biedri, labprāt iesaistās jaunos projektos un cenšas pielietot jaunākās tehnoloģijas.

Saimnieks atzīst, ka arvien mazāk sēj rapsi, arī graudus pēc graudiem nesēj, jo krītas ražība. Aktīvi tiek izmantotas precīzās tehnoloģijas un starpkultūras, lai piesaistītu augsnei slāpekli. Ir jādomā par dažādiem veidiem, kā celt ražību un samazināt izmaksas, jo zemes iegāde un noma ir dārga.

Nākošā pietura bija ŽŪK “Šiauliu aruodas” – 2009. gadā dibināts kooperatīvs, kurā apvienojušies 34 zemnieki ar vairāk nekā 8000 ha labības platībām.

Tiek audzēti lopbarības mieži, pupas, tritikāle, plānots audzēt arī kukurūzu. Kooperatīvā tiek sagatavota sēkla (izņemot rapsi), biedri aptuveni 80% sēklu pērk ar kooperatīva starpniecību.

Kooperatīva biedriem graudu pirmapstrāde un uzglabāšana ir bez maksas, savukārt noteikts, ka 80% no saražotās produkcijas jāpārdod ar kooperatīva starpniecību.

Nākamo dienu iesākām ar ciemošanos ģimenes uzņēmumā “Miltuotos rankos” – senā, autentiskā ēkā, kur malkas krāsnī tiek ceptas brīnumgardas smalkmaizītes, baltā un melnā maize.

Rosība šeit iesākas agri – divos naktī tiek kurināta malkas krāsns, lai klientiem varētu piedāvāt svaigi ceptus gardumus. Maiznīcā darbojas Andrius Balandis ar sievu, palīdzīgu roku mēdz sniegt kaimiņi.

Pirmā tiek cepta melnā maize, tai seko baltmaize un –

visbeidzot smalkmaizītes. Gadījumā, ja kādreiz maize paliek pāri, ģimene to atdod vietējam aprūpes centram.

Tālāk devāmies uz kooperatīva “Lietuviški javai” biedra saimniecību. Saimnieks un trīs dēli kopā pārvalda vairāk nekā 2000 ha zemes un nodarbojas arī ar piena lopkopību. Visiem dēliem ir agronomijas izglītība un katram saimniecībā iedalīta sava atbildības sfēra.

Šeit uzsvars tiek likts uz augsnes auglības ielabošanu. Zemnieka mērķis ir strādāt ilgtermiņā, rūpēties par zemes veselību, tad augsnē būs viss labai ražai nepieciešamais. Lietuvā patlaban ir 11 firmas, kas tirgo baktērijas. Saimnieks saka, tas ir kā svētais ūdens zemniekam!

Saimniecībā jau 24 gadus strādā ar bezaršanas tehnoloģiju, veic augsnes analīzes un ir ieviesta 5 lauku sistēmu augu maiņā. Astoņus gadus audzē starpkultūras, kas tiek atstātas uz ziemu,  un katrai kultūrai ir izstrādāti savi starpkultūru maisījumi.

Saimniecībā audzē vairākas šķirnes kviešu sēklai  – kvalitatīvas sēklas izaudzēšana ir viena no saimniecības misijām. Arvien tiek ieviestas jaunas šķirnes, veikti demonstrējumi, lai meklētu labākos risinājumus. Saimnieks uzsver, ka svarīga ir pašizmaksa un viņu mērķis ir saglabāt šī brīža ražību, bet pēc iespējas samazināt izmaksas.

Izmēģina arī sēt bez sēklu kodināšanas (pirms tam veicot patogēnu analīzes). Saimnieks atzīst – ja sēkla ir kvalitatīva, tad iespējams arī nekodināt un rezultāts neatšķirsies. Izmēģināta arī “thermo seed” metode, kur sēklu apstrādā ar tvaiku.

Saimniecībā strādā 15 darbinieki augkopībā un 18 lopkopībā. Svarīgi, lai katrs darbinieks izprot savu lomu saimniecībā un ir jomas profesionālis, bet tikpat svarīgs ir arī cilvēciskais faktors un kolektīva vide.

Braucienu noslēdzām ar viesošanos “Viganto Šleves ūki” – pilna cikla ogu un augļu saimniecībā. Šeit tiek audzēti un pārstrādāti āboli, bumbieri, ķirši, vīnogas, zemenes un upenes.

Saimniecībā gatavo sulas, augļu strēmelītes bez cukura, kaltē ogas, piedāvā dažādus dāvanu komplektus.

Divu dienu laikā paguvām iepazīties ar dažādām nozarēm, gūt daudzas vērtīgas atziņas un iespaidus. Dalībnieki atzina, ka katrs saimniecību apmeklējums ļauj izrauties no ikdienas, paraudzīties uz lietām citādāk un ienest jaunas vēsmas un idejas savās saimniecībās.

Saimniecību apmeklējums tiek nodrošināts Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P23 ietvaros. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Eva Behmane,

LLKC Saldus konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante