Jelgavas apkārtnes saimniecību piedāvājums un sadarbība

Vispārzināma patiesība vēsta, ka nav jāizgudro ritenis no jauna, ja kāds jau to ir izgudrojis. Tāpat ir ar daudzām citām lietām. Viena no tām, kuru šoreiz mums bija svarīgi iepazīt, ir kooperācija. Nav svarīgi, kā mēs to saucam – par kopdarbību, kooperāciju, sadarbību vai vēl kādā vārdā. Jēga tāpat ir viena – darīt kopā. Tieši mazajiem uzņēmējiem un mājražotājiem, lai varētu pastāvēt, ļoti svarīgi ir sadarboties. Sekojot informācijai,  redzam, ka tas veiksmīgāk šobrīd izdodas uzņēmējiem otrpus Daugavai, tāpēc braucām lūkot. 

Pirms dodamies uz Kurzemi, iepazīstam Jelgavas apkaimes mājražotāju darbību. SIA “Līcīši Ltd”, ko apmeklējām pirmo, ir saimniecība ar vislielāko pieredzi. Uzņēmums ir viens no pirmajiem un joprojām lielākajiem kazu audzēšanas un kazas piena produktu ražošanas uzņēmumiem Latvijā.

Saimniecībā izmanto pienu, kas iegūts no pašu ganāmpulka – ap 100 slaucamām kaziņām, kā arī to iepērk no kazu fermām citviet Latvijā. Kooperācija kazkopju starpā ir veiksmīga, jo ne jau katra ganāmpulka saimniekam ir jākļūst arī par piena pārstrādātāju. “Līcīšu” produkcijas kvalitāti garantē vairāk nekā  27 gadu ilgā pieredze kazas piena pārstrādē. Gadu gaitā saimniecības īpašnieces Māra un Līga Liepiņas ir radījušas unikālus “nišas” produktus: nogatavinātu puscieto kazas sieru, fetas tipa siera gabaliņus eļļā, izcili garšīgu kefīru un mīksto sieru, kas papildināts ar garšaugiem. Šobrīd uzņēmums ir spēris  lielu soli uz priekšu, un paši piegādā produkciju lielveikalu tīkliem.

Esam norunājuši tikšanos ar Jelgavas novada tūrisma attīstības projektu vadītāju Tabitu Šķerbergu. Viņa dodas mums līdzi uz nākamajām saimniecībām. Tabita mums izstāsta Jelgavas apkārtnes mājražotāju kooperācijas veiksmes un arī pieļautās kļūdas. Tieši tagad biedrības “Pārtikas amatnieki” darbībā radusies nopietna krīze, un tiek domāts, kā darboties turpmāk, jo ir skaidrs, ka sākotnējais plāns, ka katru gadu mainās atbildīgais par biedrības aktivitātēm, nav bijis veiksmīgs. Brauciena laikā uzzinām daudz arī par Jelgavas apkārtnes pašvaldību sadarbību tūrisma jomā un kopēju projektu realizācijā. Interesanta ir informācija par apkārtnes muižām, daudzas no tām ir pašvaldību pārziņā ar dažādu piedāvājumu. Piemēram, Lielvircavas muiža  ir īpaša ar to, ka tās darbiniecēm izdevies radīt seno tērpu un aksesuāru kolekcijas, kas tiek papildinātas ar pašu darinātiem 19. gadsimta stilizētiem tērpiem, kurus var arī iznomāt. Prieks, ka satikām Tabitu Šķerbergu, no viņas uzzinājām daudz vērtīga par mājražotāju sadarbību, paldies viņai par to.

Ceļa norāde uz Platones pagasta SIA “Zeltejām” ir jauna, un uz tās redzams uzņēmuma logo “Zelt”. Šeit audzē smiltsērkšķus, kurus ne viens vien uzskata par zelta ogu. Tā ir arī šeit. Saimnieks Eduards Vilks mūs iepazīstināja ar smiltsērkšķu dārza veidošanas pieredzi, šķirnes izvēles pamatojumu, laistīšanas aprīkojumu un ražas novākšanas organizēšanu. Viņš atklāj, ka dārzā tiek audzēti tikai vienas šķirnes smiltsērkšķu koki, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas saturu. Tiek nodrošināts bezatlikumu ražošanas process. No visām ogu frakcijām iegūst ko vērtīgu, bet uz vietas saimniecība ražo tikai eļļu, visus pārējos produktus, ieskaitot kosmētiku, no viņu izaudzētajām ogām ražo sadarbības partneri. Saimniecībā pārliecinājāmies, ka viss tiek darīts ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību, cilvēkiem sniedzot dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Uzņēmums attīstās, daudz domājot par tūristu piesaisti un smiltsērkšķu ogu kā veselības avota popularizēšanu. Tas notiek, kā Elīna saka, ar “vēstnieku piesaisti”. Katru gadu tiek uzrunāti sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri popularizē ogas un to produktus. Un vēl pirms ogu lasīšanas sezonas – augusta pirmajā sestdienā – tiek  rīkota atvērto durvju diena – dārza svētki, kuros nepiespiestā atmosfērā var pavadīt dienu, klausoties par šo zelta ogu un baudot no tās gatavotos produktus, gardus desertus un pat alu.

Lielplatones pagasta zemnieku saimniecībā “Trubenieki”  pārliecināmies par to, cik svarīgas ir ceļa norādes. Par tām priecājamies mēs un arī Tabita, kura kādu laiku nav bijusi “Trubeniekos”, un teic, ka daudzajos pagriezienos var apjukt, bet nu katru ceļa krustojumu rotā brūnas krāsas norādes. Mūs sagaida saimnieks Jānis Volksons, jautāts par norādēm, saka: “Citādi jau leiši mani nemāk atrast”. Un uzzinām, ka “Trubenieki” ir kļuvuši par iecienītu lietuviešu tūristu apmeklējuma objektu. Z/s “Trubenieki” ir lielākie šitake sēņu audzētāji Latvijā, bet uzņēmumā vienlaikus tiek veiktas investīcijas darbības paplašināšanai un modernizācija. Jānis ir patiesi harizmātiska un ar savdabīgu humora izjūtu apveltīta personība. Tik interesants bija stāstījums par ērkšķaino ceļu uz sēņu audzēšanas noslēpumu atklāšanu! Tajā bija gan pieļauto kļūdu atdzīšana, gan piedošana negodīgajiem partneriem (Portugāļu firmai) par nepiegādāto aprīkojumu, gan sadarbības slavēšana ar Japānu. Saimnieks atgādināja, ka pie viņa drīkst ēst tikai tās sēnes, kas aug kokos, un mums piedāvāja degustēt šitake sēnes no bluķīšiem, kuri tajā rītā atvesti no “inkubatora” –tā Jānis sauc vietu, kur sterilos apstākļos tiek iegūta sēņu raža, jo lielākie sēņu ienaidnieki ir arī sēnes, kuru daudzveidība apkārt ir milzīga. Apmeklējuma beigās varam baudīt lielisku sēņu zupu, klāt piekožot sēņu maizi, uz kuras tiek smērēts sēņu sviests. Tiešām gardi!  “Trubenieki”, kā mēdz teikt, “ievelk” un nemaz negribas braukt prom, jo saimniekam arvien atrodas kāds interesants stāsts. Jau braucot prom, runājam par to, cik liela nozīme ir produkta pasniegšanai.

Mūs ļoti pozitīvi pārsteidza aizrautīgie “Zelt” dārza saimnieki,  un nu pilnībā apbūra Jānis Volksons, bez kura stāsts par šitake sēņu audzēšanu nebūtu tāds piedzīvojums.

Pasākumu Valkas konsultāciju birojs organizēja ES līdzfinansētajā projektā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” par tēmu “Kooperatīvu darbības attīstības un konkurētspējas palielināšanas pieredze dažādu nozaru kooperatīvos”.

Valda Empele,
LLKC Valkas KB uzņēmējdarbības konsultante