Videi draudzīgās “Upes dižvietas”

Nedēļas nogalē apmeklēju viesu namu ar skanīgu nosaukumu “Upes dižvietas”, lai aprunātos ar  ekotūrisma piekritēju Sebastianu Boldu.

– Sebastian, kā sākās jūsu darbošanās Latvijā?

– Tas bija 2013. gadā, kad, sēžot savā ofisā Vācijā, pavadīju dienu rutīnā un  prātoju, ko darīt nākotnē un kā aizvadīt savu dzīvi un vecumdienas, lai darītu to, kas man būtu svarīgs visu atlikušo mūžu. Vēlējos aizbraukt no Vācijas, bet dzīvot Eiropā. Tāpēc interesējos par dzīves iespējām Baltijas valstīs. Izvēlējos Latviju, Krāslavas novadu Latgalē, kur ir multinacionāla vide un kultūras tradīcijas. Tā kopā ar vecākiem ieradāmies šajā vietā, nopirkām īpašumu, uzbūvējām vienu viesu māju, iegādājamies dažas pirmās kazas. Tas bija pamats dzīvei Latvijā. Laikam ritot,  esam auguši, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu  tūristiem ekoloģiski tīrā vidē.

– Vai jūsu ģimene atbalstīja vietas izvēli?

– Jā, visa ģimene mani atbalstīja. Pašā sākumā, uzsākot te darboties, man palīdzēja tēvs. Brālis bija apmaiņas students Daugavpils Universitātē, bieži viesojās pie manis, jo viņam patika šī vieta dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, ko no vienas puses ieskauj priežu sils, no otras puses burvīgā –Daugava.

– Kā radās tūrisma mītnes nosaukums?

– Iepriekšējais saimnieks vietai bija devis dziļu un skanīgu nosaukumu “Upes dižvietas”. Pagāja vairāki gadi, līdz es sapratu, ko nozīmē šis vārdu salikums. Izprotot to, paliku pie  “Upes dižvietas”, jo nosaukumam  ir būtiska nozīme, lai plānotu un veicinātu vietas attīstību.

– Ar kādām grūtībām saskārāties, uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā?

– Diezgan skaidri domājot, ka Eiropas Savienībā nav problēmu ar angļu valodas pielietojumu, tomēr Latgales reģionā tā bija lielākā problēma, komunicējot ar cīlvēkiem un uzsākot uzņēmējdarbību. Vairums tūrisma pakalpojuma sniedzēju tajos gados nebija pielāgoti ārzemnieku uzņemšanai, nepārzināja angļu valodu, tas bija vērojams arī Latvijas dienvidu daļā. Pēc vairākiem gadiem izdevās nodibināt kontaktus ar personu, kura organizē medību un  pārgājienu tūrismu Latvijas rietumu daļā. Tagad medību tūrismu organizējam arī Latgalē, pamazām viss sāka izdoties. Joprojām latviešu valodas zināšanas man ir aktuālas. Nākotnē plānoju tās apgūt, lai arī ar vietējo tūristu  varētu brīvi komunicēt valsts valodā.

– Kāds ir jūsu piedāvātais  tūrisma produkts?

– Vienu gadu pavadot Corona vīrusa varā, diezgan jocīgi ir atbildēt uz šādu jautājumu. Man ir viesu māja, pirts, priežu mežā izveidots atpūtas stūrītis brīvdomātājiem, grāmatu lasītājiem, ierīkotas telšu vietas. “Upes dižvietas” atrodas Krāslavas novada  Ūdrīšu pagastā, dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Pie mums var ierasties ar savu dzīvojamo treileri, apmesties uz ilgāku laiku meža ielokā Daugavas krastā. Piedāvāju izbaudīt burvīgos  skatus, kas paveras uz Latvijas lielāko upi – Daugavu.  Plašā teritorija ļauj pavadīt laiku dabā, rīkot barbekjū svētkus tam paredzētā vietā ar skatu uz upi, pavadīt romantiskas naktis kempingā. Mazie ciemiņi var pavadīt laiku rotaļu laukumā un iepazīties ar saimniecisko dzīvi, rūpējoties par kazām, kuras var slaukt, barot un aprūpēt, kā arī cāļiem un vistām. Mūsu koncepts tūrismā ir saistīts ar dabu, iesaistot tūristu dabas procesos, izglītojot viņu un padarot to draudzīgāku videi, kā arī jaunajai paaudzei mācīt visus dabas procesus (nemest plastmasas izstrādājumus zemē u. c.), radīt kopdarbību cilvēkam ar dabu. Labos laika apstākļos, vasarā interesentiem dodam iespēju gulēt mežā zem klajas debess. Viesi var izvēlēties sev piemērotu izmitināšanas veidu. Vēl jau ir daudz dažādu nodarbju, ko tūrists var atrast tuvējā apkārtnē, izmantot kanoe laivu nomu, izceļot pa Daugavas lokiem vai izbraukt velo maršrutu ar iznomātu divriteni, kurš tieši pakārtots Daugavas upes tecējumam.

– Kas ir jūsu palīgi “Upes dižvietās”?

– Pie  mums katru gadu  ierodas ārzemnieki no ASV, Itālijas, Spānijas, Vācijas, Austrijas, apmēram 6-7 cilvēki, kuri nevar  atļauties apmaksāt savu ceļošanu pilnā apmērā uz ilgu laiku. Bieži vien tie ir pēdējo kursu studenti, kuriem mēs piedāvājam uzturēties “Upes dižvietās”. Nodrošinām  naktsmītnes un ēdienu, pretī saņemot kādu palīdzību saimniecībā. Viņi te  uzturas vidēji 6 līdz 8 nedēļas, tad dodas tālāk. Latvijā vēl  nav izplatīts brīvprātīgo tūrisms, bet es domāju, ka, laikam ritot, tas mainīsies.

– Ar ko jūs aizraujaties savā brīvajā laikā, kā to pavadāt?

– Brīvajā laikā lasu grāmatas, aizraujos ar medību tūrisma organizēšanu. Mans darbs saimniecībā patiesībā ir mans hobijs. Ir daudz visādu nākotnes projektu, kuri jāpaveic, nepārtraukti tiek domāts un plānots, kā attiecīgo mērķi sasniegt. Atpūtai nav īsti daudz brīva laika, bet mana atpūta un hobijs ir mans darbs nākotnes vārdā.

– Kādi jūsu nākotnes plāni?

– Tūrisms Baltijā un arī Latvijā vēršas plašumā, tūristi arvien vairāk izvēlas mērenāku klimatu. Tūrisms mainās visā pasaulē, tas ir vairāk nekā skaidrs, līdz ar to arī mēs savu tūrisma koncepciju mainām, vēlamies kļūt arvien zaļāki un dabai draudzīgāki. Mūsu perspektīvas nākotnei ir koncentrētas uz dabas tūrismu. Tas ir mazāk kaitējošs videi, turpinot izglītot tūristu par dabas nozīmīgumu, lai  saglabātu to  neskartu. Plānojam palielināt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, sākt piedāvāt tūristiem kazu slaukšanu, samīļošanu, aprūpēšanu, kā arī vietējiem iedzīvotājiem tirgot mājās ražotu produkciju: kazas pienu, kazas sieru, vistu olas un pašaudzētus dārzeņus. Ja izdosies palielināt elektroenerģijas jaudu manai saimniecībai, tad noteikti taps  papildus izmitināšanas vietas tūristiem, jo pašlaik elektrības slodzes limits ir sasniegts.

Atvadoties Sebastians piebilst, ka ir plāns iegādāties blakus esošos nekustamos īpašumus, lai varētu nākotnē paplašināties, attīstot ekotūrismu.

Artūrs Pavļukevičs,
LLKC Krāslavas KB lauku attīstības konsultants

Foto: Artūrs Pavļukevičs un Sebastiana Bolda arhīvs