Uzņēmuma darbības paplašināšanas pieredze

Uzņēmējdarbība ir īpašs domāšanas un dzīves veids, kas prasa netradicionālu risinājumu meklēšanu. Lai to veicinātu, LLKC Cēsu nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu.

Lauku uzņēmējiem tika dota iespēja apmeklēt piecus dažāda profila uzņēmumus.

Safari parks „More”

Sagaidījuši pirmās rudens salnas, agrā 17. septembra rītā jau esam Mores pagasta zemnieku saimniecībā „Saulstari–1”,kur ir izveidots safari parks „More”. Savvaļas dzīvnieku dārzā, kurā 170 ha lielā teritorijā tiek audzēti staltbrieži, dambrieži un baltie staltbrieži, pavisam kopā ir aptuveni 300 dzīvnieki. Saimniecībā ir arī mežacūkas, bet Āfrikas cūku mēra izplatības draudu dēļ tās šobrīd atrodas aplokos, kur apmeklētājiem nav iespējas piekļūt. Parka teritorija sadalīta 14 lielākos un mazākos aplokos. Seši no tiem ir iekļauti parka apmeklētājiem izveidotajā maršrutā. Savvaļas dzīvnieku dārzs pastāv jau 15 gadus. Saimniekot sākts vien ar sešiem dzīvniekiem un astoņiem hektāriem iežogotas platības. Šis bija pirmais privātais briežu dārzs Latvijā. Papildus tūrismam saimniecība šobrīd nodarbojas ar staltbriežu un dambriežu selekciju, briežu mazuļu pārdošanu citiem savvaļas dzīvnieku dārziem Latvijā un ārvalstīs. Grupai ir iespēja redzēt briežu bulli, kurš ieguvis „zelta ragu” novērtējumu un drīzumā dosies pie sava jaunā saimnieka Azerbaidžānā. No saimniecības īpašnieka Daiņa Paeglīša uzzinām, ka briežu svars augustā ir vidēji 300 kg, bet oktobrī jau mazāks, dzīves ilgums šiem dzīvniekiem ir vidēji 20 gadu. Savvaļas dzīvnieku ziemas ēdienkartē ir siens, skābsiens, graudi. Veidojot iežogojumu briežiem, ir jārēķinās, ka augstumam jābūt vismaz 2,5 m, un 30 cm dziļumam zemē. Saimnieks izrāda dzīvnieku šķirotavu, kurā veic nepieciešamās manipulācijas: svēršanu, attārpošanas injekcijas, nagu apkopšanu u.t.t. Apskatām arī varenu ragu kolekciju. Saimniecība ir biedrības „Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija” biedrs un staltbriežu šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība.

Zemnieku saimniecība „Skāduļi”

Nākamā saimniecība, kur iegūstam jaunu pieredzi, ir zemnieku saimniecība „Skāduļi”. Saimniece Jana Drēviņa audzē un realizē vīnogu un aktinīdiju stādus. Saimniecība darbojas vairāk nekā 20 gadu, sākotnēji audzējusi dārzeņus līdz specializējusies augļkopībā. Jana praktiski parāda, kā veido vīnogulājus kordonā un kā krūmā, kā pareizi stādīt vīnkokus. Lai pasargātu sakņu sistēmu no grauzējiem stādot, pie saknēm augsnē ieliek kadiķa zariņus. Parāda arī to, kā veidot spraudeņus no izvēlētajām šķirnēm. Ziemcietību pastiprina, rudenī mēslojot ar kālija sulfātu. Izrādās, ka arī vīnogu ražu apdraud dzērves, pāri sētai iekļūst un nodara postījumus staltbrieži, bet pa sētas apakšu stādījumos nonāk mazie savvaļas plēsēji jenoti u. c. Tā kā sniegs ir labākais ziemas segums, Jana iesaka starp vīnogu rindām stādīt ogulājus, kas pietura sniegu. Lai izaudzētu vīnogas, būtiska ir pareiza šķirņu izvēle atbilstoši Latvijas klimatam. Arī šajā saimniecībā brauciena dalībniekiem ir daudz jautājumu, uz kuriem tiek saņemtas praktiskas atbildes. Nogaršojuši vairāku šķirņu ogas un saņēmuši saimnieces sagatavotu bukletu par vīnogu audzēšanu, dodamies tālāk.

Ražotne „Siguldas saldējums”

Pašā Siguldas „sirdī” apmeklējam pavisam jaunu, šī gada jūlijā reģistrētu ražotni – „Siguldas saldējums”. Ezeriņu ģimene pavisam nelielā ražotnē te dienā saražo sešu veidu saldējumus no dabīgām izejvielām (Straupes pienotavas piena un saldā krējuma, augļiem, šokolādes, rupjmaizes). Ideja par pašu ražota saldējuma tirgošanu radusies šajā pavasarī. Rinalds saka, ja kaut ko patiešām gribas izdarīt, ideja jāīsteno pirmajās trīs dienās, līdzko tā radusies. Ja to „ieliek skapītī”, tā vārda tiešā nozīmē pārklājās ar putekļiem. Divu mēnešu laikā tika atrastas telpas, tās izremontētas, sakārtotas atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, sagādātas iekārtas, veikta reģistrācija vajadzīgajās iestādēs, izstrādātas receptūras un uzsākta ražošana, realizācija, kā arī uzņēmums jau piedalījies Siguldas svētkos un izstādē „Riga Food 2014”. Tā Elīna un Rinalds šobrīd vairs nav darba ņēmēji, bet jau darba devēji. Siguldas saldējuma mārketings ir: „Mēs ejam pie pircēja, nevis pircējs pie mums.” Aktīvs mārketings tiek veikts interneta vidē, siguldiešiem ir iespēja piezvanot pasūtīt saldējumu. Ir iegādāts velosipēds, kurš pārvietojās pa Siguldu ar saldējumu.

Krimuldas muiža

Rinalda stāsta iedvesmoti, ar degustācijā pēc savas garšas izvēlēto saldējumu rokās, dodamies uz Krimuldas muižu. Muižas vēsturi, kas aizsākas jau 13. gadsimtā, izzinādami, ierodamies vienā no muiža ēkām, kur grupu sagaida vīndaris Jānis Mikāns. Izrādīdams vīna ražotni ar iespaidīga lieluma vīna darināšanas iekārtām un tvertnēm, vīndaris stāsta par vīna gatavošanas knifiem. Šeit vīni tiek ražoti ne tikai no ogām, bet arī ziediem: ceriņiem, pienenēm, ievziediem. Kopā 15 dažādi mājas vīni. Dace Vanaga, Krimuldas muižas kompleksa vadītāja, uzrunāja atbraukušos ražotājus, aicināja veidot sadarbību un piedāvāt savus ražojumus muižas kompleksa veikalā, kā arī piedalīties pasākumos, tirdziņos. Daces aicinājums guva atsaucību.

Inetas Bellas saimniecība

Tālāk dodamies uz Inetas Bellas saimniecību Limbažu pagastā. Šeit Inetas ģimene lauksaimniecības produkciju ražo jau vairāk nekā divdesmit gadu. Ir bijuši periodi, kad audzēti dārzeņi lielās platībās, slaukts piens, bet mainīgā situācija piena nozarē likusi domāt, kā saimniecībai izdzīvot un izskolot bērnus. Tad lemts par gaļas liellopu audzēšanu, kur arī bijuši savi klupieni. 2012. gadā LLKC Limbažu nodaļas konsultantes Zaigas atbalstīta, Ineta iesniedza Lauku atbalsta dienestā projektu pelmeņu ražotnes izveidei. Pēc tam sekoja arī nākamie projekti, tos veiksmīgi realizējot, šodien mēs varam skatīt mūsdienīgu pelmeņu ražotni un degustēt zīmola „Inamammas pelmeņi” trīs veidu pelmeņus no dabīgas un kvalitatīvas gaļas. Bez pelmeņu ražošanas joprojām saimniecībā ir 100 liellopi, savam priekam – putnu kolekcija un dekoratīvo šķirņu truši.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja pieredzes apmaiņas braucienu, tā lietderību un nepieciešamību jaunu ideju rosināšanai un motivācijai savas uzņēmējdarbības attīstībai. Dažas dalībnieku atziņas un secinājumi;

• Produktu un uzņēmumu atpazīstamību veicina piedalīšanās izstādēs, pasākumos.
• Ir ideja – tā jāīsteno. Bez atpakaļceļa.
•  Ir jāveido ģimenes uzņēmumi.
• Mūsu valstī ir daudz radošu cilvēku.
• Iegūti vērtīgi praktiskie padomi vīnogu audzēšanai, briežu dārzā, vīna darītavā.
• Lai gūtu rezultātus, daudz jāstrādā un jāuzdrīkstas.
• Strādāt vajag visās nozarēs vienlīdz nopietni.
• Nevajag baidīties sākt saimniecisko darbību.
• Mācīties no kļūdām, savām un citu, un turpināt attīstīties.
• Paplašinājām savu redzesloku un ieguvām vērtīgus kontaktus.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika finansēts no Valsts Lauka tīkla līdzekļiem.

Evija Atvara,

LLKC Cēsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante