EK atļaus lielākus avansa maksājumus lauksaimniekiem

Eiropas Komisija devusi atļauju ES dalībvalstīm izmaksāt lauksaimniekiem lielākus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļu avansus, tādējādi palīdzot risināt likviditātes problēmas, ar kurām daudzi no viņiem pašlaik saskaras.

Ja dalībvalstis izmantos šo atļauju, lauksaimnieki no 16. oktobra varēs saņemt avansā līdz pat 70% no saviem tiešajiem maksājumiem, salīdzinot ar pašreizējiem 50%. Līdzīgi avansa maksājumus par platībatkarīgām un uz dzīvniekiem balstītām intervencēm lauku attīstības ietvaros var palielināt līdz pat 85% nevis par ierastajiem 75%.

ES lauksaimnieki joprojām saskaras ar likviditātes problēmām, kas radušās ārkārtēju nelabvēlīgu notikumu kombinācijas dēļ, jo īpaši ekstremālu laikapstākļu dēļ, kas pēdējos gados ir ietekmējuši ražu, kā arī tirdzniecības spriedzes radītās nenoteiktības dēļ. Lai reaģētu uz šīm problēmām un saskaņā ar vienu no KLP pamatmērķiem, proti, nodrošināt ekonomiskās drošības tīklu ES lauksaimniekiem, lielākā daļa dalībvalstu pieprasīja šo atļauju.

Lauksaimniecības resursu cenas stabilizējas

Šī gada otrā ceturkšņa norises liecina par izejvielu izmaksu stabilizāciju, lai gan tās joprojām ir par 30% augstākas nekā 2020. gadā vidēji, vēstīts jaunākajā EK īstermiņa lauksaimniecības tirgus pārskatā.

Neskatoties uz globālo svārstīgumu, slāpekļa mēslošanas līdzekļu krājumi ES joprojām ir pietiekami, galvenokārt pateicoties spēcīgajam importa pieaugumam šī gada sākumā. Janvārī–maijā ES imports pieauga par 24% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (par 30% vairāk nekā 5 gados vidēji). Krājumu veidošana varētu palīdzēt pasargāt ES no iespējamiem traucējumiem, ko izraisa notikumi Tuvajos Austrumos.

ES mēslošanas līdzekļu ražošana šī gada sākumā pieauga, kas liecina par pakāpenisku un nepārtrauktu nozares atveseļošanos. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu cenas sāka kāpt 2025. gada jūnijā (+2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) pēc konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos, un vislielākais pieaugums bija vērojams Ziemeļāfrikas piegādātāju vidū, kas ir ES galvenais ārējais slāpekļa mēslošanas līdzekļu piegādātājs.

Pārtikas inflācija ES kopumā pakāpeniski pieaug kopš 2024. gada augusta, kāpjot vidēji par 0,36% mēnesī. Šī gada maijā cenas bija par 48% augstākas nekā 2015. gadā. Tomēr ir būtiskas atšķirības produktu kategoriju līmenī. Gaļas, piena produktu un olu cenas seko vispārējai pārtikas inflācijas tendencei, bet cukura cena mazumtirdzniecības līmenī turpina deflācijas tendenci pēc 2023. gadā novērotā kāpuma. Tomēr maijā cukura cena joprojām bija 37% virs 2015. gada līmeņa.  

Jāatzīmē, ka eļļas un tauku cenas uzrāda samazinājuma pazīmes pēc diviem secīgiem kāpumiem 2022. un 2024. gadā, samazinoties no 2024. gada oktobra rekordlīmeņa. Tomēr tās joprojām ir par 70% augstākas nekā 2015. gadā.  

Saskaņā ar EK finanšu analītiķu 2025. gada pavasara prognozēm neapstrādātas pārtikas inflācija 2025. gadā, domājams, pieaugs straujāk (par 4%) nekā pārstrādātai pārtikai (tostarp alkoholam un tabakai par 3%).

Pēc Agri-Press informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja