Raivis Sjakste – viens no uzņēmīgākajiem un mērķtiecīgākajiem saimniekiem

GalerijaPrint

Ludzas novada Nirzas pagasta “Aivariņos” saimnieko 28 gadus vecais Raivis Sjakste – viens no uzņēmīgākajiem un mērķtiecīgākajiem jauniešiem, ko izdevies sastapt. Raivis kopā ar sievu audzina divus dēlus, strādā Valsts robežsardzē un savā piemājas saimniecībā audzē gaļas liellopus.

Raivja ģimenē neviens nebaidās no darba, sezonas darbos tiek iesaistīta visa ģimene – gan Raivja vecāki, gan vecvecāki, arī sieva, māsa, brālēni un onkulis.  Paši smej, ka ar onkuli izveidojusies tāda kā savstarpēja partnerība – katram sava saimniecība, taču visus darbus dara kopā! Jau bērnībā vecāki iesaistīja Raivi saimniecības darbos, pateicoties tam, Raivis ir ne tikai krietns cilvēks, bet arī pārzina lauku darbus un saimniekošanas pamatus. Sākums nebija viegls, bija jāpaspēj viss – jāauklē dēls, jāpalīdz sievai, jātiek galā ar darbiem saimniecībā, taču ģimene sniedza atbalstu un palīdzīgu roku.

Pēc koledžas pabeigšanas Raivis paralēli darbam Valsts robežsardzē nolēma pievērsties lauksaimniecībai un uzsākt patstāvīgu saimniekošanu. Sākumā ganāmpulks bija neliels, 2015. gadā tika iegādāti 11 jaunlopi, 2016. gadā nopirktas  vairākas vaislas telītes ganāmpulka atražošanai. 2016. gadā tika pieņemts lēmums pāriet uz bioloģisko saimniekošanu. Raivis atzīst, ka pats pārejas process nav bijis smags, jo lopiņi arī līdz bioloģiskās saimniecības sertifikāta iegūšanai tika audzēti bioloģiskā vidē, taču klāt ikdienas darbiem nākusi papīru kārtošana un mācīšanās, kā arī papildu uzmanība jāpievērš dažādām niansēm, piemēram, iegādājoties veterinārās preces, jāpārliecinās, vai prece der bioloģiskajai saimniecībai. Raivja apsaimniekotā zemes platība pieaugusi no 7 ha 2012. gadā līdz 60 ha 2020. gadā, lopu skaits šajā laikā pieaudzis līdz 30.

Lopbarības bāze saimniecībā tiek gādāta paša spēkiem, saimniecības rīcībā ir visa nepieciešamā lauksaimniecības tehnika. Nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar vietējiem saimniekiem un veterinārārstiem. Atbildot uz jautājumu, kā veicas sadarbība ar citiem saimniekiem, Raivis atbild, ka sadarbība ir visnotaļ iespējama, nepieciešamās preces un pakalpojumus labprāt iegādājas tuvējā apkārtnē, jo tā ir izdevīgāk.

Ņemot vērā gaļas lopu audzēšanas specifiku, ienākumi no saimniecības sāka veidoties tikai trešajā, ceturtajā gadā, līdz ar to sākumā nācies ieguldīt privātos līdzekļus. Liels ieguvums bijis ES līdzfinansējums, kas saņemts Lauku attīstības plāna pasākumos “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” un “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”. Ar līdzfinansējuma palīdzību saimniecībā iegādāts traktors, ruļļu prese, frontālais iekrāvējs, siena grābeklis – ārdītājs, pļaujmašīna, kā arī šķirnes telītes. Raivis atzīst, ka projektu īstenošana ir bijis ieguvums saimniecības attīstībā, un, neskatoties uz papīriem un atskaitēm, tas bijis tā vērts! Raivis ir arī viens no Ludzas novada pašvaldības konkursa “Esi uzņēmējs Ludzas novadā 2017” laureātiem – konkursā saņemts līdzfinansējums disku pļaujmašīnas iegādei. 2017. gadā pasniegts Ludzas pašvaldības atzinības raksts par lauksaimnieciskās darbības veikšanu.

Jaunais saimnieks uzsver, ka, lai gan gaļas lopu realizācijas cena Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav no augstākajām, nozarei ir perspektīva. Tāpat Raivis pauž pārliecību, ka Latvijā ir un būs augsts pieprasījums pēc kvalitatīva vaislas materiāla, kas nodrošinās saimniecības ilgtspējīgu attīstību.

Raivis ir cilvēks, kurš neapstājas pie sasniegtā – viņš ir mācījies Valsts robežsardzes koledžā, vēlāk apguvis gan dārzkopības, gan autotransporta studiju programmas. Pēdējos gados zināšanas papildinājis, apmeklējot vairākas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotās mācības.

Ņemot vērā, ka Raivis strādā algotu darbu, pats veic visus darbus savā saimniecībā un audzina divus dēlus, neatliek daudz brīvā laika, taču, kad rodas izdevība, Raivim patīk medības, pašam ir mednieka apliecība. Kā stāsta Raivis, mežs un daba – tā ir viņa stihija, tur jūtas vislabāk.

Nākotnē Raivis plāno savā saimniecībā uzņemt skolēnus un citus interesentus, un cer pārliecināt citus jauniešus, ka lauksaimniecība var dot peļņu un nav nepieciešams doties strādāt prom no Latvijas.

Tāpat kā Raivja vecāki jau no mazotnes mācīja viņam lauku darbus, arī Raivis priecājas par to, ka vecākais dēls izrāda interesi par tehniku un labprāt dodas aplūkot lopiņus. Raivis apliecina, ka, ja vien dēliem būs interese, noteikti mācīs viņiem lauksaimniecības darbus.

Kristiāna Latkovska,
LLKC Rēzeknes biroja projektu vadītāja

Foto: Santa Kļaviņa

Foto galerija: 

Pievienot komentāru