Atrod jaunas iespējas laukos

LLKC Kuldīgas nodaļa augusta beigās organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Zemgales novada saimniecībām, lai iepazītos ar netradicionālo augu audzēšanu un uzņēmējdarbības iespējām šajā nozarē.

Pirmā apmeklētā saimniecība nodarbojas ar irbeņu audzēšanu un pārstrādi. Irbenes ir maz pazīstama oga, un daudzi to pat uzskata par indīgu. SIA „BestBerry” dibināta 2010. gadā kā ģimenes uzņēmums. Saimnieka Māra Šermuka agrākā darbība saistīta ar celtniecību. Irbeņu audzēšanu uzsākuši nejauši. Literatūrā iepazinušies ar ogu vērtīgajām īpašībām, nolēmuši izmēģināt. Labais rezultāts iedvesmoja izveidot irbeņu dārzu. Sākuši ar pārdesmit ārzemēs un botāniskajā dārzā atrastiem stādiem. Šobrīd stādus audzē paši. Deviņos hektāros aug vairāk nekā desmit dažādu šķirņu irbeņu krūmi. Lauka lielākie ienaidnieki ir stirnas un putni. Ogas sāk novākt septembra beigās, tās var vākt līdz martam. Irbenes sēkliņa ir sirds formā, kas jau parāda, kam tā palīdz.

Irbene ir vērtīgs ārstniecības augs. Ogas ne visiem garšo to rūgtenās garšas dēļ, bet tieši rūgtumā ir ogas vērtība. Saimnieks saka, ka tā nekad nebūs deserts vai delikatese. Ar interesi klausāmies stāstījumu par irbeņu labajām īpašībām un to daudzveidīgo izmantošanu. Visa raža tiek pārstrādāta saimniecībā. Izmantots tiek viss augs – lapas, ziedi, ogas, pumpuri, miza un sēklas. Sadarbībā ar Kauņas tehnoloģisko institūtu izstrādātas receptūras un tiek ražoti vairāk nekā desmit dažādi produkti. Piedāvājumā ir irbeņu ogu pulveris, sēklu eļļa, sula, mizas tinktūra un balzams. Visi produkti 100% dabīgi, 100% bioloģiskas izcelsmes.

Produkta realizāciju saredz ārzemēs, taču aktīvi to popularizē arī Latvijā. Uzskata irbeni par ogu karalieni, kas atspoguļojas arī uzņēmuma nosaukumā – “BestBerry”. Informācija par saimniecību atrodama mājaslapā www.BestBerry.lv.

Vīnogu dārzs Tērvetes novadā ir vienīgā vieta Latvijā, kur pārdošanai tiek audzētas lielas galda vīnogas. Vīnkopības nozare Latvijā pazīstama jau sen. Ogas audzēja siltumnīcās. Šobrīd tās audzē arī uz lauka, ziemā piesedzot.

Vīnogu dārza saimnieks Edgars Zihmanis ar vīnogu audzēšanu nodarbojās jau vairāk nekā desmit gadu. Pirmos gadus eksperimentēja, meklēja piemērotākās šķirnes, paralēli audzēja dārzeņus. Hobijs palēnam pārtapa par dzīvesveidu un galveno ieņēmuma avotu.  Pašreiz vīnogas audzē uz lauka – ap tūkstoš kokiem un lielos tuneļos. No laukā audzētām gatavo vīnu. Tuneļos redzētais pārsteidza – dažādu krāsu ogas ap četru centimetru diametrā, lielos ķekaros, kuru svars sasniedz pat divus kilogramus. Saimnieks izsmeļoši pastāstīja par vīnogu audzēšanu. Atšķirīga tehnoloģija ir galda ogām un vīna darināšanai paredzētām šķirnēm.

Vīnogas tiek realizētas Kalnciema ielas tirdziņā, piegādātas restorāniem un klientiem pēc pasūtījuma, pārdotas saimniecībā, daļa ogu tiek pārstrādātas vīnā.

Vīna gatavošana ir tikpat smalka lieta kā pats dzēriens. Tikai eksperimentējot var nonākt pie savas receptes. Gatavojot vīnu, vīnogām nevar jaukt klāt citas dārza ogas, tad rezultāts nav labs. Gatavot vīnu ir ekonomiski izdevīgāk, nekā pārdot ogas – vīna pudeles pagatavošanai nepieciešams apmēram kilograms ogu.

Nobeigumā degustējam dažādas vīnogu šķirnes un vīnu. Saimniecība vēl ir iespējams paplašināt stādījumus. Pēc saimnieka domām, vīnogu audzēšanai nepieciešamas trīs lietas – finanses, laiks un zināšanas.

Z/s “Gaidas” pamatnodarbošanās ir augļkopība. 16 ha platībā aug augļu koki, nelielās platībās – avenes, zemenes, dārzeņi. Saimniecībā uzbūvēta moderna augļu glabātuve, iegādāta moderna ābolu šķirošanas līnija. Visas idejas pārsvarā tiek īstenotas ar Eiropas Savienības projektu palīdzību. Produkcijai ir Zaļās karotītes preču zīme. Pārsvarā produkcija tiek realizēta skolām un bērnudārziem. Sestdienās produkcija nopērkama Kalnciema kvartālā. Saimniecība ir paraugs, kā kooperējoties var veikt labas lietas.

Vircavas pagasta piemājas saimniecība „Dzērves” specializējusies tomātu audzēšanā. Saimnieki Evita un Edgars Gūtmaņi audzē ap četrdesmit hibrīdo šķirņu tomātus. Katru gadu izmēģina jaunas šķirnes, izvēloties garšīgākās un pieprasītākās. Evitai mīļākie ir ķiršu tomātiņi, kaut arī tie nav rentablākie. Saimniecības zemes platība nav liela. Tomātus audzē astoņās koka karkasa plēves siltumnīcās. Tās kalpo desmit gadu, pēc pieciem gadiem plēve jāpārvelk. Visus darbus paveic ģimene, jo neviens algotais darbinieks nepadarīs rūpīgāk. Tomātu stādus izaudzē paši. Siltumnīcās izstāda ap tūkstoš stādu, pārdošanai pēc pasūtījuma vēl ap sešiem tūkstošiem stādu. Apbrīnas vērta ir tomātu krāsu un formu dažādība. Produkciju realizē tirgū, piegādā restorāniem un kafejnīcām. Mazās saimniecībās blakus ražošanai nepieciešama pārstrāde. Realizējot LEADER projektu, izveidots ražošanas cehs un iegādātas iekārtas. Tagad tiek piedāvāta arī tomātu sula, kaltēti tomāti un tomātu pesto ar dažādām garšām. Saimniecība sadarbojās ar citiem novada mājražotājiem  un reklamē arī viņu produkciju. Saimniece novērtē savu darbu un lepojas ar paveikto. Viņas devīze: „Vienmēr jābūt labākam, lai pircējs izvēlētos tevi”. Informācija par šķirnēm un piedāvājumu mājaslapā www.dzervjutomati.id.lv

Krūmmellenes pamazām kļūst populāras. SIA „Arosa-L” valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte dalījās pārdomās par saimniecības izveidi un pašreizējām problēmām. Saimniecība ir lielākā šo ogu audzētāja valstī. Šī audzēšanā ir kaprīza kultūra – gan augsnes, gan klimata ietekmes ziņā. Lielas ir audzēšanas izmaksas. Novākšana – roku darbs, jo ogas nenogatavojas vienlaicīgi. Lai samazinātu darbaspēka izmaksas, piedāvā ogas lasīt pašiem. Svaigas ogas realizē “Rimi” tīklā. Saimniecība strādā ar GLOBALG.A.P. sertifikātu, kas nodrošina pārliecību par visu procesu izsekojamību. Brauciena dalībnieki paši varēja pamēģināt ogu lasīšanu.

Kaspara Otikova bioloģiskā saimniecība SIA „Daudziņi” ir eksotiska paradīze. Saimniecībai apkārt tek upīte. Nelielā zemes platība izmantota praktiski un pārdomāti, katram augam atradusies sava vieta. Starp siltumnīcām iekārtotās dobēs aug arbūzi, melones, kukurūza, salāti un dilles. Starp vietējiem augiem arī daudzi nepazīstami. Kasparam par visiem ir interesants stāsts. Vairākās siltumnīcās aug tomāti. Tabaka to tuvumā novērš kaitēkļu tuvošanos. Kaspars labprāt dalās pieredzē. Piedalījies konkursā „Laukiem būt!”.

Bioloģiskā saimniecība „Oši” pirmās lazdas iestādīja 2011. gadā, jo saimniekiem patīk lazdas un garšo rieksti. Uzsākot audzēšanu,  viņi domājuši, ka lazda ir mazprasīgs augs, īstenība izrādījās citāda. Lai iegūtu labu ražu – jāmēslo un jākopj, jāapkaro slimības, jāierīko žogs, lai pasargātu no stirnām un zaķiem. Darbietilpīga ir kociņu izgriešana. Stādus audzē paši, arī  tirgo. Ar riekstu audzēšanu vien saimniecība nevar izdzīvot. Ieņēmumus dod zemeņu, dārzeņu un augļu audzēšana. Visas dārzeņu dobes mulčētas. Sarkanas ogas briedina daudzie mežrozīšu krūmi, lielākie augļi līdzinās plūmēm. No tām taps sīrupi un ievārījums. Saimnieks uzskata, ka, nodarbojoties ar lauksaimniecību, nelielos apjomos pārstrāde obligāta.

Visās apmeklētajās saimniecībās baudījām saimnieku sirsnību un viesmīlību. Katrs brauciena dalībnieks ieguva kādu noderīgu atziņu un iedrošinājumu darboties. Pat vismazākais hobijs var izveidoties par nopietnu biznesu vai papildu peļņas avotu.

Inese Blūma,
LLKC Kuldīgas nodaļa